Sveiki,Spoki :) tākā nav ko darīt,es bišķiņ pašķīrtīju spoku vēstures dzīles un atradu vairākus rakstus par dīvainiem,vai galīgi aplamiem nodokļiem.Bet diemžēl,tur nekas dižš nebija,vien pāris rindiņas teksta,kas neko sīkāk arī nepastāsta par nodokļu izcelsmi .Tad nu es atradu nedaudz sakarīgāku un plašāku informāciju par dīvanajiem nodokļiem.Daži,laikam,atkārtosies,bet lielākā daļa ir jauni,par kuriem,cerams,nebūsiet dzirdējuši vai lasījuši.
Nu tad jauku jums vakaru un,lai labi lasās 
Kāršu nodoklis (Anglija).
Kāršu nodoklis ir labs piemērs tam,kā valdības mīl aplikt ar nodokli kādu lietu,kas ir populāra un cilvēkiem sagādā prieku.Ar to cieši saistīts pīķa dūzis,kas jau krietnu laiku pirms Bendžamina Franklina asprātīgā teiciena(Šajā pasaulē nekas nav noteikts,izņemot nāvi un nodokļus) sevī iemiesoja nāvi un nodokļu.-būdama kārts,kas ne tikai zīlēšanā vēsta par nāvi,bet arī uz kuras gadsimtiem ilgi tika uzspiests samaksātā nodokļa zīmogs.Kāršu nodoklis Lielbritānijā bija spēkā līdz pat 1960.gadam.Kopš 1712.gada zīmogs par nodokļa samaksu tika uzspiests ar roku uz pīķa dūža kārts,kopš 1765.gada to aizvietoja drukājams pīķa dūža oficiālais attēls,kas sevī ietvēra arī karalisko ģērboni.
Saldumu nodoklis (ASV)
Vēlviens valdības ieriebšanas paņēmiens tautai ir aplikt ar nodokli lietas,kas skaitās neveselīgas.Patiesībā tas tiek darīts ar mērķi segt robu valsts ieņēmumu budžetā.Tā 2009.gadā Ilinoisas štats (ASV) uzdrošinājās pieņemt likumu par saldumu aplikšanu ar lielāku nodokli nekā pārtiku,kurā saldumi līdz tam ietilpa.Ilinoisas Ieņēmumu pārvalde gādīgi izskaidroja:ja produkts "satur miltus vai jātur saldētavā",tas netiks pieskaitīts pie saldumiem.Piemēram,zemesrieksti šokolādē ir saldums-atšķirībā no cepumiem šokolādes glazūrā,kuros ir milti.Vai -Snickers neapšaubāmi ir saldums,turpretī Kit Kat-pārtika.Kā jau parasti,nesaprātīgi un slikti piemēri aizrauj citus,un nākamajā gadā līdzīgus nodokļus pieņēma arī Vašingtonas un kolorādo štati.Neraugoties uz saldumu ražotāju iebildumiem,ka milti nepavisam nav saldumu noteicošā sastāvdaļa,kas tos atšķir no pārtikas,Vašingtonas eksperti sašķiroja vairāk nekā 6000 štatā pieejamos saldumus ar nodokli apliekamajos un neapliekamajos-protams,pēc principa vai sastāvā ir milti vai nav.
Sportistu nodoklis (ASV)
Viesstrādnieki daudzās valstīs un pilsētās tiek uztverts kā drauds,kas jāierobežo ar nodokli.Amarikas Savienotajās Valstīs šis nodoklis ir gana izplatīts un sarunvalodā izpelnījies iesauku-sportistu nodoklis.Ar to ir izteikta zināma līdzjūtība amerikāņu populārāko sporta veidu pārstāvjiem,kas ceļo pa visu plašo Ameriku un pelna sev iztiku,priecējot tautiešu ar savu sniegumu.viņus lieliski atpazīst ne vien publika sporta arēnu tribīnēs,bet arī-Ieņēmumu dienests.Publiski ir pieejami ne vien viņu darba grafiki,bet arī algu apmēri.Tādējādi štats var aprēķināt un iekasēt nodokli ar niecīgu laika un piepūles patēriņu-ar vieglu rokas kustību,kā saka.Var iedomāties,piemēram,ar kādu baudu Ieņēmuma dienesta darbinieki daudzos štatos gaidīja beisbolista Aleksa Rodrigesa komandas ierašanaos uz spēli.Rodrigess 2000.gadā parakstīja 10 gadu līgumu Texas Rangers par tolaik lielāko algu ASV sporta vēsturē-252 miljoniem dolāru.Paradoksāli,ka Teksas štatā beisbolistam nebija jāmaksā nekāds ienākuma nodoklis,bet viņš samaksāja ap pusmiljonu gadā ienākuma nodokļos visiem tiem štatiem,kuros notika viņa komandas spēles.
