....Nāve ne vienmēr ir traģiska, taču reizēm tā atnāk tik neticamā un paradoksālā veidā, ka tā vien gribas pasmieties un iesaukties: "Cik bezjēdzīga nāve...!"
....Tad nu te būs daži samērā slaveni un vēsturiski cilvēki, kas piedzīvojuši neveiklus, dīvainus un, jāatzīst, pat ļoti bezjēdzīgus nāves gadījumus...
NORIETĒJUŠIE SPĪDEKĻI
Alkohols ir ļaunums, turklāt ļoti sens ļaunums, kas izposta gan vecu, gan jaunu cilvēku dzīves.
Ķīniešu dzejnieks Lī Po ir viens no slavenākajiem un godājamākajiem Ķīnas literatūras pārstāvjiem visā tās vēsturē. Viņš bija liels alkoholisko dzērienu cienītājs. Iedzēris viņš sāka deklamēt savus nemirstīgos sacerējumus nejaušiem garāmgājējiem, bet, kad klausītāju tuvumā nebija vai to bija pārāk maz, Lī Po devās uz Janczi upes krastu, kur ar poēziju iepazīstināja zivis un vardes. Reiz naktī Lī Po, vizinoties pa upi, izkrita no laivas un noslīka. Kā stāstīja liecinieki, dzejnieks centās apķert Mēness atspulgu ūdenī...
Ja kaut kas no organisma grib tikt ārā, tas ir jāizlaiž, citādi... Neņemot vērā tādu gudru padomu, slavenais dāņu aristokrāts, dueļu cienītājs un astronoms Tiho Brahe šķīrās no savas dzīvības.
Tiho Brahe [attēlā] bija plaši pazīstams ar savu ekscentriskumu. Jāpiemin kaut vai punduris jokdaris, kas savu saimnieku pavadīja visos braucienos, bet svinīgajās pusdienās klusi sēdēja zem galda. Mājdzīvnieku vietā Tiho turēja nevis kaķi vai suni, bet gan... pieradinātu alni! Astronoms dzīvoja Hvenas salā Zundas līcī netālu no Kopenhāgenas, ko viņa rīcībā nodeva dāņu karalis Frīdrihs Otrais. Brahe tur uzbūvēja observatoriju Uraniborgu (Debesu pili). Lielāko daļu instrumentu, ar kuriem bija aprīkota observatorija, zinātnieks bija uzbūvējis pats. Slavenā astronoma degunu rotāja uzlika, kas bija izgatavota no zelta un sudraba, jo reiz dueļa laikā viņam ar zobenu nošķēla deguna galiņu, un kopš tā laika viņš valkāja šo speciālo uzliku.
1601. gadā kāda banketa laikā, kas no mūsdienu ātrajiem uzkošanas pasākumiem atšķīrās ar neparasti ilgu norisi, Tiho nekādi nevarēja tikt uz tualeti, lai nokārtotu savas mazās vajadzības. Tolaik aiziet no galda vakariņu vidū skaitījās ļoti nepieklājīgi, to varēja iztulkot kā neparastu rupjību pret saimniekiem. Rezultātā aristokrāts cietās vairākas stundas, pēc tam viņa urīnpūslī izveidojās infekcija un tās izprovocētā slimība nogalināja slaveno astronomu burtiski dažu dienu laikā...
VIŅI IZDARĪJA TĀ..
Nav nepieciešams uz sevis demonstrēt to, no kā jau reiz cietuši citi. Šis apgalvojums lieliski ilustrē kāda pašaizliedzīga advokāta nāvi.
1871. gadā slavenais advokāts Klements Valandigems [attēlā] tiesā aizstāvēja kādu Tomasu Makgehanu, kuru apsūdzēja par pudeles brāļa Toma Meijera nošaušanu. Tas notika vietējā krodziņā, liecinieku bija daudz, un visi viņi apgalvoja, ka Tomass izšāvis, bet nav trāpījis... tomēr Toms Meijers bija miris, viņa nāvi vajadzēja kaut kā izskaidrot un apsūdzēto attaisnot.
Advokāts savu aizstāvību balstīja uz to, ka Toms Meijers nejauši nošavies pats, kamēr, uz viena ceļgala stāvot uz grīdas, vilcis pistoli no maksts.
Lai pilnībā pārliecinātu zvērinātos par savu taisnību, Valandigems nolēma izspēlēt veselu teātri. Tomēr nejēdzīgas sagadīšanās dēļ viņš saviem nolūkiem izmantoja pielādētu revolveri un rezultātā, rādot, kā Meijers izvilcis pistoli no maksts, nošāvās pats. Protams, ar savu nāvi Valandigems pilnībā pārliecināja zvērinātos par sava aizstāvāmā nevainību. Lieki piebilst, ka Makgehans tika attaisnots visos apsūdzības punktos...
