Pasaulē pirmā anti- lidmašīnu raķete - Wasserfall
Slepenie vācu ieroči 35
Pasaulē pirmā anti- lidmašīnu raķete Wasserfall tika veidota pēc tīeši tāda projekta kā raķete V-2. Tai tā pat kā V-2 vajadzēja palaišanas platformu. Tā kā raķetei bija tikai jānotriec lidmašīnas , sprāgstvielas tai bija par 1/4 mazāk ,salīdzinot ar V-2.
Atšķirībā no V-2 wasserfall vienmēr bija starta gatavībā.
Raķeti kontrolēja caur vienkāršu radio kontroles centru. Lai notriektu objektus naktī tika izveidota speciāla sistēma Rheinland. Tā izmantoja radaru sistēmu un raķetē iebūvētais retranslators vadījās pēc saņemtiem datiem. Raķetes lidojumu kontrolēja vienkāršs analogais dators, kurš parādīja lidojumu ekrānā.Jja kas nogāja greizi tad operators varēja pārņemt rokas vadību.
Raķetes palaišanas posmā stūrēšanu vadīja speciālas grafīta lāpstiņas degšanas kamerā. Kad raķete sasniedza noteiktu ātrumu , stūrēšanu nodrošināja četri stārni astē.
Mazākā kaujas galviņa svēra 100 kg. Maksimālais kaujas galviņas svars bija 360 kg. Galviņas galvenokārt sastāvēja no škidrām sprāgstvielām.
Pirmā raķete tika uztaisīta 1941.gadā, bet kaujā pirmo reiz to pielietoja 1942. gada 2. novembrī.
Kopumā tika palaistas 35 wasserfall raķetes, pēdējais raķetes uzlidojums bija 17. februāris 1945. gadā.
Wasserfall tehniskie dati:
- Svars 3700 kg
- Garums 7,85 m
- Diametrs 2,51 m
- Galviņas svars 260 kg
Dzinējs- šķidrās degvielas raķešdzinējs
Darbības rādiuss- 25 km
Lidojuma ātrums 770 m/s