"Samurajam jādzīvo un jāmirst ar zobenu rokā."
(Japāņu tautas teiciens)
Viduslaikos Japānā radās jauns karavīru paveids samurai. Viņi bija lieliski jātnieki un loka šāvēji, dedzīgi karotāji, kas dzīvoja pēc militāra kodeksa busido (karavīra ceļš).
Šis kodekss uzsvēra nepieciešamību pēc godīguma, mūžīgu uzticību vienam daimyo (kungam) un gatavību cīnīties līdz nāvei.
Ap 1100. gadu Japānā dominēja divi karojoši samuraju klani - Taira un Minamoto. 1185. gadā Minamoto klana galva Joritomo sakāva Tairu un pasludināja sevi parsjogunu jeb militāro valdnieku. Kaut gan joprojām pastāvēja imperatora postenis, reālā vara piederēja sjogunam. Par savas valdīšanas pamatu Joritomo izvirzīja samuraju goda un uzticības kodeksu un nodrošināja samuraju varu visā Japānā.