Labrīt, labdien vai labvakar spoki! Ta, ka redzat ir pienākusi jauna diena, tad ir jauni raksti. Šodien ir iznākusi turpinājumam Latvijas Republika (1920-1940) 3. daļa. Šoreiž šajā raksta par Latvijas rūpniecību un kādas preces ražoja Latvija. Ceru, ka šīs raksts Jūs izglītos! Līdz nākošajam rakstam! Lai Jums labi lasās!
Saimnieciskā dzīve2
Rūpniecība
Pēc Pirmā pasaules kara daudzās Eiropas valstīs iestājās saimnieciskā depresija. Bija pārtraukta savstarpējā tirdzniecība, sabrukušas valūtu sistēmas un noieta tirgi. Smagi bija cietusi arī Latvijas tautsaimniecība. Rūpniecībā zaudējumi bija lielāki nekā lauksaimniecībā, jo kara gados rūpnīcu iekārtas evakuēja uz Krieviju un tām līdzi devās arī strādnieki. Pēc Latvijas un Krievijas miera līgumu noslēgšanas 1920. gadā tika atgūta tikai neliela daļa evakuēto uzņēmumu. Tā kā bija pārtrūkuši Latvijas ekonomiskie sakari ar austrumu kaimiņu Krieviju, nācās meklēt jaunus preču noieta tirgus.
Latvija bija bagāta mežiem, un upju ietekas bija rietumu virzienā, līdz ar to bija iespējama koku pludināšana uz ostām. Pirmajos desmit valsts pastāvēšanas gados koku eksportēšana un kokrūpniecības attīstība kļuva par vienu no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Liela nozīme bija arī linkopībai. Linu eksports kļuva par ārzemju valūtas iegūšanas veidu un lika pamatuss stabilai Latvijas valūtas sistēmai. Jau 1922. gadā varēja ieviest stabilu naudas vienību - latu.
Tādējādi salīdzinoši ātri bija notikusi pārorientēšanās uz tādu nozaru attīstību, kuras pārstrādāja vietējas izejvielas, piemēram, kokmateriālus un lauksaimniečības produktus. Vēlākajos gados, noslēdzot tirdzniecības līgumus ar Eiropas valstīm un vienošanās par Latvijai nepieciešamo izejvielu piegādi, sekmīgi attīstījās arī ķīmiskā, elektrotehniskā rūpniecība, mašīnbūve un radiotehnika.
Pēc piedzīvotās augšupejas 20. gadu beigās sākās ekonomikas lejupslīde. 1929. gadā pasaulē bija sākusies Lielā ekonomiskā krīze. Tās ietekmē kritās cenas Latvijas iekšējā tirgū un eksporta produkcijai ārzemēs. Ap 1931. gadu sakarā ar iedzīvotāju pirkstspējas samazināšanos strauji saruka pieprasījums. Ražošanas sašaurināšanās noveda pie uzņēmuma bankrot. Mazāk cieta tās nozares, kas ražoja vietējam tirgum, piemēram, pārtikas un garšvielu rūpniecība. Palielinājās bezdarbs, un pazeminājās iedzīvotāju dzīves līmenis.