par Salacgrīvu :)
Pilsēta kur vislabāk pavadit vasaru. :)
pasākumi vasarā: positivus
:zvejnieksvētki (mani mīļākie)
pilsētas svētki.
Iesakot draugiemlv vai twitter.com tu dabūsi 10 cepumus ar šokolādes gabaliņiem. :)) ;D
Salacgrīva...12
106
1
Salacgrīvas miesta veidošanās saistāma ar piekrastes kuģniecības attīstību Rīgas līcī. Salacas grīvā no laukakmeņiem izbūvēja molu un padziļināja upes gultni, kas ļāva ostā līdzšinējo liellaivu vietā iebraukt arī kuģiem. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemes ražojumu - labības, linu, bet īpaši kokmateriālu - pārkraušanas vietu tālākai transportēšanai galvenokārt uz Rīgu un Pērnavu. Gada laikā ostā ienāca 150 - 200 kuģu. Pirmās tirgotavas atvēršana Salacgrīvā 1870. gadā sekmēja iedzīvotāju pieplūdumu, un gadsimta beigās te jau bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. Attīstoties dzelzceļu būvniecībai Vidzemē, mazinājās preču plūsma caur Salacgrīvu. Lielākā daļa potenciālo kravu tika transportēta caur jaunizbūvēto (1909. g.) Ainažu ostu, ko ar iekšzemi savienoja dzelzceļš. Šādos apstākļos par Salacgrīvas prioritāti kļuva tikai koku pludināšana pa Salacu un to transportēšana tālāk.
Salacgrīvas miesta veidošanās saistāma ar piekrastes kuģniecības attīstību Rīgas līcī. Salacas grīvā no laukakmeņiem izbūvēja molu un padziļināja upes gultni, kas ļāva ostā līdzšinējo liellaivu vietā iebraukt arī kuģiem. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemes ražojumu - labības, lini, bet īpaši kokmateriālu - pārkraušanas vietu tālākai transportēšanai galvenokārt uz Rīgu un Pērnavu. Gada laikā ostā ienāca 150-200 kuģu. Pirmās tirgotavas atvēršana Salacgrīvā 1870. gadā sekmēja iedzīvotāju pieplūdumu, un gadsimta beigās te jau bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. Attīstoties dzelceļa būvniecībai Vidzemē, mazinājās preču plūsma caur Salacgrīvu. Lielākā daļa potenciālo kravu tika transportēta caur jaunizbūvēto Ainažu ostu, ko ar iekšzemi savienoja dzelzceļš. Šādos apstākļos par Salacgrīvas prioritāti kļuva tikai koku pludināšana pa Salacu un to transportēšana tālāk.
Reklāma
atvijas brīvvalsts laikā aktīvāka kļuva Salacgrīvas kultūras dzīve. 1921. gadā pēc H. Eidmaņa iniciatīvas tika nodibināta Salacgrīvas vidusskola, kas kļuva par par pilsētas ģimnāziju, kurā mācīja trīs svešvalodas - angļu, vācu un latīņu. Pateicoties luterāņu draudzes un ugunsdzēsēju dāmu komiteju aktīvai darbībai, bieži notika dažādi kultūras pasākumi.
