Unikālas fotogrāfijas un stāsti par dažām pasaules mērgoga katastrofām, kuras tika iemūžinātas fotogrāfijās!
Labāk jau laicīgi pabrīdinu, ka var būt redzami arī nepatīkami skati!
Cerams, ka raksts liksies interesants un atliek vien novēlēt labu lasīšanu!
ps: rakstu esmu tulkojis un neslēpšu, ka manas angļu valodas zināšanas nav perfektas! Ja manat kādas kļūdas vai iespēju kaut ko pielabot, dodat ziņu!
citi interesanti raksti - http://www.spoki.lv/profils/rozine7
Sākšu rakstu ar kādu 1984. Gada traģēdiju Indijā. Tā bija Bhopal Gas ( Bopālas gāzes? ) traģēdija, kura noveda pie vairāk kā 500`000 ievainotiem un vairāk kā 15`000 nogalinātiem cilvēkiem. Vēl joprojām tā tiek uzskatīta par Indijas smagāko rūpniecības katastrofu ar rekordlielu bojā gājušo skaitu. Avārijas cēlonis bija tas, ka tika ignorēti vairāki drošības stabdarti un tehniskās sagatavotības apsvērumi. Paša sprādziena cēlonis bija vairāku ķīmisko maisījumu sajaukšanās un gāzes noplūde. Kā sekas var minēt lielo vides piesārņojumu, kas radās pēc katastrofas. Fotogrāfijas autors ir Pablo Bartholomew , tās nosaukums – ‘’Bhopal Gas Tragedy’’. Fotogrāfijā redzams kāds drupās ieguvis bērns pēc traģēdijas.
Lībērijas karš, 1989. līdz 1996. gads. Tas bija pilsoņu karš Libērijā ( Āfrika ) , kura laikā gāja bojā vairāk kā 200`000 cilvēku. Pēc šīm šokējošajām sekām iejaucās ANO, kas noveda pie miera. Un tomēr tas ilgi neturpinājās, 1999.g karš atsākās un noveda pie atkārtota kara. Lūk arī būs redzama bilde, kurā redzams kā bērns pastaigājas pa, varētu pat teikt ‘’mīnu lauku’’. Par šo civilkaru sīkāk var lasīt http://en.wikipedia.org/wiki/First_Liberian_Civil_War
Nākamais stāsts būs par kādu atgadījumu Taizemē – Bangokā. Šīs fotogrāfijas autors ir Neils Ulevičs ( Neil Ulevich ), kurš fotogrāfiju nosaucis – Thailand Massacre ( Taizemes slaktiņš ). Šis notikums norisinājās 1976.gada 6.oktobrī. Tas bija vardarbīgs uzbrukums pret studentiem, kuri izrādīja pretestību pret tā laika Taizemes premjerministru - Thanom Kittikachorn. Viss sākās ar to, ka Thanom atgriezās no trimdas un vēlējas ieviest savus likumus un mēģināt valdīt par valsti. Studentu pretošanās bija nesekmīga un tas beidzās ar to, ka viņi tika sisti, nošauti, sadedzināti un visādi citādi spīdzināti. Attēlā redzams fragments no notikušā.
Ir 1990.gads un albāņi vēlējas neatkarību no Serbijas uzspiestās varas. Vēlāk Serbijas drošības spēki uzsāka nežēlīgu kampaņu pret protestētētājiem. Sākās karš un liela mēroga bēgšana. Lūk arī fotogrāfija redzams kā kāda sieviete – Karola Gazī ( Carol Gazy ) ir nofotografējusi brīdi, kad kāds 2 gadus vecs bērns caur dzeloņdrātīm tiek nogādāts pie savas ģimenes. Par karu sīkāk var izlasīt http://en.wikipedia.org/wiki/Kosovo_War
Tad nu braucam tālāk. Esam tikuši līdz Haiti , šoreiz gan tikai līdz notikumiem 2008. gadā, kad tur bija stipra vētra, kuras laikā gajā bojā liela daļa Haiti iedzīvotāju. Lūk arī fotogrāfija, kur redzams kāds bērns, kurš pēc šī tropu negaisa, kā redzams bez drēbēm mēģina glābt kādu pazudušu bērnu. Fotorgrāfijas autors ir Patriks Farrels ( Patrick Farrel ) un nosaukums After the storm ( pēc vētras ).
Nākamais stāsts būs par kara un nemieru valsti – Izraēlu. Šoreiz pavisam nesens atgadījums. 2006.gadā Izraēlē izvērtās cīņa starp policistiem un ebreju kolonistiem. Sākās viss ar to, ka valsts pārvalde lika evakuēt vairākus no posteņiem, kā rezultātā kolonistiem vajadzēja pamest savus patvērumus.
Pāris dienas vēlāk fotogrāfs Odeds Balitīs( Oded Bality ) satika kādu 16 gadus vecu zēnu – Nilu. ‘’Nils bija ļoti nobijies, taču tomēr drosmīgs’’, sacīja Odeds. Nils teica, ka viņam ir kauns par valsti, kurā viņš dzīvo, apgalvoja, ka nav lietu ar, ko varētu lepoties. Viņš stāstīja arī par to, ka viņu esot situši policisti un viņš esot nogādāts aprūpes dienestā ar smagām traumām. Diemžēl man neizdevās atrast konkrētāku un plašāku informāciju par šo atgadījumu. Foto autors – Oded Bality, nosaukums – viena spēks. Fotogrāfija no notikuma vietas.
Tādi nu bija šie stāsti!
Ja būs interese, tad varat sagaidīt vēl līdzīgus stāstus. Varu jau tagad pačukstēt , ka tie varētu būt par 11. septembra teroraktu, cunami upuriem, par cilvēku, kuram ieoperēja lauvas sirdi un vēl citām interesantām tēmām!
Šis ir gadījums, kad nevajadzētu piesieties autorei par ortogrāfiju, jo pieļauju, ka gadu skaits ir iekļauts nikā. Tas ir labi, ka viņa datoru izmanto informācijas meklēšanai nevis spēlēm. Pat ja viņa neko nezina par ebreju kolonistu un palestīniešu (nevis policistu) konfliktiem Gazas joslā Izraēlā, iniciatīva kaut ko uzzināt pati par sevi ir apsveicama lieta.
Pats gribēju kādreiz likt šo rakstu, bet negribējas čakarēties! + par to ka saņēmies! 
