Katakombas… Mēs jau nedaudz uzzinājām par to rašanās vēsturi un izcelsmi. Šajā rakstā ķersimies klāt Romas katakombām. Šajā senajā pilsētā ir ne mazums pazemes apbedījumu vietu. Tieši Romā un ap to ir vislielākā šo pazemes eju koncentrācija. Liela daļa ir atklāta, tomēr aizvien ir daudzas katakombas, par kurām ir zināms, tomēr atrastas tās nav.
Romas katakombas (turpinājums).2
62
0
Kā daudzas citas ciltis, arī etruskāņi savus mirušos glabāja pazemes pagrabos. Laika gaitā, apbedījumu vietas pieņēma aizvien savādāku izskatu. Bagātākie ļaudis tās varēja atļauties izrotāt un veidot saviem mirušajiem sarkofāgus.
Lai gan pagānu reliģijas pirmo katakombu būvniecību laikā bija atļautas, tomēr tās nebija tik populāras. Ap 2.gadsimtu tās aizvien vairāk sāka būvēt kristieši, kuru reliģija sākumā nebija atzīta, tomēr tiem bija iespēja izveidot apbedījumu vietu ārpus pilsētas robežām.
Reklāma
Pārsvarā, katakombas tika būvētas tuvumā lielākajiem ceļiem, kas bija skaidrojams arī, kā iespējamais bēgšanas ceļš, gadījumā, ja pilsētā iebruka ienaidnieki. Tās bija pietiekami viegli izbūvēt, jo vulkāniskās izcelsmes zeme bija viegla un nevajadzēja lielas pūles, lai tās izraktu.
Tomēr laika gaitā, katakombas kļuva aizvien dziļākas un aizvien spēcīgāk veidotas. Tās kļuva arī par vietu, kur savu talantu varēja izpaust dažādi mākslinieki. Aizvien ir saglabājušās daudzas freskas, kuru vecums nav precīzi zināms, tomēr vecākās no tām ir krietni pāri tūkstoš gadus vecas.
Kristieši savās katakombās sākotnēji apglabāja, pārsvarā, mocekļus, kuri bija atdevuši savas dzīvības ticības vārdā. Romas katakombās ir apglabāti ne mazums Svēto. Tāpat, katakombas kļuva arī par vairāku pāvestu atdusas vietu. Gan pagānu, gan kristiešu laikā, vairākas Romas katakombas bija pietiekami populāra vieta, kur cilvēki pulcējās, lai piedalītos rituālos vai misēs.
Reklāma
Dažas no tām kalpoja par sava veida pazemes baznīcām. Mūsdienās, atbildība par katakombām gulstas uz Vatikānu. To apmeklējums ir pietiekami populārs tūristu vidū un tajās patiesi var redzēt visai unikālus mākslas darbus, kurus vairāk vai mazāk ir skāris laika zobs, tomēr tie ir palikuši skatāmi līdz pat mūsu dienām.
Kā jau minēju sākumā, tad daudzu katakombu liktenis nemaz vēl nav skaidri zināms. Ir leģendas un liecības par tām, tomēr tās aizvien nav atrastas. Iespējams, ka norādītā atrašanās vieta nav precīza vai varbūt tādas katakombas nemaz nepastāvēja. Lai gan nebūtu brīnums, ka dažas no tām varētu būt slēptas. Ņemot vērā, ka tās varēja būt kilometriem garas ejas, tad nebūtu brīnums, ka zem Romas ielām ir apslēptas vēl pāris katakombas. Varbūt tās ir noslēptas vēl dziļāk pazemē?
Lai arī lielākoties katakombas būvēja kristieši, aizvien ir saglabājušās arī dažas ebreju katakombas, kurās ir atrastas dažādas freskas no ebreju kultūras. Dažas no tām, aizvien arī ir pieejamas publiskai apskatei, kamēr pārējās ieeja ir slēgta, dēļ to nestabilā stāvokļa un radona (indīga gāze) klātbūtnes.
Reklāma
Ja nu kāds no jums tiek uz Romu, tad noteikti apmeklējiet kādas no šīm katakombām. Tas noteikti būs visai interesants piedzīvojums. Un atcerieties, ka to nozīmi nevar nenovērtēt. Priekš tiem cilvēkiem, kas tās cēla, tas bija stipras ticības simbols.
Ja reiz tur sākotnēji tika apglabāti vien mocekļi, tad tā bija īpaša cieņas izrādīšana tiem, kuru ticība bija tik ļoti spēcīga. Romas katakombas kalpoja par sava veida ticības simbolu. Var pat teikt, ka tās bija pirmatnīga baznīcas forma, kas vēlāk tapa aizvien lielāka, skaistāka un cilvēku acīm pieejamāka. Mūsdienās esam raduši redzēt baznīcas virs zemes, bet varbūt agrīno kristiešu ideja bija pavisam citādāka… Kas to lai zina.
Tev patiks šie raksti
