Daudzas lietas, kuras mēs lietojam ikdienā, radušās pateicoties parastai nejaušībai. Pats slavenākais – nejaušais atklājums, nenoliedzami, ir Kristofora Kolumba atklātā Amerika, lai gan pats viņš bija pārliecināts, ka dodas Āzijas virzienā.
Noderīga kļūda70
2019
12
1936. gadā tirgotājs Silvians Goldmans izgudroja pirmos lielveikala iepirkšanās ratiņus. Goldmans bija liela pārtikas veikala īpašnieks Oklahomsitijā. Viņš ievēroja, ka pircēji atsakās no dažām precēm, jo ir smagi tās nest. Atklājums bija nejaušs. Goldmans reiz redzēja, kā kāda pircēja smago iepirkumu somu novieto uz spēļu mašīnu, kura bija piesieta aukliņā un kuru vilka viņas dēlēns. Iesākumā tirgotājs parastam iepirkumu grozam piemeistaroja mazus ritentiņus, bet vēlāk palīgā pasauca mehāniķus, tādējādi tika radīts mūsdienu iepirkšanās ratiņu prototips. Šīs ierīces masveida ražošana tika uzsākta 1947. gadā. Ratiņu izgudrošana ļāva radīt jaunu veikala veidu – lielveikals (supermarket).
Līmlapiņas piezīmēm radās neveiksmīga eksperimenta rezultātā, kurā centās stiprināt līmes noturību. 1968. gadā kompānijas 3M pētnieciskās laboratorijas darbinieks mēģināja uzlabot līmlentas (skoča) kvalitāti. Tika iegūta līme, kura neiesūcās virsās, kuras bija paredzēts salīmēt un bija pilnīgi nederīga skoča ražošanai. Nebija skaidrs, kur varētu izmantot jauno līmes veidu. Pēc dažiem gadiem, līmes atklājēja kolēģis, kurš brīvajā laikā dziedāja baznīcas korī, bija nikns par to, ka ieliktās lapiņas dziesmu grāmatā nemitīgi krita ārā. Tad viņš atcerējās par līmi, kura varētu tikt izmantota lapiņu piestiprināšanai grāmatā, tā lai nesabojā lappuses. 1980. gadā Post-it Notes lapiņas parādījās tirdzniecībā.
1950. gadā Harijs Vasiļuks izgudroja pirmo atkritumu maisu. Vasiļuks bija izgudrotājs un inženieris un tāpēc pie viņa vērsās pilsētas municipalitāte ar uzdevumu – lai sadzīves atkritumi netiktu izbārstīti procesa laikā, kad tos izber atkritumu mašīnās. Vasiļuks labu laiku domāja par putekļu sūcējam līdzīgas iekārtas radīšanu, tomēr risinājums „atnāca” negaidīti. Kāds no viņa paziņām vai mājiniekiem izteica frāzi – „Man ir vajadzīga soma atkritumiem!” Tad arī Vasiļuks saprata, ka atkritumu savākšanai ir jāizmanto vienreiz lietojamie maisi un piedāvāja tos izgatavot no polietilēna. Pirmais atkritumu maisus sāka izmantot Vinipegas hospitālis. Pirmie privātam lietotājam paredzētie maisi parādījās 1960-tajos gados.
1844. gadā Čārlzs Gudjērs nejauši atklāja tādas gumijas recepti, kura nepaliek mīksta karstumā un trausla – aukstumā. Jaunā tehnoloģija ieguva nosaukumu – vulkanizācija. Gudjērs daudzus gadus bija mēģinājis uzlabot gumijas īpašības, kas tajā laikā bija kaprīzs un diezgan neērts materiāls. Reiz, viņš nejauši uz virtuves plīts uzkarsēja kaučuka un sēra maisījumu. Vulkanizācijas procesa atklāšana bija stimuls elektrorūpniecības izaugsmei, jo gumija ir lielisks izolācijas materiāls. Bez Gudjēra atklājuma nebūtu iespējama autobūves attīstība.
Inženieris Persijs Spensers, kuram bija vairāk nekā 120 dažādu izgudrojumu patentu bija militārās rūpniecības kompleksa Raytheon darbinieks un viņš nejauši kļuva par mikroviļņu krāsns izgudrotāju. 1945. gadā, neilgi pirms Otrā Pasaules kara beigām viņš veica pētījumus, kas palīdzētu uzlabot radaru kvalitāti. Pētījumu laikā Spensers gājis gar ieslēgtu izstarotāju un atklājis, ka konfekte viņa kabatā ir izkususi. Pēc vairākām eksperimentu sērijām tika radīta pirmā mikroviļņu krāsns, kura svēra aptuveni 400 kg. To bija paredzēts lietot restorānos, lidmašīnās un kuģos – tur, kur vajadzēja ātri uzsildīt pārtiku.
