Daudziem ir zināms stāsts par laulātajiem draugiem, kas abi nomirst ar īsu laika starpību, šķietami nespēdami iztikt viens bez otra. Tagad tam atklāts fizioloģisks izskaidrojums
No salauztas sirds var nomirt16
465
1
Mērijais Džo Tomsponei ir spēcīgas sāpes krūtīs. Ir 2012. Gada 27. Marts, pagājis tikais pāris stundu, kopš viņa atrada savu vīru Polu bez dzīvības guļam mājās Minesotāpie pagrapa kāpnēm. Sieviete īsti nespēj atšķirt plosošo bēdu sajūtu no fiziskajām sāpēm. Tomēr sāpes pieņemas spēkā, un viņas meita uzstāj, ka jāizsauc ārsts, kurš nekavējoties nosūta Mēriju Džo uz slimnīcu.
58 gadus vecajai sievietei novērotie simptomi liek domāt par infarktu. Tomēr, kad ārsts caur cirksni ievada koronārajā artērijā caurulīti ar kontrastvielu, aizsprostojums nav redzems. Mērija Džo Tompsone pieder pie tiem aptuveni diviem procentiem slimnieku, kuri nonāk slimnīcā ar aizdomām par infarku, bet kuriem patiesībā ir stresa, šoka vai lielu bēdu izraisīta sirdslēkme – slimība, ko sauca par lauztās sirds sindromu un kas apdraud dzīvību.
Sindroms var izraisīt nopietnu muskuļu pavājinājumu, zemu asinsspiedienu, šoku un dzīvībai bīstamas sirds ritmas novirzes. Sādās situācijuās mirst 1-2 procenti cilvēku.
Sirds pašaizsardzība
Ārsti uzskata, ka lauztās sirds sindroma gadījumā sirds mēģina aizsargāties pret īpaši lielo noradrenalīna devu, ko pēc smadzeņu pavēles izdala aktivizētās simpatisko nervu šķiedras, kā arī pret virsnieru izdalīto adrenalīnu.
Hormoni liek sirdij puksēt arvien straujāk, līdz salauztās sirds sindroms ‘’iedarbina rokas bremzi’’. Tādus rezultātus pētīumos ieguva profesors Sjans Hārdings no Londonas Impērijas koledžas Nacionālā sirds un plaušu pētniecības institūta. Tādējādi pirmoreiz ir iegūst šā sindroma fizioloģiskais skaidrojams.
Eksperimentā 60 anastezētām žurkkām injicēja lielu devu adrenalīna. Paradoksālā kārtā dzīvnieku sirdsdarbība adrenalīna iespaidā nevis kļuva aizvien straujāka, bet gan palēlinājās asiņu sūknēšanās funkcija – gluži kā Mērijas Džo Tomsones gadījumā. Žurku kreisā sirds kambara augšpuse pamatīgi savilkās, bet apakšējā daļa palika izpletusies kā piepūsts balons.
Šīs savādās sirds formas dēļ sindromam ir dots arī apzīmējums ‘’tokotsubo’’ kardiomipātija jo 1991 gadā to pirmais atklāja kāds japāņu zinātnieks.
Laiks iet un gadu gaitā ārsti ir ievērojuši, ka lielākā daļa slimnieku kuri sirgt ar lauztās sirds sindromu nesen pārdzīvojuši kādu ļoti satraucošu notikumu!
Tev patiks šie raksti
