Āgenskalna arhitektūra
Vietām Āgenskalns apbūvēts ar daudzstāvu namiem. Bruģētās ieliņas ar koka ēkām dažviet atgādina par kādreizējo priekšpilsētu. Āgenskalna apkārtnes apbūve ir koka arhitektūras pērle.
Āgenskalnā šobrīd saglabājies Pārdaugavas senākais 18. - 19. gs. vienlaidus apbūves rajons (teritorijā starp Nometņu, Slokas, Eduarda Smiļģa un Talsu ielu) ar seno ielu tīklu.
Švarca muižas dzīvojamā ēka
Daugavgrīvas ielā 7
Jau 17. gadsimtā uz Hāgena muižas zemes - Kalnciema jeb Beberbeķu ceļa galā pie senās Daugavas pārceltuves - izauga neliels ciems, ko sākumā dēvēja tāpat kā muižiņu, vēlāk tautā radās Āgenskalna (Hagensberg) nosaukums.
Āgenskalna ciemu pilnīgi nopostīja Ziemeļu kara laikā. Vēlāk, iestājoties mieram, ciems atkal atjaunojās. Uz stāvā Daugavas senkrasta pacēlās tikai neliels ciems, vairākas pilsētnieku vasaras muižiņas, dažas manufaktūras un vējdzirnavas.
1812. gadā, kad pilsētai tuvojās franču armija, visu Āgenskalna koka apbūvi militāru apsvērumu dēļ nodedzināja. 1824. gada Pārdaugavas plāns un ceļu apbūves zīmējumi jau liecināja par jaunas dzīves sākšanos. 1788. gadā Āgenskalnā bija tikai 112 ēkas, bet 1853. gadā - 294 apbūvēti zemes gabali. Blīvāka apbūve izveidojās Daugavas pārceltuves galā - Kalnciema un Daugavgrīvas ielas sākumā. Tur bija krogs un pirmā tirgus vieta. Gar otru ceļu, vēlāko Lēģera (Nometņu) ielu, kas veda uz Māras dzirnavām un Rīgas garnizona vasaras nometni, dzirnavu dīķa dienvidu krastā, atjaunojās Āgenskalna ciems. Nometņu ielas abās pusēs, iekļaujoties nelīdzenajā kāpu reljefā, stihiski veidojās neregulārs, sazarots līkumainu šķērsielu tīkls.
19. gadsimta beigās ielu tīkls un samērā retā apbūve aizņēma visu Āgenskalna teritoriju - līdz pat Rīgas - Tukuma dzelzceļa līnijai. Atšķirībā no sākotnējās stihiskās Āgenskalna apbūves Švarcmuižas teritorijas centrālo daļu 19. gadsimta beigās sadalīja regulāros apbūves gabalos, tā radot taisnu ielu tīklu ar četrstūrainiem kvartāliem. Šāda apbūve raksturīga rajonam starp Baložu, Kristapa, Margrietas un Ernestīnes ielu. Āgenskalnā vēl ilgi varēja atrast daudzus idilliskus, klusus stūrīšus, kur plašā dārzā aiz koku lapotnes slēpās neliels dzīvojamais namiņš.
Paslēpts namiņš Kristapa ielā.
20. gadsimtu pirmajā gadu desmitā par Āgenskalna jauno sabiedrisko centru sāka veidoties tagadējais Āgenskalna tirgus rajons, kas kādreiz atradās pašā priekšpilsētas nomalē. Tur, Hermaņa ielā, pacēlās 1890. gadā būvētais lielais pilsētas Bāriņu nams. Netālu no tā 1910. gadā bijušajā Grāvmuižas teritorijā dibināja Rīgas 2. pilsētas slimnīcu (tagad Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca). Nometņu un Bāriņu ielas stūrī cēla lielu, jauna Āgenskalna tirgus ēku. 1910.gadā Zeļļu ielā 4 pēc arhitekta R.G.Šmēlinga tika uzcelta tagadējās Āgenskalna 26. vidusskolas ēka.
Meža iela ir bijusi viena no garākajām vecā Āgenskalna ielām, bet ar namiem tai apbūvēta tikai vidusdaļa, kur agrāk atradās 14 gruntsgabali. Meža ielas vidusdaļā, kur sazarojas Tirgus iela, paceļas četrstāvu ēka, kas piederējusi namīpašniekam M. Pečakam. Tā celta no 1901. līdz 1903. gadam pēc latviešu arhitekta K. Pēkšēna projekta. Ēka aizņem veselu kvartālu starp Meža, Tirgus un Puķu ielu un ir viena no visinteresantākajiem Rīgas gotiskā eklektisma paraugiem.
Ēka starp Meža, Tirgus un Puķu ielām.
Nometņu ielā vērojama vislielākā apbūves dažādība - gan 19. gadsimtā celtās daudzās koka ēkas, gan pirmie mūra daudzdzīvokļu nami, kas būvēti 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Apbūvē pārstāvēti visi stilistiskie virzieni - klasicisma iezīmes, eklektika, jūgendstils, kā arī 20.-30. gadu racionālisms. Visā ielā dominē dzīvojamā apbūve ar daudzām veikalu un iestāžu telpām pirmajos stāvos.
Āgenskalna daudzdzīvokļu
nams Slokas ielā.
20. gadsimta sākuma pirmā un vienīga mūra ēka visā Āgenskalna tirgus apkārtnē bija Mārupes ielā 1. Šī ēka saglabājusies vēl šodien. Celtni projektējis arhitekts A. Ašenkampfs. Fasādi viņš darinājis sev raksturīgajā manierē, kur apmetumā veidotās detaļas mijās ar ķieģeļu virsmu. Augšējos nama stāvus aizņēma dzīvokļi, bet pirmo stāvu - veikali un darbnīcas. Tuvējo koka ēku apakšējos stāvos atradās tirgotavas.
Ernestīnes iela Āgenskalnā.
Āgenskalna vēsturiskās apbūves vienotību pārtrauca 1930. gadā izveidotais jaunais Slokas ielas gala caurlauzums cauri vecajai apbūvei, kas šo ielu tālāk pāri Uzvaras laukumam savienoja ar Šoneru ielu. Tas pārtrauca vairākas vecas ieliņas un ar dzīvo satiksmes maģistrāli mākslīgi sadalīja veco Āgenskalnu divās daļās.
Slokas ielas apbūve.
Āgenskalna apbūve strauji mainījās 20. gadsimta 60. - 80. gados. Tad radās jaunās, lielās satiksmes maģistrāles, kas vietām iznīcināja seno kvartālu dalījumu un ielu tīklu. Starp nelielām koka ēkām tika būvētas daudzstāvu standarta dzīvojamās ēkas. Par tipisko padomju arhitektūras piemēru Āgenskalnā var būt uzskatīts mikrorajons "Āgenskalna priedes", kuru sāka celt 1958. gadā un kas bija pirmais lielais dzīvojamo ēku masīvs, kuru Rīgā uzcēla pēc 2. Pasaules kara.
Āgenskalna padomju arhitektūras
piemērs Alises iela.
21. gs. Āgenskalnā tika realizēti daži jaunie projekti, kā "Top māja" Nometņu ielā 32/3, vai Daugavgrīvas ielā 31. Neskatoties uz visām pārmaiņām, kā neliela savdabīga Āgenskalna oāze lielo pārmaiņu laikā vairs palikusi tikai apbūve gar Nometņu ielu.
