Sveiki!Pats dzīvoju netālu no spilves tapēc izdomāju ieliksu rakstu par spilvi.CERU PaTIKS!!!
Spilve ir apkaime Daugavas kreisajā krastā, Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, ietverot Spilves pļavu austrumu daļu. Akmens laikmetā, kad citviet tagadējās Rīgas teritorijā, spriežot pēc atrastajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem, atradās zvejnieku un mednieku apmetnes, Spilves pļavas vēl klāja ūdeņi. Latviešu valodā ar vārdu “spilve” apzīmē grīšļu dzimtas augu, kas līdzinās meldriem un niedrēm. Latvijā spilves ir tipiski purvu augi. Vēl joprojām šejienes mitrajās pļavās ir sastopams daudz niedrāju. Tiek uzskatīts, ka Spilves pļavu plašajos līdzenumos aizvēsturiskos laikos Lielupe ieplūdusi Daugavā. Taču tad, kad Lielupe savu tecējumu bija saīsinājusi, ieplūstot tieši jūrā, šeit izveidojies ir plašs purvājs, kurā spilves varēja augt griezdamies.
Pļavu izmantošana Spilvē sākusies tikai 15. gs. beigās. Viduslaikos Spilves pļavās netālu no Iļģuciema atradušies Svētā gara konventa īpašumi, tālāk Daugavgrīvas virzienā bijuši rātes, ordeņa un domkapitula īpašumi. Tālāk no Daugavas atradušies Korda Bartmaņa īpašumi. Pārdaugava bija viduslaiku rīdzinieku pļavu priekšpilsēta, jo siens ziemā bija tikpat nepieciešams kā ganības vasarā. Daudzus gadsimtus Spilves līdzenumu izmantoja pilsētnieku lopu ganībām un siena pļaušanai. Teritorija Hapaka grāvja vidustecē abpus tagadējai Bolderājas dzelzceļa līnijai vēl līdz 20. gs. tika dēvētas par Vijgriežņu pļavām. 17. gs. pļavas bija sadalītas starp pilsētu un kroni. Valstij piederošajā Spilves daļā iedalīja pļavas dažādiem ierēdņiem un Rīgas cietokšņa garnizonam. Pļavu pilsētas daļa bija nodota rātes pārziņā, to lietoja pilsētas iestādes un privātpersonas. Speciāls dienests tika izveidots teritorijas nepārtrauktai apsardzei.
Vadoties pēc 17. gs. beigu Rīgas patrimonālapgabala kartes, Spilves plašumus R ieskāvisBuļļu jeb Kuršu ceļš, bet Daugavas pusē – ceļš uz Daugavgrīvu, starp tiem bija izvietojušās namnieku pļavas un muižas. Aiz Iļģuciema pie Spilves savienojās kājnieku un jātnieku vezumnieku ceļš, kas veda no Zundas pārceltuves cauri Iļģuciemam uz Bolderāju. Šeit tad arī veidojās tagadējā Daugavgrīvas šoseja.
17. gs. Spilve apdzīvota bija galvenokārt gar Daugavas krastu un pie Voleriem. 18. gs. retās zemnieku mājas, kas atradās Spilvē, skaitījās pie Piņķu draudzes. Pārdaugavā starp pļavām 15. gs. sāka veidoties arī namnieku un garīgo iestāžu muižiņas. Spilvē ir atradušās Hapaka muiža, Esena muiža, Koku muiža un vēl citas.
