local-stats-pixel fb-conv-api

Rīgas tekstilrūpniecības vēsture0

39 0

No 14.gadsimta Rīgā dažādu kārtu iedzīvotaju sadzīvi un ģēbšanos regulēja īpaši noteikumi,kurus sauca par "Greznības likumiem".Tos izdeva rāte un par to ieviešanu rūpējās Rātes iecelti tiesneši.Par likumu neievērošanu bija jāmaksā sods.Likumi noteica kāda auduma un piegriezuma,cepures un kaklarotas drīkst nēstāt pilsētas bagātie un nabadzīgie iedzīvotāji,līdz ar to tērps liecina kādai kārtai rīdzinieks pieder-vai tas ir rātskungs,amatnieks,tirgotājs,latvietis vai citai grupai piederīgs iedzīvotājs.Likums paredzēja,ka tikai Rīgas aukstākās kārtas vācu iedzīvotājiem - rātskungiem un ģildes vadītājiem bija atļauja apģēbu darināt no zīda,samta,mežģīnēm u.c audumiem.Latviešu un vācu tautības Mazās ģildes apģēbs bija jādarina tikai no vietējiem un parastiem audumiem.Greznības likumi ierobežoja arī amatnieku sievu un meitu greznošanās iespējas.Likums ierobežoja arī kalpones koras nedrīkstēja nēsāt zelta rotas un audumus no citām valstīm.

Iļģuciems un tekstilrūpniecība

1793. gadā Iļģuciemā (Daugavgrīvas ielā 51 vai 67) tika nodibināta pimā tekstilrūpnīca Rīgā - akcijau sabiedrība "Iļģuciema aušanas fabrika".Laikā gaitā rūpnīcai mainījās īpašnieki un nosaukumi.1827.gadā uzņēmumu pārņēma uzņēmējs F.Haselkuss un rūpnīcas nosaukums nomainījās uz F.Haselkusa vadmalas ražošasnas manufaktūra.Bet 1844 Haselkuss bankrotēja un to pārņēma kreditori,nodibinot Rīgas vilnas audumu manufaktūras akciju sabiedrību.Vēlāk izveidojās G.Šeplera vadmalas manufaktūra,Iļģuciema vilnas austuves akciju sabiedrība un Iļģuciema manufaktūra.Otrā pasaules kara laikā manufaktūrā detaļas vācu zemūdenēm.Latvijas okopācijas laikā tika nodibināta mehāiskās optikas rūpnīca.Iļģuciema manufaktūra ir Latvijā un Eiropā ir unikāla ar to ka ir viens no vecākajiem insturālajiem kompleksiem kas saglabājies tik ilgi.

Baltā muiža un tekstilrūpniecība

Viens no lielākajamim uzņēmumiem Rīgā bija akciju sabiedrība Tekstils kas aizņēma kvartālu starp Baltāsmauižas ielu,Riekstu un piltenes ielu.Rūpnīca tika dibināta 1897.gadā.Fabrikā stradāja apmēram 850 farbinieku kuri ražoja vilnas audumus.Tā veica pilnu ražošanas procesu,vilnas vērpšanu,diedziņu apstrādi,aušanu,krāsošanu un audumu apretūru u.c.Pirmā pasules kara laikā fabrikas iekārtas un darbiniekus evakuēja uz iekškrieviju.Pēc kara 1923.gadā rūpnīcu atjaunoja un tā turpināja ražot vilnas audumus.Vēlāk to pārdēvēja par akciju sabiedrība Rīgas tekstilfabrika.

Bolderāja un tekstilrūpniecība

19.gs. otrajā pusē līdz ar ostas un dzelzceļā izbūvi Bolderājā strauji attīstījās rūpniecība.1884.gadā darbu sāka apjomīs uzņēmums džutas-linu vērpšanas un aušanas fabrika Hertvigs un Peitāns.1908 .g. tajā strādāja 670 strādnieku.