Gļēvulības nodoklis (Anglija)
Šad tad tauta uzdrošinās uzstāties pret kādu īpaši patvaļīgu varas nodokli.Amizanti,ka uz šo varonīgo soli reiz mudinājis nodoklis,kas iedēvēts par gļēvulības nodevu.Kopš 12.gadsimta anglijas karalistē tika piemērots tā dēvētais gļēvulības nodoklis jeb vairoga nauda-nodeva,ko maksāja lielie vasaļi,pilnīgi vai daļēji aizstājot dienestu karalim.Bieži vien,protams,bruņinieki izvēlējās nekarot karaļa vadībā ne jau aiz gļēvulības-bija arī neskaitāmu citu iemeslu.sākotnēji karaļa Henrija I valdīšananas laikā-vairoga nauda nebija liela summa,bet kad karalis Džons palielināja to par 300% un sāka iekasēt no visiem bruņiniekiem arī tajos gados,kad kara vispār nebija.Tas izraisīja pamatīgu sašutumu angļu baronu un bruņinieku vidū,kas vainagojās ar vēsturiskās Lielās Brīvības hartas pieņemšanu 1215.gadā.Tomēr pēc pāris gadiem jaunajā hartas redakcijā likums jau tika mīkstināts-karalim tika prasīts nepārsniegt vairoga naudas apmēru,kas bija iepriekšējā karaļa laikā.
Cepures nodoklis (Anglija)
Valdības izsenis nesekmīgi centušās atrast veidu,kā uzlikt taisnīgus nodokļus katram pēc tā ienākumiem.Tā britu ministrs Viljams Pits Jaunākais centās burtiski vērtēt vīru pēc cepures un ieviesa cepures nodokli,kas tika piemērots no 1784.gada līdz 1811.gadam. Nodokļa pamatā bija ideja,ka bagātniekiem noteikti ir vairākas dārgas cepures,kamēr nabagam-tikai viena,un tā pati lēta.Saskaņā ar cepures nodokli katram cepuru tirgotājam nācās iegātādies licenci-Londonā par divām mārciņām,citviet par pieciem šiliņiem-un izlikt izkārtni Cepuru tirgotājs.Katrā vīriešu cepurē uz oderes vajadzēja būt iespiestam ieņēmuma nodokļa zīmogam.Nodokļa lielums bija atkarīgs no cepures cenas,piemēram,par cepurēm,kuru cena pārsniedz 12 šiliņus,nācās maksāt 2 šiliņus lielu cepures nodokli.
Loga nodoklis (Anglija)
Gadās,ka nodoklis atstāj pēdas sabiedriebībā,kultūrā un pat arhitektūrā uz tik ilgiem laikiem,ka pēcteči,kas to vairs neatceras,senču dīvainības nespēj saprast.Piemēram,Lielbritānijā daudzviet var redz;et lielas senlaicīgas ēkas,kurās daļa logu ir aizmūrēti.Tas nepavisam nav darīts tādēļ,lai taupītu siltumu,kā varētu pirmā mirklī padomāt.Tas ir saistīts ar logu nodokli,ko Lielbritānijā iekasēja 17.-19. gadsimtā.Šo nodokli 1696.gadā ieviesa karalis Viljams III,izmantojot par aizsegu Likumu par apgrieztās naudas iztrūkuma atlīdzināšanu,kas radās samazinot sudraba monētu lielumu.Tolaik ienākuma nodokļa nebija,jo ļaudis uzskatīja,ka prasība atklāt personiskos ienākumus būtu nepiedodama valdības iejaukšanās viņu privātajās lietās un brīvībā.Bagātākajā sabiedrības daļā daļā nodoklis izraisīja ārišķības māniju.Lai uzsvērtu ,ka viņi ir bagātnieki,nevis vienkārši turīgi ļaudis,viņi sāka celt lauku muižas ar maksimālo iespējamo logu skaitu,reizēm tos ieliekot pat pavisam nevajadzīgās vietās,turpretī,nabagie sāka mūrēt ciet logus.
Bārdas nodoklis (Krievija)
Ļoti reti,kad ar likumu nosaka modi,jo modes likumi darbojas paši par sevi.Tomēr,ja valdniekam šķiet,ka viņa tauta ir neglābjami vecmodīga,viņš var uzdarboties arī šajā jomā.Spilgtākais vēstures piemērs ir Krievijas cars Pēteris I,kurš krieviem ne tikai izlauza logu uz Eiropu,bet arī uzspieda eiropisko stilu.Pavadījis pieredzes ziņā ļoti vērtīgu 15 mēnešus Eiropā,cars 1698.gadā atgriezās dzimtenē un sāka to modernizēt.Pirmo viņa prezentāciju vidū bija pašrocīga bārdas nogriešana galma bajāriem.Seno slāvu paražu nēsāt bārdu,kas sniedzas pāri viduklim,Pēteris I uzskatīja par nekulturālu.Visādi izmēģinājies,cars 1705.gadā ieviesa bārdas gada nodokli 100 rubļu apmērā.Nodokļa maksātājiem vajadzēja nēsāt bārdas žetonu.Tā bija apaļa vara vai sudraba zīme ar Krievijas ērgli vienā pusē un ūsu un bārdas attēlu otrā pusē un uzrakstiem:"Nauda ir paņemta" un "Bārda ir lieka nasta".
