Senā Hērakliona0

Senā Hērakliona, lai arī neliela, bija galvenā ostas pilsēta Nīlas gultnē. Pilsētas iedzīvotāji bija ļoti izglītoti, tā kā katru dienu šo pilsētu apciemoja daudzi citzemju tirgoņi, lai dotos tālāk Ēģiptē. Galvenais pilsētas templis bija veltīts dievam Amonam.
1.gadsimtā p.m.ē. pilsētu no zemes virsmas noslaucīja postoša zemestrīce. Senā pilsēta uz tūkstošiem gadu tika nogremdēta ūdens dzīlēs.
Nogrimusī pilsēta tika atklāta tikai tūkstošiem gadu pēc tās nogrimšanas. Šo gadu laikā pilsēta, neviena nepamanīta, dusēja 3 km attālumā no Aleksandrijas piekrastes, tomēr pagājušajā vasarā franču arheologs Franks Godjo paziņoja, ka ir atklājis pilsētas paliekas, kas, viņaprāt, varētu būt no Senās Hēraklionas. Viņš bija ne tikai atradis zelta plātni, kurai virsū bija uzrkastīts Hēraklionas vārds, bet arī desmitiem kuģu senajā piestātnē un tūkstošiem citu priekšmetu, kā piemēram, dārgllietas, naudas monētas, vāzes un senās pilsētas iedzīvotāju personīgās mantas.
Uzraksts uz galvenā cilņa apliecina, ka šī akmens plāksns bija uzstādīta „Hēraklionā – Tonisā” („Herakleion - Thonis”). Šis ir pirmais izteiktais pierādījums tam, ka atklātā pilsēta ir līdz šīm par mītu uzskatītā Hērakliona.
Lai arī mūsdienu zinātniekiem maz kas zināms par šo pilsētu, tā bija ļoti populāra senajā pasaulē.
Saskaņā ar grieķu vēsturnieku Diodoru, pilsēta tika nosaukta Hērakla, Zeva dēla, vārdā kā pateicība par to, ka viņš bija izglābis pilsētu no Nīlas plūdiem. Kā viens no pirmajiem tika atrasts tieši Hēraklionas galvenais templis. Veco akmens sienu paliekas norāda uz tā teritorijas lielumu. Blakus šīm sienām tika atklātas trīs lielas sarkanā granīta statujas. Divas no tām attēlo vēl joprojām nezināmo faraonu un viņa sievu. Trešā statuja ataino Nīlas baseinas dievu Hapi. Tempļa iekšienē atrodas ar hieroglifiem aprakstīta sarkanā granīta kapliča. Lai arī grūtības sagādā šo hieroglifu tulkošana tempļa augšējā daļā, pašu galveno zinātnieki ir pārtulkojuši – to, ka šī pilsēta tiešām ir Senā Hērakliona.
Vēl lielāku apbrīnu izraisa 2 metrus garā melnā granīta plāksne – tā ir gandrīz kopija tai plāksnei, ko 1899.gadā atklāja Nokratdzē(šī plāksns, kas tika atrasta Kairā, ietver sevī faraona Noktanebusa I rīkojumu par 10% nodokli grieķu amatniekiem un precēm Noktardzē un Tonisā. Šie ieturētie 10% tika novirzīti uz dievietes Neitas tempļa celtniecību. Noktanebuss I kāpa tronī 380.gadā p.m.ē.). Šis ir pirmais gadījums ēģiptiešu akmens plākšņu dublikācijā. Vienīgā atšķirība starp abām atrastajām plāksnēm ir plāksnē iecirsto rīkojumu pēdējai teikums, kas ietvēra sevī informāciju par to, kur tām jābūt uzstādītām: vienai bija jābūt uzstādītai Noktardzē, otrai – Hēraklionā –Tonisē.
Visi līdz šīm atrastie priekšmeti ir no 1.gs. p.m.ē. un ir ļoti labi saglabājušies, ja nu vienīgi mazliet saskrāpēti. Un tie daudzie atradumi ir tikai sākums, jo lielie arheoloģiskie izrakumi vēl tikai tiek organizēti.