Nindzjas.9

Šikoro (shikoro)

Ierocis ar robotām malām, ko lietoja kā zāģi, lai tiktu cauri, piemēram, durvīm vai logiem.

Ninjato

Īss zobens ar taisnāku asmeni nekā citiem japāņu zobeniem. To lietoja duršanai izklupienā, tas bija viegls, parocīgs, un to ātri varēja izraut no maksts.

Sai - trīsžuburu duncis.

Vidējais zars bija garāks nekā abi malējie. To varēja izmantot kā duramo ieroci. Sānu zari noderēja, lai atvairītu zobena cirtienus un atbruņotu pretinieku.

Nindzju veiklība un noslēpumainība radīja priekšstatu, ka viņi spēj veikt dažādus brīnumdarbus, piemēram, lidot.

Veiklības ceļš.

Nindzju veiklība panāca to, ka rakstisku liecību par viņiem saglabājies ļoti maz, un viņu sekotājiem vēsturiski fakti jaizsecina no dažādām leģendām. Nindzjas veicināja par sevi dažādu mītu radīšanu - ka tie prot lidot, pavairot savu skaitu un pat kļūt neredzami! Ir pieņēmums, ka nindzju klani radās 12. gadsimtā Japānas lielākās salas Honsju kalnu rajonos Igā un Kogā. Pārsvarā tie bija nabadzīgi zemnieki, kas vēlējas aizsargāt sevi no varenajiem samuraju zemes īpašniekiem. Nindzjas nevarēja sacensties ar samuraju bagātību un ieročiem, tapēc viņiem vajadzēja likt lietā savu prāta asumu un spēku. Drīz vien viņu izcilā slepkavošanas prasme kļuva tik atzīta, ka nindzjas nolīga paši samuraju zemes kungi.

Nindzju pakalpojumi bija pieprasīti līdz Edo perioda sākumam (1603-1868), kad iestājās mierīgāki laiki un kara mākslas piedzīvoja norietu. Taču nindzju tradīciju kopšana turpinājās pagrīdē, un pēdējos gados viņus popularizē kinofilmas, grāmatas, komiksi un videospēles.

Amata noslēpumi.

Nindzjas lietoja viegli nēsājamus un viegli paslēpjamus ieročus. Drēbju ielocēs varēja ērti paslēpt īsu zobenu, bet viņu īpašā pazīšanās zīme bija zvaigžņveida metamais nazis - šurikens. Vēl viņi lietoja virvju kāpnes, dūmu bumbas, petardes, peldošas koka "kurpes", lai staigātu pa ūdeni, un caurulītes elpošanai zem ūdens. 

Lai aizkavētu vajātājus, nindzjas kaisīja zemē metāla dzelkšņus un pie kājām sēja dažādu formu koka palikņus, kas atdarināja zvēru ķepas.

Nindzjas lieliski prata iekļūt pilīs. Ar virvju kāpnēm un dzelzs "nagiem" pie kāju pēdām un rokām tie viegli uzrāpās pa pils sienām un paslēpās, lai nemanāmi spiegotu, zagtu ieročus, nogalinātu vai veiktu kādu citu kaitniecību. Viņi bija arī lieli pārģēpšanās meistari. Ap 1558. gadu Tateoka Dosjums un viņa vīri iegāja naidnieka pilī ar papīra laternām, uz kurām bija attēlota ienaidnieka emblēma. Pārģērbušies par samurajiem un ar laternām rokās viņi bez sarežģījumiem iekļuva pilī un aizdedzināja to.