Sveiki!Domāju ka šo vēl neesat dzirdējuši tapēc varētu būt interesanti
pirmsākumi Templiešu ordeņa pirmsākumos stāvēja divas personas.
Pirmais bija ivo de pajēns, dzimis 1070.gadā. Viņa dzimta sākas no bruņinieka Vilhelma Senklēra, saukta arī par Vilhelmu Skaisto. Tas bija cēlies no Normandijas, un viņa dzimta tika uzskatīta par Vilhelma I Iekarotāja ienaidniekiem. Skaistais Vilhelms uzskatīja, ka tam ir tiesības uz Anglijas troni, jo tā māte Helēna bija piektā Normandijas hercoga meita (tikām kā reālais Anglijas karalis Vilhelms I iekarotājs nebija augstdzimušu ļaužu). Vēl senāk Vilhelma Skaistā ģeneoloģiskās saknes stiepās (tā laikam viņš pats uzskatīja) līdz leģendārā karaļa Artura dzimtai. Tādējādi sanāk, ka arī pats Igo de Pajēns cēlies no karaļa Artura dzimtas. Par Igo bērnību zināms maz. Domājams, ka jau 19 gadu vecumā ņēmis dalību 1.Krusta karā, ko vadīja Buljonas Godfrīds un kļuva par liecinieku .Jēruzalemeseņemšanai 1099.gada 14.jūlijā.
Pēc karagājiena Igo atgriezās Eiropā un iestājās dienestā pie grāfa sampaņas igo - otrās svarīgās personas. Pats Šampaņas Igo kļuva par krustnesi pa daļai aiz līdzcietības, bet pa daļai aizkaitinājuma dēļ - pēc tam, kad bija liedzis savam dēlam mantojumu un atdevis savas zemes brālēnam - Tibo de Brī.
Dienestā pie grāfa pagāja 5 gadi. Visai skopas ir ziņas par šai laikā sadarīto. Domājams, ka pēc Šampaņas grāfa pavēles Igo de Pajēns daudz ceļoja laikā starp 1099.-1104.gadu, Izteikta versija, ka grāfs Igo de Pajēns Toledo pilsētā Spānijā atrada zālamana tempļacēlāja feniķieša Hīrāma Abija rakstīto versiju par Grālu. 1104.gadā Igo de Šampaņa pilī norisa slepena tikšanās, kurā galvenokārt piedalījās np 1.Krusta kara atgriezušies dižciltīgākie Francijas bruņinieki. Tikšanās mērķis – organizēt Grāla meklēšanu Jeruzālemē, Zālamana tempļa drupās.
Projekta templis priekšdarbi. Šīs apspriedes rezultātā grāfs Igo kopā ar savu brāļadēlu devās uz Svēto zemi, kur piecu gadu laikā veica priekšdarbus projektam „Templis." Viņi atgriezās ar blāķi vecu dokumentu, no kuriem daudzi bija žīdu un aramiešu valodās. Francijā tie tika nodoti pirms septiņiem gadiem dibinātā cisterciešu ordeņa abatam Etjēnam Hardingam. Ordenis uzsāka žīdu tekstu rūpīgu tulkošanu, šai darbā griežoties pēc padoma pat pie Augšburgundijas rabīniem, kas 10 gadus pēc lielajiem grautiņiem bija visai neparasts solis. Jūdu avoti vēsta, ka Igo de Šampaņs bieži apmeklējis rabīnu Raši (Zālamans ben Īzaks) Kabalas skolā Truā. Raši mira 1105.gadā, bet darbu turpināja viņa znoti. Pēcāk šī pati jautrā kompānija pētījusi arī Korānu. Saskaņā ar jūdu nostāstiem, Igo de Pjēns bieži viesojies pie Raši un tie runājuši par daudz ko - tai skaitā par Grālu un Derības šķirstu.
1101.gadā Igo de Pajēns aprecēja Katarīnu Senklēru, sava krusta kara cīņu biedra barona Anrī Senklēra no Roslinas (Skotijā) māsīcu. Anrī cieši draudzējās ar ķeltu karali Donaldu Branu un arī pieturējā ķeltu tradīcijām. Pūrā savai māsīcai Anrī Senklērs deva plašas zemes Skotijā kopā ar slaveno Roslinas muižu.
Pēc laika Igo ar brāļadēlu vēlreiz devās uz Jeruzālemi turpmākos tekstu meklējumos. Viņi atgriezās no turienes 1114.gadā. Kas meklētais atradās viņu bagāžā. Laimē starojošais Šampaņas Igo bagātīgi atalgoja mūkus: uzdāvināja ordenim Barsirobas mežu un ierosināja dibināt Klervā otru lielu abatiju. Tās izveidošana tika uzticēta Bernāram de Fontēnam, apdāvinātam un entuazisma pārpilnam jaunam mūkam. Viņš savu uzdevumu paveica tik apzinīgi, ka uzreiz tika iecelts par klostera abatu. Kā Bernārs no Klervas viņš turpmākajos gados kļuva par vienu no ievērojamākajām personām rietumu kristīgajā pasaulē un nonāca ordeņa vadības pašā virsotnē. Turklāt viņš kļuva par pāvesta honorija 2 tuvāko uzticības personu.
Vēl Igo izteica dīvainu vēlēšanos pievienoties Jeruzālemas johanniešu ordenim, bet, tā kā bija precējies, saņēma atteikumu.
nākamreiz piestrādā...