Tilts pār Salacu 3 km augšpus Salacgrīvas - pirmais dzelzsbetona tilts Baltijā, celts 1908.g.,atklāts 1909.gada 13. jūnijā. No tilta paveras raksturīgs skats uz Salacas - Latvijai nozīmīgākās lašupes, ieleju - dabas liegumu
1935. gadā Salacgrīvā bija 168 dzīvojamās ēkas, bet iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija zemkopība, koku pludināšana, tirdzniecība un zvejniecība. Padomju varas periodā Salacgrīvas saimnieciskajā dzīvē notika lielas pārmaiņas. Tās sākās ar sākotnēji Ainažos paredzētās zivju fabrikas izvietošanu Salacgrīvā, kā arī zvejnieku arteļa "Brīvais vilnis" dibināšanu. Reizē ar zivrūpniecības attīstību no jauna tika izbūvēta osta, uzcelti jauni dzīvojamie nami, auga pilsētas iedzīvotāju skaits. 1960. gadā Salacgrīvu ar Rīgu savienoja jaunā, iztaisnotā Tallinas šoseja. 1977. gadā Salacgrīvai tika pievienots bijušā zvejnieku kolhoza "Enkurs" centrs Kuiviži. Pieaugot zvejnieku kolhozu turībai, arī pilsēta kļuva labiekārtotāka. Tās ziemeļu daļā tika izveidots "Zvejnieku parks" ar stadionu un brīvdabas estrādi, kur ik gadus jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, bet no 2001. gada Jūras svētki.
Reklāma
Muzejs izveidots 1998. gadā, tā ekspozīcija veltīta Vidzemes piekrastes un Salacas zvejniekiem un to arodam, ļaužu dzīvei pie jūras, novada vēsturei un mākslai. Tā arhīvos glabājas materiāli par Salacgrīvu, bijušajām Vecsalacas un Svētciema muižām, zveju un zvejniekiem Baltijas jūras Vidzemes piekrastē un Salacā, ievērojamiem novadniekiem, liela pastkaršu un fotogrāfiju kolekcija par Salacgrīvu līdz 1940. gadam. Īpaša vērība tiek veltīta ziņām un materiāliem par Salacas nēģu zveju ar tačiem kā vienīgā tāda veida zveju Latvijā. Apmeklētāji var izmēģināt aušanu stellēs, mācīties kārst vilnu un šķeterēt dziju, ir iespēja fotografēties izmantojot muzeja priekšmetus.
1226. g. Salacas labajā krastā bīskaps Alberts uzbūvēja pili, kas vairākkārt postīta un pārbūvēta. Pilskalna aizsarggrāvī senatnē varējuši iebraukt kuģi. 17. gs. sākumā pilskalnā atradies zviedru cietoksnis ar bastioniem, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā. Akmeņi no pils drupām izmantoti baznīcas sētas un mola būvniecībā, tāpēc mūsdienās par pili liecina vairs tikai zemes uzbērums. Interesanti pieminēt, ka 18. gs. vietējais barons Ferzens pilskalnā bija ierīkojis Jūras muzeju, kā arī to, ka 1970. g. pavasara palu laikā no pilskalna izskalotas senlietas
Gotiskā stila baznīca iepriekšējās koka baznīcas vietā celta 1853. – 1857.g. Limbažu būvmeistara F. Hesses vadībā, paplašināta 1892. g. Te atrodas vairāki mākslas pieminekļi – 18. gs. darināta kancele un altāris ar 1847. g. T.K. Gelhāra gleznotu altārgleznu „Kristus debesbraukšana” un G. Šķiltera 20. gs. 30. gados veidoti ciļņi
Reklāma
Vieta pasaules kartē starp 58 - 57 Ziemeļu platuma grādiem, starp paralēlēm un meridiāniem. Keramikas cilnis ar nosaukumu "Mājas"tapis 1986.gadā un to atveidojis Imants Klīdzējs. Karte, izliecoties līdzi zemes dabiskajam liekumam, aizņem sienu 3,5 x 7,2m. Tā apskatāma akciju sabiedrības "Brīvais vilnis" zivju pārstrādes kompleksa foajē
No kādreizējā grezmā 19.gs. veidotā Vecsalacas muižas centra Salacas krastā saglabājušies tikai atsevišķi apbūves elementi – saimniecības ēkas, baronu kapenes, kā arī 1793.g. veidots piemineklis muižkunga Ferzena sunim. Muižas pils nopostīta 1. pasaules kara laikā. Muižas kompleksā ietilpst ainavu parks ar regulāra plānojuma elementiem un vairāk nekā 30 svešzemju sugu stādījumiem.
Tev patiks šie raksti
