Filmas pastāvīgi bombardē mūs ar nereālām cerības par mīlestību.
Reālā dzīvē, tikmēr, mums stāsta, ka lielākā daļa attiecības ir sliktas, šķebinošas, nežēlīgas, un īsas. Bet nav nepieciešams justies nomāktam par romantiku. Lasiet tālāk, lai atjaunotu savu ticību mīlestībā.
Ja pamanat kļūdas, lūdzu iemetat komentāros, pēc tam izlabošu.
Patiesa mīlestība5
70
0
Kad Irina un Woodfords McClellans apprecējās , viņi nekad nevarēja iedomāties, ka būs šķirti 11 gadus, līdz atkal varētu būt kopā.
Irina 1970. gadā dzīvoja Maskavā, strādāja Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā. Tur arī viņa iepazinās ar savu vīru, Amerikāņu profesoru Woodfordu McClellanu. Viņi iemīlējās un pēc 2 gadiem apprecējās. Īsu brīdi vēlāk Woodfordam beidzāš vīza un viņš bija spiests atstāt Padomju Savienību.
Viņš centās apciemot savu sievu, kura palika Maskavā, taču vairākkārt tika liegta iespēja tur iebraukt. Savukārt Irinai tika atteikta atļauja atstāt valsti bez paskaidrojumiem (varēja tak paskaidrot, ka vīrs ir štatots un viss).
Viņi savas kāzu jubilejas atzīmēja ar kartītēm, fotogrāfijām un telefona zvaniem. Vairāk nekā 11 gadus vēlāk, Irina beidzot saņēma zaļo gaismu, lai tiktu uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 1986 gada janvāra beigās, viņa aizlidoja uz Baltimoru. Protams, vīrs viņu sagaidīja ar atplestām rokām.
Irina sarakstīja grāmatu: Of Love and Russia: The Eleven-Year Fight for My Husband and Freedom
Anna Kozlova ar savu vīru Borisu, pabija tikai 3 dienas pēc tam, kad apprecējās. Vīrs tika nosūtits cīnīties Sarkanajā armijā. Pēc kāda laika, Staļins Annu un viņas ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Pēc tam, kad Boriss atgriezās, viņš pavadīja vairākus gadus, meklēdams Annu. Pēc 60 gadiem, kad Anna atgriezās savās mājas viņa tālumā redzēja kādu vīru, izrādījās, ka tas bija Boriss. Viņš bija ieradies lai noliktu ziedus saviem vecākiem un satika Annu.
Filma Notebook stāsta par sievieti, kura cieš no demences un viņas vīru, kurš lasa savu stāstu viņai, lai atgādinātu viņai par viņas dzīvi. Jack and Phyllis Potter ir reāls atgadījums no filmas. Jacks no bērnības rakstīja dienasgramatu. Tur bija aprakstīts katrs sīkums, ko vini abi pavadīja kopā. Viņš savu sievu apmeklēja katru dienu pansionātā un lasīja kopīgos notikumus no savas dienasgrāmatas. Viņa katru dienu viņu gaidīja, lai uzzinātu ko jaunu. Viņi bija precējušies 70 gadus.
Carola Harrisa un George Raynes spēlēja lugu - guļoša skaistule. Tas bija 3. klasē. Vēlāk George pārcēlās uz Ontario. Tur viņš apprecējas un izveidoja ģimeni. Pēc 61 gada viņš zaudēja savu sievu. Viņš nolēma uzmeklēt Carrolu. Atrodot Carrolu, viņi ātri vien kļuva par labiem draugiem. Vēlāk uzplauka romatika un viņš viņu bildināja, kādā restorānā.(WTF, pēc 61 gad atcerēties par kādu skuķi, kurai iedevis buču 3.klase, braukt meklēt viņu un apprecēties.)
1983. gadā draugi izdarīja tā, lai Forrest Lunsway un Rose Pollard satiktos, kādā ballītē. Forrest jau bija nomirušas 2 sievas. Rosa arī bija zaudējusi vīru, kurš bija miris smagas slimības dēļ. Viņi abi dzīvoja 64km attālumā viens no otra, bet tikās regulāri.
Nākamo divu desmitgažu laikā, Forrests braukāja pie Rosas, lai aizietu ar viņu uz randiņu un tajā pašā naktī brauca mājās. Forrests 2003. gadā bildinaja Rosu, bet viņa to uztvēra kā joku, jo viņam bija 90 gadi un viņai 80. Jokodāmies, viņa piekrita precēties, kad viņam palikšot 100 gadi. Tā arī notika viņi apprecējās Forresta 100 gadu jubilejā. Apsveikt viņus ieradās cilvēki no visas pasaules. Pat ASV prezidents Baraks Obama un pirmā lēdija Mišela Obama nosūtīja kartiņu.
Les Brown Jr un viņa sieva Helēna bija abi dzimuši 31. decembrī 1918. gadā. Viņi iepazinās vidusskolā un uzreiz zināja, ka ir radīti viens otram. Lee nāca no ļoti turīgas ģimenes, bet Helēna no nabadzīgas. Vecāki neatbalstīja jauniešu mīlestību. Kad pabeidza skolu viņiem bija 18. gadi un viņi aizbēga no savām ģimenēm, un apprecējās. Savu dzīvi nodzīvoja Kalifornīja, kur izveidoja ģimeni. Beigās Helena saslima ar kuņģa vēzi un Les slimoja ar parkinsonu. Pēc 75 gadu laulības Helēna nomira 16. jūlijā 2013. gadā un Les aizgāja mūžībā nākamajā dienā.
Davids Hurds pārcēlās no Jamaikas uz Ņujorku 1907. gadā. Vīņš strādāja dažādos darbos, lai varētu nopelnīt sev iztiku. Hurds jutās ļoti vientuļš un uzrakstīja vēstuli, kādai nezināmai sievietei, kura dzīvoja Karību salās. Viņa pirmā vēstuli sasniedza sievieti, kuras vārds bija Avrila Catao 1913 gada oktobrī. Viņš viņā nežēlīgi iemīlējas, pat neredzot viņas fotogrāfiju. Viņu romantika pieauga ar katru vēstuli, kuras tika sūtītas ar iesmaržinātiem, mīļiem vārdiem. Daids nosūtija vēstuli ar bildinājumu un nepacietīgi gaidīja atbildi. Avrila piekrita un pirmo reizi viņi tikās Jamaikā un tur arī apprecējas 1914. gadā. Pēc savām kāzām viņi aizbrauca uz Amēriku. Viņiem piedzima 6 bērni. Avrila nomira 1962. gadā un Deivis nekad neiedomājas par kādu citu sievieti, viņš viņu mīlēja līdz savai pēdējai dienai, kad pats nomira 1971. gadā.
Fred Stobaugh nekad nav zaudējis mīlestību pret savu savu dzīvi un mīļoto sievieti. Viņš apprecējās ar kādu meiteni vārdā Lorraine 1940. gadā. Viņu romatika un mīlestība saglabājās līdz viņu pēdējai laulības dienai. Pēc 73 gadu laulības, Lorraine nomira. Fredam, kurām tagad ir 96 gadi, mēģina salabot savu šķelto sirdi. Mēnesi pēc sievas nāves, Freds sarakstīja dziesmu par savu mīlestību pret Lorrainu. Viņam nebija nekādas muzikālās prasmes, savas dziesmas vārdus nosūtija "Green Shoe" studijai un viņi nolēma, ka dziesmai jānāk klajumā.
Tev patiks šie raksti
