Sveiki šis raksts būs par Īslandi. Tas ir mans pirmais raksts taka lūdzu nepiekasaties pie noformešanas, es pats dzīvoju īslande.
Pēc teritorijas Islande ir pasaules 18. lielākā sala un otrā lielākā sala Eiropā (pēc Lielbritānijas). Galvenās salas teritorija ir 101,826 km2, kamēr kopējā valsts teritorija ir 103,000 km2. 62,7% teritorijas ir neauglīga zeme (tundra, lava, akmeņi un smiltis), 11,6% teritorijas aizņem glečeri, 2,7% - ezeri un tikai 23,1% no teritorijas ir auglīga zeme. Lielākie ezeri ir Þórisvatn (ūdenskrātuve) - 83-88 km2 un Þingvallavatn - 82 km2. Visdziļākais ezers ir Öskjuvatn - tā dziļums sasniedz 220 m. Augstākais Islandes punkts ir Hvannadalshnúkur smaile (2109,6 m), kas ir Öræfajökull vulkāna ziemeļrietumu mala.
Lai arī politiski Islande pieder pie Eiropas, ģeoloģiski tā nepieder nevienam kontinentam, bet gan ir Vidusatlantijas grēdas daļa, okeāna garozas pacēluma daļa virs jūras līmeņa.
4 970 km garo krasta līniju izrobo daudzie fjordi. Gar krastu izvietojas vairums apdzīvoto vietu, jo salas iekšzemi (Islandes augstieni) klāj smiltis un kalni, kas nav piemēroti dzīvei arī aukstuma dēļ. Galvenās pilsētas ir galvaspilsēta Reikjavīka (119 547 iedzīvotāji uz 2009. gada 1. janvāri), Koupavogira (29 976 iedzīvotāji), Hābnarfjērdira (25 850 iedzīvotāji) un Akureiri (17 522 iedzīvotāji).
landē tiek runāts Islandiešu valodā. Tā ir valsts valoda, taču oficiāli nekad nav tikusi apstiprināta, jo nekad nav bijis tādas vajadzības. Islandiešu valoda ir ģermāņu valoda, kas cēlusies no sennorvēģu valodas. Salīdzinot ar citām skandināvu valodām, islandiešu valoda ir tuvāka sennorvēģu valodai, tā ir saglabājusi vairāk darbības vārdu un lietvārdu locījumu, kā arī tajā ir mazāk aizņēmumu no citām valodām. Tā ir vienīgā dzīvā valoda, kurā saglabājies rūnu rakstos izmantotais burts Þ. Vistuvākā radniecīgā valoda no dzīvajām valodām ir fēriešu valoda. Islandiešu valodā ir novērojams pastiprināts pūrisms, kad daudzu svešvārdu un aizguvumu vietā tiek veidoti jaunvārdi.
Islandē vairumam cilvēku nav uzvārdu. Tā vietā tiek lietots tēvavārds vai, retāk, mātes vārds, pievienojot vārdu "meita" (dóttir) vai "dēls" (son), kas tiek saglabāti arī pēc laulībām. Tāpēc Islandes telefonu grāmatā cilvēki ir sakārtoti pēc vārda, nevis uzvārda, kā tas ir citās valstīs.
Angļu valoda tiek plaši lietota kā otrā valoda, bez tam vairākums islandiešu saprot dāņu valodu. Abas šīs svešvalodas ir obligātajā skolas programmā
Paldies ja lasiji.