Te vēl kāds nedaudz jaunāks piemērs - 1991. gadā kāda 53 gadus veca Taivānas iedzīvotāja, pastaigājoties pa savu fermu, nejauši iekāpa govs mēslos, paslīdēja un krītot pieķērās pie atkailināta augstsprieguma vada, kas bija novilkts pa perimetru, lai lopi ganoties neizklīstu. Ar šo strāvas triecienu pietika, lai nelaimīgā sieviete uz vietas būtu pagalam. Tikai dažas dienas pēc viņas bērēm viņas 52 gadus vecā māsa pēc kaimiņu lūguma sāka rādīt, kā tieši nomira viņas māsa. Un kā par nelaimi arī viņa pslīdēja un pieķērās pie tā paša vada. Sieviete no strāvas trieciena mira negadījuma vietā.
VISIEM REDZOT
Pats briesmīgākais ir, kad nāve pārsteidz daudzu skatītāju acu priekšā, kuri būtībā varētu šo nāvi novērst, bet...
1985. gadā Jaunorleānas slīcēju glābēji vietējā hotelī nolēma vērienīgi atzīmēt peldēšanās sezonas beigas. Viņi sarīkoja grandiozu banketu par godu tam, ka visā viņu organizācijas pastāvēšanas vēsturē šajā sezonā neviens cilvēks nebija noslīcis.
Kad ballīte beidzās, viens no viesiem - 31 gadu vecais Džeroms Mūdijs - tika atrasts viesnīcas baseina dibenā miris. Nabadziņš bija ūdenī nogulējis pārāk ilgi un aizrijies. Taču, kā viņš tur nokļuvis, neskatoties uz to, ka pie baseina visu nakti dežūrēja četri glābēji, turklāt puse no 200 balles viesiem paši bija glābēji? Tādejādi peldēšanās sezona bez traģēdijas nebeidzās, bet banketa viesa nāve vēl joprojām ir mīkla...
Lūk, vēl viens traģiska šova piemērs. Komediants Diks Šons [attēlā pa kreisi], uzstājoties daudzu skatītāju priekšā, kārtējā skečā izsmēja politiķus, izmēdot viņu PR kampaņu klišejas. Savas uzstāšanās beigās viņš teica: Es tādā darbā kājas atstieptu! un nogūlās uz grīdas ar seju uz leju. Sākumā skatītāji domāja, ka tā ir daļa joka, un ilgi applaudēja komiķim. Taču drīz vien viņa aģents izskrēja uz skatuves, pārbaudīja viņa pulsu un sāka saukt palīgā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kas ieradās notikuma vietā, konstatēja, ka Diks Šons miris no sirdslēkmes...
Zināms, ka ļoti daudz nelaimes gadījumu notiek sporta sacensību laikā. 1987. gadā britu bokseris Mels Kirks ar iesauku King Kong ringā tikās ar citu smagsvara cīkstoni Širliju Krebtriju. Viņu cīņas fināla raunda laikā Krebtrijs pret Kirku izmantoja savu firmas triku - sitiens ar vēderu (leciens ar vēderu uz nogāztā pretinieka vēdera). Kādas gan šausmas izjuta Širlijs, kad uzzināja, ka viņa sāncensis no šī sitiena uz vietas miris!
Vēlāk noskaidrojās, ka Kirkam bija nopietna sirds slimība un viņš nekādā gadījumā nedrīkstēja piedalīties šādās sacensībās. Tomēr Krebtrijs, neskatoties uz to, ka tika attaisnots, visu dzīvi vainoja sevi Kirka nāvē un pēc šī negadījuma pārstāja nodarboties ar brīvo cīņu...
Ne mazākas šausmas notiek televīzijā. Zilais ekrāns pulcē miljoniem skatītāju visā pasaulē, taču ne vienmēr tas spēj savus skatītājus iepriecināt. Lūk, piemērs: Džeroms Īrvings Rodeils bija veselīga uztura teorijas piekritējs. 1971. gadā sarunu šova laikā televīzijā Rodeils, propagandējot savu dzīvesveidu, teica: Es grasos nodzīvot līdz 100 gadu vecumam, ja vien mani nejauši nenotrieks taksometrs. Kolīdz Rodeils bija šos vārdus izteicis, viņš sabruka uz grīdas. Ārsti konstatēja nāvi, ko bija izraisījusi sirdslēkme...
Un vēl kāds traģisks atgadījums. 1974. gada 15. jūlijā televīzijas reportiere Kristīne Cabaka [attēlā], kura jau sen bija depresijas mākta, tiešraides astotajā minūtē paziņoja: Atbalstot 40. kanāla (kurā Kristīne strādāja) telekompānijas politiku, kas dara visu, lai pirmā jums parādītu kāda izlietās asinis un nāvi un jūs būsiet pirmie, kas ieraudzīs televīzijas pašnāvību! Pēc šiem vārdiem Kristīne izrāva revolveri un nošāvās...
Ja godīgi tad labs raksts.
Un par to smiešanos ko citi saka vnk 
teikumi..
+ par rakstu..gaidubnākamo daļu..
Pēdējais varētu būt šausmīgi, kad visa ģimene sēž pie tv ekrāniem un pēkšņi bah---X
bet daudz, kas uz pasaules sagadās, tā, kā sagadās.
skumji...bet intresanti bij palasit...
