Braucēju un gājēju plūsmas regulēšanai ir sena vēsture. Pirmie satiksmes noteikumi bija Senajā Romā, 3km/h ātruma ierobežojums un gāzes luksofori 19. gadsima Lielbritānijā.
Satiksmes regulēšanas vēsture3
Liegumi. Seno laiku pilsētas cilvēki, un rati radīja lielu burzmu – sastrēgumi neatpalika no mūsdienu. Braukšana bija tik haotiska, ka Ķīnas teritorijā un Romas impērijā parādījās pirmie satiksmes noteikumi: vienvirziena ielas un stāvēšanas aizliegums. 45.gadā pirms Kristus imperators Jūlijs Cēzars aizliedza vēršu pajūgiem un kaujas ratiem braukt pa pilsētu dienas laikā.
Ceļazīmes akmenī. Jūdžu akmeņi bija vēsturē pirmās ceļa zīmes. Tie rādīja attālumu un virzienu uz lielo impēriju galvaspilsētām. Viduslaikos parasti krustojumos uzstādīja ceļa rādītājus uz tuvākajām pilsētām.
Braukšana pa labo pusi. Viduslaikos un antīkajā pasaulē visi pārvietojās pa ceļa kreiso pusi, taču 18.gs lielajās ekipāžās kučieris sēdēja tā, ka labāk varēja saskatīt ceļu, braucot pa labo pusi. Napaleons šo likumu pārnesa uz citām iekarotajām zemēm, un tas izplatījās citur Eiropā.
Brīdinājumi par automobili. Līdz ar straujo tvaika mašīnu attīstību ievērojami pieauga arī ceļa negadījumu skaits. Lai pasargātu zirgu pajūgus un iedzīvotājus, Lielbritānijā 1865. gadā noteica, ka pirms automašīnas ies cilvēks ar karodziņu un brīdinās par transporta līdzekli.
Ātruma ierobežojumi. 1861. gadā Lielbritānija ieviesa pirmo ātruma ierobežojumu 16 km/h. Tā kā ceļa negadījumi nebija retums drīz vien ātrumu samazināja līdz 3km/h pilsētā un 6 km/h ārpus tās.
Apgaismojums. 19.gs sākumā pilsētu nakts dzīve kļuva aizvien piesātinātāka. Kad nakts tumsā cilvēki devās uz mājām sadursmes gadījās visai bieži. Tādēļ virkne Lielbritānijas pilsētu ieviesa noteikumu, ka pēc saulrieta pie ekipāžām jāpiekar lukturi. 1907. gadā šo likumu piemēroja arī automašīnām.
Luksofori. Pirmo luksoforu 1868. gadā uzstādīja Londonā, kur bija ļoti intensīva satiksme. Tā bija gāzes lampiņa, kas spīdēja ar sarkanu gaismu uz vienu pusi, bet ar zaļu uz otru. Gaismu regulēja policists. Šis luksofors bija bīstams, jo gāzes lampas mēdza uzsprāgt. Tikai 1920. gadā luksofori kļuva automātiski.
Numurzīmes. 1893. gadā Francija pasaulē pirmā ieviesa numurzīmes. Tās ļāva avārijas gadījumā identificēt vainīgo. Tomēr to izgatavošana bija paša saimnieka rokās. Tās taisīja no visdažādākajiem materiāliem – no papes, ādas, vara un citiem materiāliem.
Signāltaure. Lielbritānijas precedents, kad pirms tvaika automobiļa kādam bija jāiet ar karodziņu rokā, citās valstīs nebija tipisks. Lai gājējus brīdinātu par tuvojošos transporta līdzekli, šoferi sākotnēji izmantoja zvaniņus. Vēlāk parādījās ar saspiestu gaisu darbināmas taures.
Zebras. Ap 1868. gadu satiksme pilsētās jau bija tik brīva, ka tajās parādījās pirmās mehāniskās zīmes. Tas bija mēģinājums noteiktās vietās apturēt automašīnu plūsmu, lai ielai pāri tiktu gājēji. Zīmes reti kurš ņēma vērā un tās novāca. 20 gs 30. gados Lielbritānijā ieviesa gājēju pārejas, uzstādot melnbalti svītrotus laternu stabus. Vēlāk stabus aizstāja ”zebras”.