LATVIEŠI, NEBŪSIM REIZ NAIVI MUĻĶĪŠI !!!
Plašsaziņas līdzekļos, kas, kā zināms, nospiedošā vairākumā pieder vai atrodas tiešā pakļautībā mafiozajam cionistu miljardiera Sorosa fondam (šis iestādījums pilnībā kontrolē visas 4 latviski raidošās televīzijas un arī Latvijas Radio), laiku pa laikam parādās kāds „nabaga cietēja” tēls, ko ļaunie varturi nepamatoti apbižo par to, ka šis konkrētais cilvēks esot kristāltīrs, godīgs un neuzpērkams. Pirms kāds laika šāda upurjēra lomā bija nostādīts bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, tad Saeimas izbrāķētais Augstākās Tiesas tiesneša kandidāts Māris Vīgants, nu kārta pienākusi Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, kurš, sabijis savā amatā jau divus termiņus pēc kārtas, nu pretendēja uz jau trešo, bet – ak tavu nelaimi! – ļaunā Saeima šo neapstiprināja, lai gan vairums deputātu iepriekš bija solījuši apstiprināt. Un nu saziņas līdzekļi, pieaicinot tā paša Sorosa angažētos ekspertus no šā fonda nepastarpināti finansētām organizācijām (Providus, Delna...u.c.), kliedz nebalsī: „Palīgā, palīgā, godīgu cilvēku met no amata nost, valstī nav demokrātijas, visi likuma kalpi uzpirkti, tauta, izejiet ielās, dariet reiz galu šai nejēdzībai!”.
Par šiem darboņiem nebūtu jābrīnās, jo jau senā tautas paruna saka – kā maizi ēd, tā dziesmu dzied! Toties ar nožēlas pilnu izbrīnu jāklausās t.s. vienkāršo ļaužu izteikumus radio, vēstules avīzēm, komentārus internetā, kur tāpat izskan žēlabas par „godīgajiem cilvēkiem, kuriem blēži neļauj strādāt”, kam pievienojas solījumi turpmāk balsot tikai par tiem politiskajiem spēkiem, kas šos „nelaimīgos cietējus” solās aizstāvēt un atkal „likt saulītē”. Un skaidrs, ka tie pareizie cilvēki, protams, ir pulcējušies ap Repšes-Ēlertes bloku „Vienotība”, kurš, kā apgalvo praktiski visi liela mēroga saziņas līdzekļi, un naivie muļķīši kā papagaiļi precīzi atkārto, vienīgais neesot korumpēts un pakļauts oligarhu ietekmei. Dzirdot šādus izteikumus, atliek vien piekrist Ā.Hitlera savulaik grāmatā „Mana cīņa” paustajai atziņai, ka „tautai var daudz ko pārmest, bet tikai ne to, ka tai būtu pārāk daudz prāta”.
Dārgie tautieši, atmetīsim taču vienreiz emocijas un paraudzīsimies ar vēsu prātu uz to, kas mums notiek apkārt! Atcerēsimies, kādi bija tie cilvēki, kad viņi atradās savos nu jau zaudētajos amatos, ko viņi labu mūsu tautai ir izdarījuši! Kaut vai, piemēram, čekista dēls A.Loskutovs, kurš vienreiz intervijā Latvijas Radio pat atļāvās pateikt, ka nezinot, vai Latvija ir vai nav bijusi okupēta (vēlāk gan, lai novērstu šo neviļus izspļauto nesmukumu uz sava gaisā tēla, viņš aizgāja uz Okupācijas muzeju, apskatījās tā ekspozīcijas un tad negribīgi atzina, ka laikam tomēr okupācija esot bijusi), kurš latviešu valodā runā ar grūtībām, izteiktu krievu akcentu! Sākotnēji viņu tieši Sorosa finansētie jaunlaicēni negribēja atbalstīt, jo domāja, ka šis cilvēks varētu būt nepakļāvīgs, bet vēlāk, pārliecinājušies par pretējo, aizstāvēja ar putām uz lūpām! Ko viņš tādu ir izdarījis Latvijas un latviešu tautas labā? Vai viņa vadītais KNABs noķēris un sodījis kaut vienu patiesi ietekmīgu korumpētu personu? Ne uz to pusi! KNABs tikai noņēmās ar sava tēla spodrināšanu, nenogurstoši stāstot saziņas līdzekļiem, cik grūtu un svarīgu darbu šie darot, tai pat laikā nodarbojoties ar otršķirīgām lietām un bezjēdzīgi tērējot valsts naudu, un vienlaikus nepamanot, ka no pašu vadītās iestādes nezināmā virzienā pazūd nauda, kas paredzēta operatīvajiem izdevumiem. Nu baigais „patriots” un „neuzpērkamais darbonis” to vadīja! Kādam gan muļķim jābūt, lai par šādu cilvēku jūsmotu!