Narkotiku nodoklis (ASV)
Kas var būt smieklīgāk,kā aplikt ar nodokli lietas,kas ir aizliegtas ar likumu? Tomēr ir arī tādi nodokļi,un jaunākais piemērs ir tā sauktais narkotiku nodoklis,ko 2005.gadā pieņēma Tenesī štats.Šis nodoklis tika attiecināts uz aizliegtajām vielām-kokaīnu,marihuānu,kandžu,kuru tirgoņiem vajadzēja annonīmi samaksāt nodokli štata Ieņēmumu dienestā,pretī saņemot uzlīmi.Uzlīmi viņi,piemēram,lika uz savas nelegālās preces.Par gramu kokaīna bija jāmaksā 50 dolāru liels nodoklis,par gramu marihuānas-3,5 dolāri.Ja narkotiku vai kandžas pārdevēji tika pieķerti,varas iestādes šo dopingu konfiscēja,bet ja viņi nevarēja apliecināt,ka samaksājuši nodokli,viņiem vēl pieprasīja to samaksāt. Drīz pēc narkotiku nodokļa ieviešanas gadījums ar galdnieku Stīvenu Votersu parādīja šā jaunieveduma absurdo dabu.Agrāk nesodītais Votress bija iegādājies 1000 gramu kokaīna par 12000 dolāru,ko atklāja policija.Vienpadsmit dienas pēc aresta Voterss saņēma štata rēķinu par vairāk nekā 50000 dolāru,jo par viņa iegādāto narkotiku nebija samaksāts nodoklis.Laika posmā kopš 2005.-2009.gadam,kad nodoklis tika anulēts,štats bija iekasējis narkotiku nodokļos vairāk nekā sešus miljonus dolāru,kas gan bija tikai maza daļa no plānotā.
Purkšķa nodoklis (Jaunzēlande)
Gribēja kā labāk,bet sanāca kā vienmēr-arī valdību labie nodomi nereti bruģē ceļu uz elli.Tā sanāca Jaunzēlandes valdībais,kas 2003.gadā,rūpējoties par Zemes klimatu,piedāvāja aplikt ar nodokli lauksaimniecības izplūdes,kuru lopkopji laucinieciskā tiešumā iesauca par pirdiena nodokli.nodoklis bija vērsts pret metāna gāzes izdalījumiem no lopiņiem,kas,pēc Jaunzēlandes valdības aprēķiniem,veidoja viszmaz 50% no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm valstī.Neviens to arī nemēģināja apstrīdēt-ņemot vērā, ka lauksaimniecība ir galvenā Jaunzēlandes ekonomikas nozare un aitu vien tur ir 10 reižu vairāk nekā iedzīvotāju.Pētnieki lēš,ka visas pasaules lopi izdala vairāk siltumnīcas efektu radošo gāzu nekā automašīnas,lidmašīnas un kuģi kopā.Galu galā veselais saprāts ņēma virsroku-nodoklis netika pieņemts,bet lopkopji apņēmās maksāt zināmu summu attiecīgiem zinātniskajiem pētijumiem.
Urīna nodoklis (Senā Roma)
Par sevišķu atjautību nodokļu izgudrošanas jomā gribot negribot jāuzteic seno romiešu imperators Vespasiāns,kurš 1.gadsimtā ieviesa urīna nodokli.Zemāko šķiru romieši čurāja nakstpodiņos,kurus iztukšoja Romas kanalizācijas sistēmā jeb Lielajā kloakā.Bija arī publiskās atejas.Viss labums atejās tika savākts,jo uzrīnu kā vērtīgu amonjaka izejvielu izmantoja dažādos ķīmiskos procesos:miecēšanā,vilnas togu balināšanā un pat zobu balināšanā.Tad,lūk,urīna iepircēji šīm vajadzībām tika aplikti ar nodokli.Kopš tā laika publiskos pisuārus Itālijā un vēlāk arī Francijā un Rumānijā dēvē par vespasiāniem.No Vespasiāna arī cēlies teciens nauda nesmird,ko parasti attiecina uz ienākumiem,kam ir ne visai tīra izcelsme.Kā redzams,bieži vien to varētu teikt arī par valsts nodokļiem.
