Šajā stāstā lielu lomu spēlē LANSA - Peru nacionāla aviokompānija, kuru laika posmā no 1960. gada līdz pat 1975. gadam bija apsēdušas nedienas ar lidmašīnām. Patiesībā, ne tik ļoti problēmas ar lidmašīnām, bet gan neprofesionālu personālu, kas tās uzturēja un pilotēja, un šis neprofesionālisms konkrētajā laika posmā prasīja vairāk kā 200 cilvēku dzīvības.
Stāsts par meiteni, kura izkrita no lidojošas lidmašīnas un izdzīvoja!14
464
0
Viss sākās 1966. gadā, kad LANSA lidmašīna ar 49 cilvēkiem uz klāja bija ceļa no Limas uz Cusco. Lidmašīna jau desmit minūtes pēc pacelšanās ziņoja par krīzi lidmašīnā, tā bija pēdēja ziņa no lidmašīnas. Kā vēlāk atklājās, lidmašīna bija avarējusi kalnos paņemot visu pasažieru un apkalpes locekļu dzīvības.
Pēc četriem gadiem līdzīgā avārija LANSA zaudēja vel 100 cilvēkus, bet neskatoties uz aviokompānijas slikto slavu, viņiem konkrētajā reģionā piederēja monopols. Kas nodrošināja to, ka cilvēki tik un tā izmantoja viņu pakalpojumus.
Tā mēs nonākam līdz mūsu stāsta varonei, 17 gadīgajai Vācijas pilsonei Julianai. Viņa kopā ar savu mammu bija plānojusi doties no Limas un Pucallpo, kur viņa satiktu savu tēvu.
1971. gada 24 decembrī liktenīgais reiss ar 86 pasažieriem lidoja no Limas uz Pucellpu, taču ceļā lidmašīna iekļuva spēcīga negaisā, lidojot caur to lidmašīnai iespēra zibens, kurš aizdedzināja degvielas tvertnes vienā no lidmašīnas spārniem, kas noveda pie tā, ka viens no lidmašīnas spārniem atdalījās no lidmašīnas.
Lidmašīnas korpuss krītot apmēram 3 km augstumā sadalījās gabalos, šai mirklī Juliana ar visu krēslu tika izrauta no lidmašīnas. Kas šajā situācija izrādītājas labākais notikumu pavērsiens viņai, jo visi kas palika lidmašīna gāja bojā avārijas brīdī.
Viņa izdzīvoja kritienu pateicoties džungļiem, kas mīkstināja piezemēšanos un lielai devai veiksmes, kas paglāba viņu no letāliem ievainojumiem. Taču viņa joprojām atradās džungļos ar vairākām nopietnām traumām, tai skaitā lauztu atslēgas kaulu, smagu smadzeņu satricinājumu un vairakām vaļējam brūcēm.
Par laimi viņai, viņa bija pazīstama ar šādu vidi, proti, viņas tēvs bija zoologs, kurš pēdēja ceļojuma laikā bija ļāvis viņai uzturēties viņa nometnē, kurā viņa bija ieguvusi zināšanas, kā izdzīvot džungļos, orientēties dabā un pirmo palīdzības pamatus.
Tā viņa mēroja ceļu caur džungļiem izmantojot iegūtās zināšanas un neiedomājamu gribas spēku lai izdzīvotu, spītējot iegūtajām traumām, infekcijām, karstumam un pat miesu ēdošiem tārpiem brūcēs. Viņai pēc 10 dienām izdevās sasniegt mežcirtējus pie kādas upes, kas viņu nogādāja atpakaļ pie civilizācijas.
Bet viņa pārvarēja visus izaicinājumus un izdzīvoja, 63 gadu vecumā viņa sarakstīja biogrāfiju par savas dzīves traģiskajiem notikumiem. Tāpat pēc šiem notikumiem ir uzņemta filma.
Tev patiks šie raksti
...filma gan paštruntīga...