Tad vēl tiesnesis Māris Vīgants. Kā apgalvo sorosveidīgie saziņas līdzekļi, viņš neesot apstiprināts par Augstākās Tiesas tiesnesi, jo savulaik ir sankcionējis Lemberga arestu. Nezinu, vai tā tas bija, tāpat neņemos spriest, neiepazinies ar konkrētās krimināllietas materiāliem, vai Lembergu tiešām vajadzēja toreiz arestēt (manuprāt, tā šim kungam bija laba bezmaksas politiskā reklāma), taču no savas puses nekā laba par M.Vīgantu teikt nevaru. Savulaik 2003.gadā viņš atteicās pieņemt manu civilprasību pret Latvijas Radio, ko biju iesniedzis sakarā ar to, ka pēc pidara Streipa vēlmes man tika liegta iespēja izteikt savas domas raidījumā Brīvais mikrofons; šādu sava padotā nostāju atbalstīja arī Radio vadība Dz.Kolāta personā. Šo Vīganta kunga lēmumu vēlāk kā pretlikumīgu atcēla Rīgas apgabaltiesa. Līdz ar to, ja es būtu Saeimas deputāts, noteikti arī balsotu pret šī cilvēka paaugstināšanu amatā, jo, līdzšinējos pienākumus pildot, viņš bija sevi parādījis kā angažēts vai vismaz nekompetents tienesis. Taču sorosiešiem viņš jau tāpēc vien bija kļuvis par svēto, ka sankcionēja nīstā oligarha Lemberga arestu, kurš – tavu pārdrošību – bija uzdrošinājies publiski pateikt, ka Sorosa tīklveida struktūras grib pilnībā pārņemt varu pasaulē un līdz ar to arī Latvijā. (Es gan par to jau daudzkārt esmu rakstījis agrāk, tai skaitā arī „Viedas” izdotajā grāmatā Nevienam mēs Latviju nedodam. Mans apgalvojums, pie kura joprojām turos, ka tādi kā Soross nepārprotami ir pelnījuši nāvessodu, 2001.gadā sacēla pamatīgu sašutumu visos šī cionistu miljardiera finansētajos saziņas līdzekļos). Un naivie bāleliņi kā atbalss radio brēc – jā, Vīgants ir vienīgais godīgais tiesnesis Latvijā, jo, redz, Saeimai viņš nepatīk, toties žurnālisti un politoloģi šo slavē un atbalsta.
Visbeidzot, kā jaunākais „taisnības cīnītājs”, kas „cietis no ļaunajiem oligarhiem” tiek pasludināts J.Maizītis. Nu, par šo cilvēku vispār nevar runāt un rakstīt bez izteikta sašutuma! Manā uztverē viņš bija vispilnīgākais Sorosa fonda un starptautiskā finanšu kapitāla, ko iemieso sevī cionistu-masonu-pederastu režīms, pakalpiņš. Ļoti drīz pēc savas ievēlēšanas viņš, vadoties no Vīzentāla centra norādījumiem, panāca krimināllietas ierosināšanu pret nelaimīgo latviešu karavīru Konrādu Kalēju, apvainojot to holokausta noziegumos. Nekāda vainu šim kungam, protams, pierādīt nevarēja; droši vien, ka Maizītis arī necerēja, ka izdoties to paveikt, viņam galvenais bija pildīt politisko pasūtījumu, bojājot Latviešu Patriotam pēdējos dzīves mēnešus. Drīz vien pēc Kalēja pasūtījuma lietas tika uzsākti nepamatoti kriminālprocesi pret laikrakstu „DDD” un tā darbiniekiem. Domāju, ka Maizīša kungs lieliski apzinājās šo procesu safabricēto raksturu, bet tas viņu labākajā gadījumā neuztrauca, sliktākajā – viņš par to pat priecājās. Loģiski, ka Gardas kungu un viņa vietnieces tiesa attaisnoja, bet prokurori, kas viņus nepamatoti apsūdzēja, joprojām turpina Maizīša vadībā strādāt savos amatos. Neilgi pirms tam izgāzās arī traģikomiskā t.s. Grīnberga prāva, kad ministru prezidents Repše, tā vietā, lai vienkārši precizētu konkrētā cilvēka datus, kuru viņš gribēja iecelt par Ventspils ostas pārvaldnieku, un tādejādi piespiestu Lembergu pildīt viņa rīkojumu, uzrīdīja viņam virsū ģenerālprokuratūru Maizīša personā. Acīmredzot Sorosa fonds bija uzdevis par katru cenu panākt lietas ierosināšanu pret Lembergu, un, nevarēdami izdomāt neko prātīgāku, Repše un Maizītis