Slepens dokuments, kas atklās melus par PSRS ikdienu65

Neesiet pārsteigti, ka darīšana ir ar 1976. g. dokumentu. Tas pilnā apjomā tika publicēts tikai pirms gada (2018. g.) Cenzūra pazuda līdz ar PSRS sabrukumu, bet atklāt kādreiz cenzēto vai pašas vadlīnijas par cenzēšanu neviens īpaši negrib.

Lai uzreiz būtu saprotams, ar ko ir darīšana šis ir pirmais paragrāfs -

Ievads §1. Ar esošo sarakstu paredzētas ziņas tiek aizliegtas atklātai pulicēšanai drukā, radiopārraižu materiālos, televīzijā, kino, muzejos, izstādēs, daiļdarbu tekstos, kas ir paredzēti uzvedumiem teātros, cirkos un uz estrādes, kā arī materiālos izvešanai uz ārzemēm.

Katrai valstij ir noslēpumi, parastam pilsonim nevajag zināt par aizsardzības plāniem. Tas ir saprotami, bet šis dokuments krietni pārsniedz parastās robežas. § 193 aizliedz publicēt ziņas par sējumu iznīkšanu, tā patiešām notika, ka iesētais izkalta vai nosala.

Šo dokumentu sagatavoja, tāpat kā citos gados, Glavlit - Galvenā valsts noslēpumu pārvalde. Turklāt šī dokumenta pēdējā paragrāfā tiek aizliegts arī publicēt jebkādas ziņas par pašu Glavlitu.

Pāriesim pie paragrāfiem. Šeit būs šokējošākie, kas parāda, ka PSRS dzīve bija meli un ilūzija, ko uzturēja tikai aizliegumi.

Nabadzība. Par to nerunāja, jo vienkārši dati, pēc kuriem varētu spriest par iedzīvotāju labklājību, bija slepeni. Dokumenta 190 paragrāfs aizliedz jebkādu ziņu publikāciju, kur ir minēta pilsoņu alga, ienākumi un izdevumi, pilsoņu ienākumi dažados reģionos. 

Ekonomika. Mēs varam lamāties, cik sūdīgi mums klājas, jo ir dati par to, bet padomju cilvēks nezināja, vai ekonomika attīstās, vai arī sarūk. Jebkādas ziņas par produktivitāti un ražošanas apjomiem ir nepublicējamas.  Paragrāfs 98.

Paragrāfi 180-188 aizliedza ziņas par budžeta finanšu sadalījumu, naudas apgrozību, tās izlaišanu un izņemšanu no apgrozības, par naudas apmaiņas ātrumu un citām ar naudu saistītām tēmām.

Produkcijas kvalitāte. Tas laikam ir jājamzirdziņš daudziem sovjetofīliem, cik kvalitatīvi visi strādāja. Protams, savādāk nedrīkstēja, jo ar 202 paragrāfu tika aizliegtas ziņas par eksportētās produkcijas brāķiem un kvalītātes neatbilstību. Savukārt 205 paragrāfs aizliedza salīdzināt jebkādas eksportētās un importētās produkcijas cenas ar vietējām cenām, pat ziņas par citu valstu iekšējām cenām salīdzinājumā ar PSRS republiku cenām.

Veselības aprūpe. Nākamais populārais mīts, ko principā uzturēja 223 paragrāfs, aizliedzot statistikas datu publikāciju par mirstības cēloņiem jebkāda veida administratīvajās vienībās. Savukārt 224 paragrāfs aizliedza publicēt ziņas par atsevišķu slimību un alkoholisma izplatību, bet paragrāfs 226 aizliedza publicēt ziņas par profesionālajām slimībām.

Ejam pie nākamā mīta. Armija. Pasaules labāka armija no profesionāļiem, bez ārpusreglamenta attiecībām? Protams, jo paragrāfs 25 aizliedza jebkādu tāda veida ziņu publikāciju. Īpaši rūpējās par jauniesaucamajiem 33 paragrāfs aizliedot publicēt ziņas par saslimšanām, kas ir radušās radiācijas, indīgo vielu, agresīvu vielu un starojuma dēļ. Tas pats paragrāfs pat aizliedza publicēt ziņas par to cik stipra radiācija var apdraudēt iedzīvotājus.

Avārijas un katastrofas. PIe Padomju varas bija kārtība, jo paragrāfs 227 aizliedza publicēt ziņas par cilvēku bojāeju, avārijām, ugunsgrēkiem, zemestrīču un plūdu sekām un to izraisīto cilvēku bojāeju. Pateicoties šim paragrāfam nedrīkstēja neko publicēt par Černobiļu. Laicīgi brīdinot būtu mazāk cilvēcisko upuru.

Braucam tālāk. Uzvara 2. pasaules karā. Kā gan savādāk, tā bija lieliska uzvara, jo paragrāfs 32 aizliedza publicēt materiālus par kauju norisi, par zaudējumiem, par mobilizētajiem cilvēkiem, par noziegumiem kara laikā un ārkārtas situācijām, par iekaroto valstu rūpnīcu iekārtu demontāžu, par karagūstekņiem, par soda bataljoniem, par iekarotu valstu dokumentiem un no iekarotajām valstīm PSRS ievestajiem mākslas darbiem.

Ko gan tie cilvēki vispār svin 9. maijā, ja neko nezina, kas patiesībā notika?