Latgales priekšpilsēta un tekstiltūpniecība

Rūpniecība Latgales priekšpilsētā sākās jau 1377.g. Latgales priekšpilsētas senākajā daļā Lastādijā kur nodibināja virvju vītuvi,bet 1442.g. kuģu būvētavu.Sidoram Kuzņecovam kas tajos laikaos bija pazīstams piederēja divas manufaktūras.1843.g. viņs nodibināja manufaktūru kura ražoja porcelāna un māla izstrādājumus.Vēl 1927.gadā darbojās Porcelāna un māla trauku fabrika.1859.gadā tika nodibināta Baltijas linu audumu manufaktūras kompānija "Ķengarags".1860.g. uzcēla lielu fabrikas ēku.

Āgenskalns un tekstilrūpniecība

Āgenskalna,Mazajā Nometņu ielā atradās akciju sabiedrība Aurora.To dibināja 1947.g.un tajā ražoja zeķes.1960 gadā tai pievienoja zeķu fabriku Kosmoss,tā rezultātā Aurora kļuva par vienīgo zeķu ražošanas fabriku Latvijā.Fabrikā tika ražoti vairāk kā 80 zeķu izstrādājumu veidi.Vēl Āgenskalnā atradās "Rīgas vilnas(linu) izstrādājumu fabrika.

Zasulauks un tekstilrūpniecība

Zasulauka teritorijā atradās Zasulauka vērpšanas un aušanas manufaktūra.To dibināja 1985.gadā,bet tikai 1896.g. 16 janvārī kosmisija dod atļauju manufaktūrai sākt darbu.1900 uzņēmumā strādāja 950 darbinieki,bet 1913 jau 1800 darbinieki.Uzņēmumā galvenokārt ražoja kokvilnijas dziju un audumus.1915.g. manufaktūru evakuēja uz Krieviju.Pēc 1.pasules kara manufaktūru atjaunoja,bet moderno tehniku ieviesa tikai 1930.gadā.Modernais uzņēmums ražoja kokvilnas un linu dziju,palagu,spilvenu,pārvalku,aizkaru,galdautu un darba apģērba audumus.Uzņēmums nosaukumu maiņa laika gaitā:1895.g.-1940.g.-Zasulauka kokvilnas vērptuves un austuves akciju sabiedrība;1940.gadā uzņēmumu nacionalizē un nosauc par Zasulauka manufaktūru(1940-1944.g.);1944.-1970-Latvijas PSR Vieglās rūpniecības ministrija Tekstilkombināts "Zasuluka manufaktūra";1970.1975.g.-Latvijas PSR Vieglās rūpniecības minstrija Tekstilražošanas apvienība "Sarkanā tekstilniece" galvenais uzņēmums;1975.-1991.g.-Rīgas kokvilnas ražošanas apvienība "Rīgas manufaktūra" 3.filiāle "Zasulauka manufaktūra";1991.-1993.g. Valsts uzņēmums "Rīgas manufaktūra" Tekstilfabrika "Zasulauka manufaktūra".

Strazdumuiža un tekstilrūpniecība

Pirmo manufaktūru Strazdumuižā uzcēla 1827 gadā un tā nodarbojās ar kokvilnas vērpšanu un krāsošanu.Uzņēmumu aprīkoja ar modernām angļu mašīnām.1853.g. uzņēmumā strādāju 964 darbinieki.Manufaktūra darbojās līdz 1915.g. pēctam manufaktūras vietā izveidoja neredzīgo pansionātu,skolu,rehabilitācijas un sociālās aprūpes centru.Vēl Strazdumuižā atradās "Strazdumižas manufaktūra".

Jugla un tekstilrūpniecība

Juglā atrdās tekstilrūpniecības uzņēmumi,viens no tiem bija "Juglas manufaktūra".To dibināja 1911.gadā mucus fabrikas "Merkurijs" un ķīmiskās fabrikas "Gloveris" teritorijā.Pirmā pasaules kara laikā manufaktūru evakuēja uz Krieviju.1926 manufaktūra darbību atjaunoja.

Otrs tekstilrūpniecības uzņēmums bija Rīgas audums.Sīkāka informācija par Rīgas audumu šeit http://spoki.tvnet.lv/vesture/Rigas-audums/681557

39 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000