uztaisīja līdz pretīgumam smieklīgo grīnbergiādi. Arī nākamais kriminālprocess pret Lembergu, nu jau pēc daudz nopietnākiem pantiem – par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – ierosināts ilgst jau gadiem un, kā var paredzēt, atkal visticamāk beigsies ar apsūdzētā attaisnošanu. Viss šis tiesu teātris prasa milzīgus valsts līdzekļus, vienlaikus radot aktīvas darbošanās un „cīņas ar korumpēto oligarhu” (nez kāpēc no visiem „biezajiem” tikai viens tāds krimināls izrādījies) ilūziju, tai pat laikā par tiešām reāliem noziegumiem – „Parekss” bankas izputināšanu, daudziem nelietderīgiem valsts naudas izšķērdējumiem budžeta iestādēs, uz ko norāda kaut vai I.Sudrabas vadītā Valsts kontrole, ģenerālprokuratūra nekādu lietvedību uzsākt neuzskata par vajadzīgu. Bet ne jau tas vajadzīgs tīklveida struktūru apmaksātajiem darboņiem, viņu uzdevums ir par katru cenu apklusināt Patriotus un arī tos, kas varbūt nacionālā ziņā par tādiem nebūtu uzskatāmi, taču kaut vai personīgo ekonomisko interešu vārdā pretojas pārnacionālajam globalizācijas procesam, ko inspirē cionistu-masonu ložas. Lūk, šim uzdevumam Maizītis viņiem šķiet ideāla figūra. Tāpēc viņi par katru cenu grib šo cilvēku par jaunu iebīdīt ģenerālprokurora amatā, tāpēc izdara nekaunīgu spiedienu uz Saeimu un Augstākās Tiesas priekšsēdi Bičkoviču. Paskatīsimies, kas ir tie, kuri ar putām uz lūpām kliedz urravas Maizītim – Rumpītis, Veročka, Ēlerte – tie taču ir paši lielākie nelieši un mūsu tautas slepkavas! Kurš pie pilna prāta esošs, Patriotisks Latvietis lai gribētu viņiem līdzināties un stāties viņu pulkā? Tikai galīgi jucis indivīds vai apzināts provokators var šim aicinājumam pievienoties!
Visbeidzot, visvairāk pārmetumu no žurnālistiem izskan deputātiem par to, ka šie neturēja doto vārdu, gļēvi solīdami atbalstīt Maizīti, bet aizklātā balsošanā to noraidot. Es arī gļēvumu necienu un vienmēr savus uzskatus esmu paudis droši un atklāti, tomēr, ja jānostājas izvēles priekšā un jājautā, kā ir labāk – būt drošam un atklāti nobalsot pret savas tautas interesēm, vai arī būt gļēvam un slepeni atbalstīt savu tautu – esmu pārliecināts, ka vairumam ļaužu pēdējais variants liksies tīkamāks. Mēs taču nepārmestu deputātiem, ja viņi būtu apsolījušies atdot Krievijai Abreni, bet vēlāk slepenā balsojumā šo noziedzīgo nodarījumu izgāzuši, mēs taču nenosodītu „gudrās galvas”, ja tās kaut vai slepeni nepieļautu Latvijas suverenitātes paliekas iznīcinošā Lisabonas līguma ratificēšanu, mēs taču nepārmestu tiem, kuri pēkšņi pārdomātu un neatbalstītu izmaiņas Imigrācijas likumā, pārvēršot Latviju par Austrumu-Rietumu caurstaigājamo sētu...utt., u.tjp. Līdz ar to nav nekāda pamata nosodīt tos, kas slēgtā balsojumā izgāza Maizīti. Te var vilkt paralēles ar A.Gardas teikto – ja mūsu tautiešiem pietrūkst drosmes atklāti sūtīt okupantus ratā, lai tad viņi vismaz slepeni iemet viņiem pastkastēs avīzes „DDD” krievu pielikumu, arī tā būs cīņa, kaut arī slēptā veidā. Līdzīgi ir ar šo skandālu ap J.Maizīša neiebalsošanu.
Latvieši, mācīsimies domāt ar savu galvu, prast paši izvērtēt, kas ir labs un slikts, nevis kā stulbi papagaiļi atkārtot streipiņu, tomsonu, domburīšu un citu Sorosa aģentu radio un televīzijā neskaitāmas reizes skandinātos demagoģiskos murgus! Un atcerēsimies, ka cilvēka būtību nosaka tas, kuri ir viņa draugi un aizstāvji, bet kuri – ienaidnieki!
PAR SAPRĀTĪGU UN NACIONĀLI DOMĀJOŠU LATVJU TAUTU CĪŅAI SVEIKS !!!
20.04.2010. Aivars Gedroics
