local-stats-pixel

Par Nāves Salu0

41 0

sveiki spoki! šis ir mans pirmais raksts :) jūs ganjau daudz ko zinat par šo salu,taču rakstij par to ,jo man šī tēma liekas ļoti interesanta. P.S. kritiku uzņemšu ar prieku,un centīšos laboties :)

„Tēvu zemes mīlestību

Pirmā vietā stādījāt,

Latvju dēlu varonību

Visām tautām rādījāt.”

„Mūžam neaizmirstamai Nāves salas cīnītāju 2.Rīgas un 3.Kurzemes latviešu strēlnieku Pulka varoņu piemiņai.”

Šīs rindas ir lasāmas uz pieminekļa Nāves salas aizstāvjiem.

Nāves sala ir aptuveni 2 kvadrātkilometrus liels lēzens paaugstinājums Daugavas kreisajā krastā. No rietumiem, ziemeļiem un austrumiem šo salu iekļauj Daugava, no dienvidiem - maza Daugavas pieteka. Pirmajā Pasaules karā Krievijas armijai 1915.gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās minētās pietekas līnijā. Šos ierakumus izveidoja par stipru, lielam garnizonam piemērotu placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu. Latviešu strēlnieki šauro zemes strēli starp vācu ierakumiem un Daugavas krasta viļņiem nosauca par Nāves salu.

No 1916.gada aprīļa Nāves salā vissmagākās pozīcijas aizstāvēja 2.Rīgas un 3.Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons. Abas vienības viena otru ierakumos nomainīja ik pēc 3 nedēļām. 1916.gada pavasara, vasaras cīņās Nāves salā strēlnieki zaudēja aptuveni pusotra simta karavīru, tika arī ievainoti abi bataljona komandieri Jānis Kalniņš un Jānis Francis. Visnežēlīgākais uzbrukums sākās 1916.gada 25.septembra agrā rītā, kad vācu armija pret Nāves salas aizstāvjiem pielietoja indīgās gāzes. Tās pašas dienas pievakarē pār kājinieku tiltiņu un laivās 2.Rīgas bataljona strēlnieki drosmīgi devās gāzu saindētajā peklē, lai palīdzētu smagi cietušajam 173.Kameņeckas pulkam. Placdarmu strēlnieki aizstāvēja līdz 1916.gada 28.septembra vēlam vakaram.

1917.gada jūlijā pēc Krievijas 12.armijas pavēlniecības rīkojuma, lai iztaisnotu frontes līniju, Nāves salu bez kaujas atdeva vāciešiem.

1919.gada rudenī Nāves salā un tās tuvumā notika sadursmes starp Latvijas Republikas armijas vienībām un bermontiešiem.

1924.gada 27.jūlijā Latvijas Republikas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem (Pieminekļa autors – arhitekts Eižens Laube). Tas bija Latvijā pirmais 1.Pasaules kara kauju un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.

1932.gada 22.jūnijā Varoņu piemiņas dienā iesvētīja septiņu nezināmo Krievijas armijas karavīru Brāļu kapus.

1936.gada novembrī tika pabeigta Nāves salas muzeja celtniecība (arhitekts Roberts Legzdiņš). Tā laika kara ministrs, ģenerālis Jānis Balodis par muzeja direktoru iecēla bijušo strēlnieku, Lāčplēša ordeņa kavalieri Jāni Reingoldu. 20. – 30.gados Nāves salā rīkotie pasākumi ieņēma nozīmīgu vietu jaunatnes Tēvzemes mīlestības audzināšanā, to arī bieži apmeklēja tūristi.

1964.gadā negaisa laikā nodega Nāves salas muzejs. 1974./75.gadā līdz ar Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanu, lielākā daļa Nāves salas teritorijas tika appludināta.

1994.gada 30.jūlijā, atzīmējot pieminekļa 70 gadu jubileju, Nāves salu apmeklēja Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

PALDIES JA IZLASIJI! emotion

41 0 0
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000