Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 30. martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2014. gada 26. oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Vasaras laika ietekme
Vasaras laiks ir laika skaitīšanas sistēma, ko dažādās valstīs lieto pavasara un vasaras periodā. Joslas laikam vasaras laiks ir priekšā par 1 stundu.Lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, vasaras laiku lieto no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu. Gandrīz ikviens, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji, izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildus stunda dod gan šo psiholoģisko veselību, gan fizisko veselību (gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu), gan drošības sajūtu.
Tomēr zinātniskie pētījumi atklāj arī negatīvās laika maiņu puses. Laika grozīšana īslaicīgi ietekmē dažu cilvēku veselības stāvokli un emocionālo labsajūtu, daļai cilvēku traucē bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas. Turklāt daudzviet pasaulē izveidotas sabiedriskas organizācijas, kas cenšas panākt, lai pāreja no ziemas uz vasaras laiku tiktu atcelta.
Lielākā daļa pētījumu uzrāda elektrības ietaupījumus līdz 0,5 %. Tai pat laikā pulksteņu grozīšanas pretinieku asociācijas iebilst, ka lampiņu ietaupītās kilovatstundas arvien vairāk aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos. Turpretim, Itālijas enerģētikas aģentūras saskaitījusi, ka itāļi vasaras laika ietaupījums (0,3 % no valsts patēriņa) pārvērts naudas izteiksmē sastāda 126 miljoni eiro katru gadu. Holandiešu konsultāciju firma “Research voor Beleid International” saskaitīja līdzīgu ietaupījuma procentu (0,3 %), bet, atņemot apkures palielinātās izmaksas, no ietaupītajiem 2,5 miljardiem eiro palika tikai 800 miljoni. Vēl atņemot papildus degvielas izmaksas, kopīgais energoresursu ietaupījums ik gadus Eiropas Savienībā varot būt vairs tikai 200 miljoni eiro.
Holandiešu Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10 %, kas pārvēršot naudas izteiksmē dotu papildus 22,5 miljonu eiro papildus apgrozījuma. Viesnīcu un restorānu apgrozījums palielinās par 5 % (13,5 miljoniem), kas kopumā sektoram dod pieaugumu par 3 % un rada 500 papildus darba vietas. Tādējādi ekonomiskais efekts skaidri parādās nevis elektroenerģijas taupīšanā, bet gan izklaides industrijas ienākumos.
“Atomic Data and Analysis Structure” (ADAS) pētījumi Lielbritānijā skaidri pierādīja, ka pateicoties papildus stundai vakarā sporta un atpūtas aktivitātes brīvā dabā pieaug par 25 līdz 30 %. Skeptiskākie “American College of Healthcare Executives” (ACHE) pētījumi norāda, ka atpūtas vietas neņem vērā papildus stundu un tiek slēgtas ātrāk (restorāni, izklaides vietas).
Katram argumentam ir pretarguments. Visu, kas ietaupīts apgaismojumam, notērē apkurei no rītiem un kondicionēšanas iekārtām pusdienlaikā. Vasaras laiks jauc bioritmus, bet dod drošības sajūtu un laiku vakaros. Kas vietējam tūrismam dod ienākumus, tas starptautiskajiem pārvadātājiem nes zaudējumus. Videi mazāk piesārņojuma no rīta, bet vairāk vakarā.
tas ir pārāk mazs lai uztrauktos, vai + daži eiro gadā par elektrību ir bioloģiskā ritma bojāšanas vērti? Es domāju, ka nē!
Ir tač forši, ka vairāk saules 
