Izrādās, ka alus ir otrais biežāk lietotais dzēriens pasaulē – pirmajā vietā ir tēja. Jāmin arī tāds fakts, ka Lielbritānijā, kur ir senas tējas dzeršanas tradīcijas, alus tomēr tiek patērēts vairāk! Protams, alus pārliecinoši ir visvairāk lietotais alkoholiskais dzēriens pasaulē. Otrajā vietā ierindojas vīns, bet tā patēriņš ir četras reizes mazāks nekā alum.
Veselīgais alus5
Ir zināms, ka viduslaiku Eiropā alus lielos daudzumos tika patērēts epidēmiju laikā, domājams, ka alus lietošana palīdzēja tikt galā ar mēra un holeras epidēmiju. Iespējams pat, ka “dzīru dalībnieki mēra laikā” nebūt nedzīroja, bet gan, dzerot alu, pildīja toreizējās mediķu rekomendācijas.
Alus satur vairāk nekā 30 dažādus minerālus un mikroelementus. Vienā litrā miestiņa ir gandrīz puse no magnija dienas devas, 40% fosfora un 20% ieteicamās kālija dienas devas. Alus sastāvā esošais kalcijs un magnijs aizkavē žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanos. Savukārt zemais nātrija saturs alū nodrošina aizsardzību pret tūsku.
Vai zinājāt, ka mūsdienās alum ir atvēlēta vieta sportistu un polārpētnieku ikdienas ēdienkartē. Čehijā un Slovākijā alus ir iekļauts hokejistu uzturā. Savukārt Itālijas sporta ārsti uzskata, ka litrs alus dienā uzlabo koncentrēšanās spējas, saīsina reakcijas laiku un palielina muskuļu spēku. ASV ir novērots, ka alus ideāli atjauno pēc ilgstoša skrējiena iztērēto enerģiju un šķidrumu.
Pētījumi liecina, ka tiem cilvēkiem, kas regulāri patērē alu mērenā daudzumā (0,5 – 0,7 litrus dienā), salīdzinājumā ar atturībniekiem risks saslimt ar diabētu samazinās par 33 – 56%. Turpretim tiem, kas patērē alkoholiskos dzērienus lielākā daudzumā, efekts ir pretējs – risks saslimt ar diabētu ir par 43% augstāks.
Lai uzlabotu miega kvalitāti, Lielbritānijas un Vācijas ārsti cilvēkiem gados, īpaši pilsētniekiem, rekomendē stundu pirms miega izdzert 0,5 litrus alus. Savukārt Skandināvijas valstīs ārsti iesaka alu lietot depresijas gadījumā, jo tur alus oficiāli ir atzīts par antidepresantu. Arī Bostonas Psihiatriskajā klīnikā medikamentu vietā ārsti pacientiem bija sākuši dot pa alus pudelei dienā.
Pētījumos ir atklāts, ka sievietēm, dzerot pudeli alus dienā, un vīriešiem – līdz divām pudelēm dienā, samazinās infarkta, sirds un asinsvadu slimību risks. Tiem cilvēkiem, kuri patērē alu mērenos daudzumos, ir par 30 – 40% mazāks koronāro sirds saslimšanu risks nekā tiem, kuri alu nedzer.
Kāds čehu ārsts iesaka vīriešiem dzert alu katru dienu, jo viņa pētījumi rāda, ka alus pozitīvi ietekmē seksuālo dzīvi. Ārsts uzskata, ka mērens alus daudzums mazina risku saslimt ar aterosklerozi, kas ir viens no erekcijas disfunkciju iemesliem. Viņaprāt, alus ir labākais dabīgais stimulators, kas rada iespēju dzīvot pilnvērtīgu seksuālo dzīvi.
1993. gadā zinātnieki no Bostonas (ASV) noskaidroja, ka nierakmeņu profilakse un izvadīšana ir tieši saistīta ar aktīvu šķidruma patērēšanu. Izrādās, ka, ikdienā lietojot divus litrus ūdens, nierakmeņu rašanās risks samazinās par 40%, patērējot 0,5 litrus kafijas – par 25%, vienu litru tējas – par 70%, bet 0,5 litrus alus – par veseliem 62%.
Minhenes alus institūta zinātnieki ir nākuši klajā ar visnotaļ pārsteidzošu un negaidītu atklājumu. Proti, ka litrs gaišā alus ir 10 reizes vērtīgāks par litru piena un ka 8 pudeles alus dienā pilnībā nodrošina cilvēku ar nepieciešamo uzturvielu un enerģijas daudzumu. Zinot, ka Minhene ir teju vai pasaules alus citadele, šāds paziņojums nepārsteidz!
Kaut gan alus nesatur taukus, daudzi uzskata, ka tas ir barojošs. Tomēr alū ir mazāk kaloriju nekā līdzīgā tilpumā piena, vīna vai sulas. Ja, dzerot tikai alu, cilvēks resns nepaliek, no kurienes tad rodas “alus vēderiņi”? Izrādās, ka alus, vismaz daļēji, tomēr ir pie vainas, jo tas rosina apetīti, un cilvēki ķeras pie sātīgajām uzkodām – čipsiem, riekstiņiem, grauzdiņiem u.tml.