Mūzika veselībai.3
Tikai salīdzinoši nesen ir uzsākti pētījumi par skaņu fizioloģisko ietekmi uz smadzenēm un organismu kopumā. Šo zinātnes virzienu sauc par psihoakustiku.Ļoti daudzi zinātnieki ir mērījuši un pētījuši, kā mainās cilvēka apziņas stāvoklis, smadzeņu svārstības utml. Un skaņu ietekme ir ar prātu ļoti grūti kontrolējama.Piemēram, dr. Sjū Čepmena veica eksperimentu Ņujorkas pilsētas slimnīcā, pētot mūzikas ietekmi uz priekšlaicīgi dzimušajiem mazuļiem. Vienai grupai bija jāklausās Brāmsa šūpuļdziesmu (stīgu instrumenti) sešas reizes dienā, toties otra grupa neklausījās neko. Mazuļi, kuri klausījās mūzika, ātrāk ņēmās svarā, tiem bija mazāk sarežģījumu, un tie tika izrakstīti no slimnīcas vidēji par nedēļu agrāk, nekā kontrolgrupas mazuļi
Kas notika?No psihoakustikas viedokļa viss ir skaidrs, mūzikas arhitektūra- ritms un tembrs-radīja izmaiņas smadzenēs, stimulējot tās caur dzirdi. Šīs pārmaiņas mazināja jaundzimušajiem stresa līmeni, ļaujot dabiskajām pašizdziedināšanās spējām kļūt efektīvākām, nekā kontrolgrupai.Skaņu un mūzikas vibrācijas rada valodu, kuru saprot mūsu ķermenis un mūsu apziņa. Mūzika spēj radīt formas, ir pat tāda mūzikas pētīšanas metode- saucas kimatika, ko ir attīstījuši divi zinātnieki Hanss Jenny un Dr. Gay Manners. Šie zinātnieki ir savākuši lielu vairumu klimatisko zīmējumu, kuri radušies lai;zot skaņu vibrācijas caur Metāla plāksni ar dažādiem rezonējošiem objektiem. Šajos zīmējamos ir redzamas kalnu, ūdeņu ainavas, krāšņi dabas skati utt.
Vēl viens piemērs. Dr Ohno no Kalifornijas pētījumu rezultātā ir spējis piemeklēt attiecīgo noti katrai no sešām aminoskābēm, no kurām sastāv DNS kods. Viņš pat spēja ierakstīt īš skaņas dažādām dzīvām būtnēm. Un, kas ir pats interesantākais,- tās nav nesakarīgas skaņas, bet gan īsta mūzika! Vienā no saviem eksperimentiem, viņš ierakstīja noteikta veida vēža šūnu ‘’melodiju’’, kura izrādījās ļoti līdzīga Šopēna Sēru valsim. Vai Šopēns intuitīvi uztvēra šo melodiju no pašas Dabas?
Katram no mums, atkarībā no emocionālā vai fiziskā stāvokļa, ir nepieciešamas konkrētas muzikālas virācijas. Mūzikas skaņdarbi spēj ienest mieru dvēselē, jeb to graut, var iedvesmot un var radīt trauksmi un nemieru, niknumu un agresiju.Mūzikas terapija it kā ļoti nesens veids, kā dziedināt ķermeni un garu. Bet viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Vispopulārākais pētījums ir apkopots Dona Kempbella grāmatā ‘’Mocarta efekts’’:
Mūzika ietekmē elpošanu; Ietekmē sirds ritmu, pulsu un asinspiedienu; Palēnina un līdzsvaro smadzeņu ritmu; Samazina muskuļu saspringumu, paaugstina koordināciju; Ietekmē ķermeņa temperatūru; Var paaugstināt endorfīna līmeni; Pazemina stresu, regulē hormonu izdalīšanos; Aktivizē imūnfunkciju; Maina telpas uztveri; Maina laika uztveri; Uzlabo atmiņu un mācītiesspēju; Paaugstina darba produktivitāti; Veicina romantisma un seksualitātes paugstināšanos; Veicina gremošanu; Uzlabo simbolisko zemapziņas uztveri; Palīdz izstrādāt drošības sajūtu, utt..Īstenībā mūzikas terapija Eiropā oficiāli atzīta tikai jau 19.gadsimtā, kad to sāka izmantot savās praksēs vadošie ārsti. Mūzikas terapija-psihoterapeitiskā metode, kas ir balstīta uz mūzikas dziedinošo iedarbību uz cilvēka psihioemocionālo stāvokli. Kā pašu labāko metodi iesaka, nevis klausīšanos, bet pašu skaņas radīšanu- mūzikas instrumentu spēlēšanu, bet vislabāk dziedādāšanu. Īpaši iedarbīgi ir pūšamie instrumenti, kuru spēlēšanas laikā, arī elpošana pielāgojas mūzikas ritmam. Dziedot, balss saišu svārstības nododas organismam daudz lielākā mērā, nekā vienkārši klausoties- tādējādi dziedāšana ir pats efektīvākais ārstēšanās veids.
Ar mūziku pašlaik ārstē hipertoniju, neirozes, dzirdes un runas defektus bērniem, to izmanto akušieru praksē, ķirurģijā, zobārsniecībā, seksoloģijā, narkoloģijā, toksikoloģijā un daudz kur citur…
Aizkaitinātības mazināšanai:
J.S Bahs -2.kantāte, Bēthovens- ‘’Mēnesnīcas sonāte’’
Trauksmes mazināšanai:
Šopēns –mazurkas un prelūdijas; Štrausa valši.
Naidīguma mazināšanai:
Bahs- itāļu koncerts; Haidns –simfonija;
Nomierinošā mūzika:
Bēthovens- 6.simfonijas, III daļa, Brāmsa- ‘’Šūpuļdziesma’’; Šūberta ‘’Ave Maria’’, Debisī- ‘’Mēnesgaisma’’ http://www.youtube.com/watch?v=-LXl4y6D-QI
Galvassāpēm:
Lists- Ungāru rapsodija Nr.1 http://www.youtube.com/watch?v=0odaG9qi818, Hačaturjans- ‘’Masku balle’’, Geršvins – ‘’Amerikānis Parīzē’’ http://www.youtube.com/watch?v=dj_n63vOfMI