Velosipēds ir ar pedāļiem darbināms transportlīdzeklis. Tipiska velosipēda forma un komplektācija nav īpaši mainījusies, kopš tika radīts pirmais velosipēds, kuram pedāļus ar riteņiem savienoja ķēde.
Riteņu evolūcija6
Pirmais rīks, kas kaut nedaudz atgādināja riteni tika uzbūvēts 1790. gadā. Tas bija gatavots no koka un tam nebija nedz pedāļi, nedz stūre. Bremzēja tāpat, kā uzsāka braukt, proti ar kājām. Šis dīvainais, no koka taisītais braucamais iemantoja popularitāti un radīja pamatu tālākai izgudrojumu ķēdei, kuras galā stāv mūsdienu divritenis.
Nākamais riteņa evolūijas pagriziens bija pedāla izgudrošana.Pedāļu izgudrotājs bija Skotu kalējs Kirkpatriks Maksimilans. Maksimilana braucamrīks bija ar koka rāmi un riteņiem, kas apvilkti ar metāla stīpām. Priekšēkā riteņa diametrs bija 76 centimetri, bet aizmugurējā 1 metrs.Viņa izgudrojuma masa bija 26 kg.
1867. gadā Pjērs un Ernests Mišo (tēvs un dēls) radīja koka divriteni, ko pirmoreiz nosauca par velosipēdu. Braukšana ar šo divriteni nebija patīkama. Bija tik ļoti izteikta drebināšana, ka lielākoties ar to brauca vīrieši un tikai pa līdzeniem ceļiem. Šo riteni iesauca arī par "kaulu kratītaju".
1869. gadā parādijās pirmais metāla braucamais. Tomēr veljoprojām mīt pedāļus un stūrēt bija grūti. Ražotāji atklāja jo loelāks priekšējais ritenis, jo tālāk un ātrāk var aizbraukt, vienreiz uzspiežot uz pedāļa. Tā tika izgudrots lielriteņa velosipēds. Taču arī šim bija trūkumi. Viens no trūkumiem bija bīstama braukšana. Braucējs sēdēja ļoti augstu, un, tākā bremzes bija simboliskas, īsti nevarēja izvairīties no dažādiem šķēršļiem. Tad nācās krist pāri stūrei.
1885. gadā pasauli ieraudzija arī Džona Kempa Stārleja izgudrojums - pirmais velisopēds ar ķēdes piedziņu pakaļējam ritenim. Kad ritenim arī izgudroja piepūšamas riepas uz riteņiem sāka kāpt arī dāmas. Sākas riteņbraukšanas zelta laiki.