Par tādiem mistiskiem dzīvniekiem kā vienradži mēs zinām no mistiskām leģendām. Visi ir par viņiem dzirdējuši, bet diemžēl neviens nav redzējis. Tomēr dabā eksistē vienradži, tikai viņi dzīvo ūdenī, un viņu īstais nosaukums – jūras narvalis.
Vienradži eksistē, bet tikai ūdenī0
30
0
Kas ir jūras vienradzis?
Šiem jūras dzīvniekiem ir samēra iespaidīgi izmēri. Tēviņi var svērt vairāk par tonnu, bet garumā var sasniegt pat piecus metrus. Savukārt šo unikālo jūras iemītnieku daiļā dzimuma pārstāves parasti sver nedaudz mazāk par vienu tonnu, proti, viņu vidējais svars sastāda apmēram 900 kg. Kā jau daudziem dzīvniekiem, kas dzīvo aukstā ūdenī, arī narvaļiem ir daudz tauku, kas ļauj izdzīvot tik bargos apstākļos. Tauki sastāda aptuveni vienu trešdaļu no kopējas ķermeņa masas.
Narvaļus par vienradžiem dēvē tāpēc, ka viņiem ir uzaugums, kas atgādina ragu. Tikai patiesībā tas ir zobs. Parasti šiem dzīvniekiem ir divi tādi zobi, tikai otrais ir atrofējies. Savukārt pirmais izaug garš, izturīgs un lokans ilknis, kurš var sasniegt 2,5 metrus. Mēdz būt tā, ka narvalim izaug abi zobi, tomēr šādi dzīvnieki sastopami ļoti reti.
Klusi un mierīgi dzīvnieki
Narvaļi ir ļoti klusi un miermīlīgi dzīvnieki. Savu iespaidīgo un biedējošo ''ragu'' viņi neizmanto nedz kautiņos, nedz arī medībās. Pat iespaidīgās ''paukošanas'' sacensības, kuras agrāk tika uzskatītas par mīlas rotaļām, patiesībā izrādījās banālas higiēniskās procedūras. Lieta tāda, ka jūras vienradži berzējās viens gar otru ar saviem zobiem, lai nolobītu atmirušās daļiņas un atbrīvotos no visuresošajiem jūras parazītiem. Zinātnieki uzskata, ka ''rags'', kura virsma ir nokaisīta ar miljoniem nelīdzeniem cauruļveida galiem, dzīvnieki izmanto temperatūras un ūdens spiediena mērīšanai.
Neaizsargātie milži
Neskatoties uz saviem iespaidīgajiem izmēriem un tik milzīgu zobu, jūras vienradzis nespēj sevi aizsargāt, kaut gan viņam it visur uzglūn briesmas. Piemēram, lai tiktu pie kāda svaiga gaisa malka, viņiem nākas doties uz ūdens virsmu, kur aiz ledus blāķiem viņus sagaida baltie lāči. Savukārt jūras dzīlēs jūras vienradžus vajā zobenvaļi. Nav paveicies arī narvaļu mazuļiem – ar tiem mīl pamieloties haizivis.
Taču vienlielāko kaitējumu pārsteidzošajām būtnēm nodara visbriesmīgākais plēsējs uz planētas – cilvēks. Cilvēki medī narvaļus jau kopš seniem laikiem, bet tam visam iemesls ir pavisam banāls – augstvērtīgie tauki, un, protams, ilknis. Tai pat laikā no ''raga'' nav nekāda praktiska labuma, taču dažādi ticējumi un leģendas vēsta par tā ārstnieciskajām īpašībām un saindēta ēdiena konstatēšanas spējām.
Iespējams, cilvēki apdomāsies un atteiksies no bezjēdzīgās cietsirdības. Daudzām valstīm jau nācies iekļaut strauji izzūdošos narvaļus Sarkanajā grāmatā. Ja situācija nemainīsies, drīz mītus papildinās vēl viens no realitātes aizgājis pasaku personāžs.
Tev patiks šie raksti