Viens no vispopulārākajiem cepumu veidiem Amerikā esot- cepumi ar šokolādes gabaliņiem. Tie tika izgudroti 1930-tajos gados, kad kādas viesnīcas saimniece Rūta Veikfīlda nolēma izcept sviesta cepumiņus. Sieviete salauza šokolādes tāfelīti sīkos gabaliņos un iemaisīja tos mīklā, cerot, ka cepšanas laikā šokolāde izkusīs un dos cepumiem patīkamu garšu. Tomēr nenotika kā iecerēts un no krāsns Veikfīlda izņēma cepumus ar šokolādes gabaliņiem.
Kardiostimulators ir ierīce, kas saglabā dzīvību miljoniem cilvēku, kuri slimo ar sirds slimībām visā pasaulē. Šī ierīce tika izgudrota nejauši. 1941. gadā inženieris Džons Hopss pēc militārās flotes pasūtījuma veica pētījumus par hipotermiju. Viņa uzdevums bija – atrast paņēmienu, kā maksimāli ātri sasildīt cilvēku, kurš ilgu laiku bijis salā vai ledainā ūdenī. Sasildīšanai Hopss centās izmantot augstas frekvences radioviļņus un nejauši atklāja, ka cilvēka sirds, kura bija apstājusies hipotermijas rezultātā, tiek atkal „iedarbināta”, ja to stimulē ar elektriskiem impulsiem. Pamatojoties uz Hopsa atklājumu,1950. gadā tika radīts pirmais kardiostimulators. Tas bija liels un neērts un tā lietošana reizēm pat beidzās ar slimnieka ķermeņa apdegumiem. Mediķis Vilsons Greitbatčs izdarīja otro nejaušo atklājumu šai jomā. Viņš strādāja pie ierīces izveides, kura ieraksta sirds ritmu. Reiz, viņš – kļūdas pēc ielika ierīcē savādāku rezistoru un ievēroja, ka elektriskajā ķēdē ir radušās svārstības, kas ļoti atgādināja cilvēka sirds ritma darbību. Pēc dažiem gadiem viņš radīja pirmo implantējamo kardiostimulatoru.
1928. gadā zinātnieks Aleksandrs Flemings ievēroja, ka viņa stafilokoka baktēriju paraugu, kurš bija atstāts pie atvērta loga ir pārņēmusi pelējuma sēne. Flemings izpētīja paraugu zem mikroskopa un saprata, ka pelējums ir nogalinājis baktērijas. Šī atklājuma svarīgums kļuva skaidrs tikai 1940. gadā, kad pasaulē tika uzsākti jaunu medikamentu – antibiotiku masveida pētījumi.
Nevar nepieminēt visiem zināmo Coca-Cola. 1886. gadā farmaceits Džons Pembertons mēģināja pagatavot mikstūru no kokas auga lapām un tropiskā kolas rieksta. Izgatavojis mikstūru, Pembertons saprata, ka tā garšo diezgan labi, viņš uzskatīja, ka sīrups varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no noguruma, stresa un zobu sāpēm. Mikstūra tika nogādāta Atlantas lielākajā aptiekā. Tajā pašā dienā (5 centi par glāzi) tika pārdotas pirmās sīrupa porcijas. Tomēr dzēriens Coca-Cola tapa neuzmanības rezultātā. Aptiekas darbinieks, kurš atšķaidīja sīrupu ar ūdeni, sajauca krānus un iepildīja glāzē sīrupu un gāzētu ūdeni parasta ūdens vietā. Šis dzērien tad arī kļuva par Coca-Cola, kurš iesākumā neguva lielu atsauksmi. Dzēriena ražošanas pirmajā gadā par reklāmu Pembertons iztērēja 79,96 dolārus, bet dzērienu spēja pārdot par 50 dolāriem. Šobrīd Coca-Cola pārdod vairāk nekā 200 valstīs.
Kartupeļu čipsus izgudroja Džordžs Krams 1853. gadā, kad kāds no viņa klientiem žēlojās, ka kartupeļi sagriezti pārāk biezās šķēlēs. Krams paņēma kartupeļus, sagrieza tos “papīra biezuma” šķēlītēs un vēl nedaudz apcepa. Tādā veidā radās čipsi.
