Staļļa fasādes apdarē izmantots laukakmens mūris ar sīku šķembu iespiedumu javā un gluda apmetuma virsma.
Pēc 2.pasaules kara staļļa ēka vairs netika izmantota un pamazām sabruka. 2001.gadā veikta staļļa drupu konservācija.
Preiļu muižas īpašnieki pakāpeniski paplašinot un papildinot apstādījumus, izveidoja romantisku ainavu parku 43 ha platībā. Borhi norobežoja parku no apkārtējās teritorijas, izveidojot tam apkārt 3-4 metri dziļu grāvi un mūra valni. Iebraucamais ceļš uz pili veda no Daugavpils ielas (rietumu) puses, kur bija iestādīta četru rindu koku aleja, uzbūvēti balti mūra vārti.
Sarkanu ķieģeļu vārti bija arī dienvidu pusē, kur sākās ceļš uz Aglonu. 19. gadsimta beigās pie kapelas tika uzcelti jauni sarkanu ķieģeļu vārti uz pilsētu. Tie atrodas pretī otrā ielas galā esošajiem katoļu baznīcas vārtiem.
Visu parku šķērso dažāda lieluma kanāli un strauti, kuri savieno dīķus. Lai varētu šķērsot kanālus, tika būvēti tiltiņi. Grāfu Borhu laikā tiltiņi bija ļoti skaisti, rotāti ar sfinksām un citām skulptūrām.
Vārtsarga namiņš būvēts 19.gs. 2.pusē.Pēc tam, kad 1866.gadā M.Borhs bija pilnvarojis kolēģijas senatoru Ignatiju Bortkeviču pārdot Preiļu miestu, Preiļu un Sondoru muižas 12500 desetīnu kopplatībā Lielbritānijas pavalstniekam Johanam Heinriham Fredrikam, pats sev M.Borhs paturēja tikai Preiļu kapelu, muižas vārtsarga namiņu un 0.5 desetīnas zemes pie šīm būvēm.