Tas ir viens no mītiem, ko nākās dzirdēt, ka PSRS laikos ēdiens bija daudz dabīgāks un veselīgāks. Tā bija daļa no propagandas. Turklāt ziņas par slimību izplatību bija aizliegtas ar likumu. To noteica cenzūras saraksts. Viens no iemesliem, kāpēc veselība bija slikta, slēpjās diezgan sliktas kvalitātes ēdienā. Bija izredzētie jeb nomeklatūra, kas iepirkās "Bererjozka" specveikalos, kur patiešām bija pieejams viss iespējamais, bet pārējiem nācās pārtikt no tā, kas bija.
Makaroni ar ceptu desu
Cilvēki pārtika no krabju salātiem un ceptas vistas tikai grāmatās, kamēr ikdienā ēda viskaut ko. Viens no klasiskajiem ēdieniem bija cepta desa ar makaroniem, ko turklāt iepriekšiejā dienā uzvārīja un ielika ledusskapī. Nākamajā dienā tos cepa kopā ar desu, kas bija. Taču kā saka par padomju desu, tad tās izgatavošanā neviens dzīvnieks necieta.
Otrā dienā cepti kartupeļi
Klasika - uzvarīt kartupeļus un ielikt ledusskapī, lai nākamajā rītā tos uzceptu. Tie, kas dzīvoja laukos vai kam bija vasarnīca varēja izaudzēt normālus kartupeļus, bet pārējiem nācās tādā veidā gatavot jau tā neēdamus kartupeļus
Visuresošie cīsiņi
Parasta gaļa kā tāda nepastāvēja vispār. Tā tika notirgota specveikalos vai pa "blatu". Par to pat PSRS uzņēma satīriskas filmas. Lielākoties tika ēstas kotletes no maltas gaļas, kur gaļa bija labi, ja 30%. Cīsiņus vispār uzskatīja par delikatesi, bet tas tikai tāpēc, ka nekā labāka nebija un apstākļos, kad nekā jēdzīga nav, tas var likties kā ekstra.
Pelmeņu zupa
Padomju laiku brīnumainais izgudrojums, kas sanāca vārot pelmeņus un tiem pievienojot piparus un lauru lapas. Sanāca kaut kas līdzīgs buljonam. To pat uzskatīja par pilnvērtīgu un satīgu ēdienu.
Plovs no "tušonkas"
Plovs pēc receptes tiek gatavots tikai ar aitas gaļu, bet padomju cilvēks izgudroja vis kaut ko. Bija ēdiens kā "tušonka" - tāds kā gaļas konservs. Par cik gaļa pēc definīcijas bija nepieejama, tad gatavoja ar to, kas bija. Sanāca kaut kāda rīsu biezputra ar kaut ko gaļveidīgu, tādu varēja pat atrast dažās ēdnīcās.
Etiķa salāti no pazemes dārzeņiem
Dārzeņi un augļi praktiski nebija pieejami. To, ko dabūja, vajadzēja apstrādāt, lai ilgāk saglabātos. Līdz ar to populāri kļuva visādi salāti no vārītiem dārzeņiem. Tos taisīja ar majonēzi vai etiķi, kas vēl paildzināja saglabāšanās ilgumu. Tā rezultātā sanāca grūti pārstrādājams ēdiens, ko par veselīgu nenosauksi.
