No kā cēlies nosaukums "Zeme"? Cik gara patiesībā ir diennakts? Ko mēs zinam par mūsu pavadoni?
Atbildes uz šiem un dažiem citiem interesantiem jautājumiem meklē šeit!
Megafakti par mūsu planētu15
492
6
Kā radies nosaukums - Zeme?
Gandrīz katra planēta, mūsu saules sistēmā, ir nosaukta par godu kādam Grieķu vai Romiešu Dievam, taču no kā cēlies mūsu planētas nosaukums - "Zeme" ("Earth")?
Vārds "Zeme" ("Earth") ir cēlies no Anglo-Saxon'u (Ģermāņu cilts, kura 5.gs migrējusi uz tagadējo Anglijas teritoriju) vārda "Erda", kas nozīmē "zeme" (angliski "ground") vai "augsne" un šīs nosaukums ir vien nieka 1000-2000 gadu vecs.
Diennakts = 24h? Esi pārliecināts?
Daži apgalvo, ka dienā nav pietiekami daudz stundu un vienmēr kaut kam pietrūkt laika - Viņiem ir taisnība! Diennakts neilgst 24h, bet gan 23 stundas un 56 minūtes un 4 sekundes. Tātad katru dienu mēs tiekam apkrāpti par veselām 3 minūtēm un 56 sekundēm! 23h 56 min 4 sek - tāds laiks Zemei nepieciešams, lai vienu pilnu reizi apgrieztos ap savu asi.
Mēness - Tik tuvu, bet tomēr neizpētīts.
Vienīgais neapšaubāmais fakts, kuru var pateikt par mūsu pavadoni Mēnesi ir šāds - Tas NAV pagatavots no siera, laikam... Cilvēce jau te runā par izkāpšanu uz Marsa un citām nereālām iespējām kosmosa jomā, bet mēs vel pat tā kārtīgi neesam izpētijuši mums vistuvāk atrodoši kosmosa ķermeni! Kā jau noskaidrojām zeme nav pilnībā apaļa, bet Mēness - kas viņam devis šādas spējas būt pilnīgi sfēriskam objektam? Dīvains ir arī fakts, ka kosmosa pētnieki apgalvo, ka šie putekļi, kas klāj pavadoni smaršo pēc šaujampulvera.
Es personīgi domāju, ka mūsu tuvais pavadonis sevī slēpj ne vienu vien noslēpumu... Vēlos pieminēt velvienu faktu - Saule ir apmēram 400x lielāka par Mēnesi, kā arī atrodas 400x tālāk no Zemes un to izmērs, skatoties debesīs, ir gandrīz vienāds. Tā ir tikai sagadīsānās vai tomēr kas vairāk?
90% no okeāniem vel nav izpētīti!
Cilvēki vērtē sevi par augstu? Tiko jau pieminētās planētas - Mēness, Mars - cilvēki ātrāk un ātrāk vēlas tikt pēc iespējas tālāk no mūsu pašu planētas, vai arī kas? Skrienam pētīt Marsu, bet pašu planēta vel nav tā kārtīgi, līdz galam izpētīta un izmeklēta.
Kopumā pilnībā izpētīti ir tikai 10% no planētas lielākajām ūdenskrātuvēm (dziļākās vietas okeānos u.c.). Pašlaik kopā ir atklātas 212'906 dažādu jūras dzīvnieku sugu, bet iespējams pavisam kopā ir kādi 20 miljoni vai pat vairāk? Kamēr neesam izpētijuši visus ūdeņus un nostrūrus īsto ciparu neuzzināsim. Šādi domājot, pat iespēja atrast Lohnesa briesmoni vairs nešķiet peļama.
Zeme nav pilnīgi apaļa
Zeme ir sfērisks objekts, bet tā nav pilnīgi apaļa. Zemes Polārais rādiuss ir 6356 kilometri, bet Ekvatoriālais rādiuss - 6378 km.
Esi pārliecināts, ka stāvi uz vietas?
Pašlaik tu, visticamāk, sēdi pie datora un esi pārliecināts nekusties ne par milimetru, bet kāda ir patiesība?
Šobrīd, tu kusties ar ātrumu ~1609 kilometri/stundā, iespaidīgi, ne? Ja vēlies tiešām stāvēt uz vietas, tad Tev nāksies doties uz Ziemeļpola vai arī Dienvidpola galējo punktu, bet ja vēlies pārvietoties vel ātrāk nekā pašlaik - Dodies uz ekvatoru! Pēc šāda paša principa kustās arī basketbola bumba, kura tiek griezta uz viena roka pirksta.
Zeme pati sevi atjauno
Zeme pati sevi "pārstāda". Tā pārvērš vulkāniskos iežus par nogulumiežiem, metamorfos iežus par akmeņiem un otrādi. Mēs esam šī "pārstādīšanās" cikla vidū. Šis cikls nav pilnīgi precīzs, bet tas darbojas. Piemēram - Magma, dziļ no zemes dzīlēm caur vulkāniem iznāk uz virszemē, sacietē un veido klintis. Laikā, kad šī magma iznāk uz augšu un pārklāj "veco" zemi, šī "vecā" zeme, spiediena ietekmē, tiek aprakta un pa virsu rodas jauns slānis. Tikai nedomājiet, ka tas viss notiek vienas dienas laikā. Šī "pārstādīšanās" var aizņemt par miljardiem gadu.
Tev patiks šie raksti
