local-stats-pixel fb-conv-api

Marss.5

10 7

Marss ir Saules sistēmas planēta, ceturtā planēta no Saules. Marss nosaukts romiešu kara dieva vārdā. Marsu bieži dēvē arī par "Sarkano planētu" tā rūsganās krāsas dēļ. Marsam ir divi pavadoņi — Foboss un Deimoss. Marss pieder pie Zemes grupas planētām.

Marsa diametrs ir apmēram 6 804,9 km, tas ir aptuveni divreiz mazāks nekā Zemei. Marsam ir relatīvi blīva atmosfēra, kas gan sastāv lielākoties no oglekļa dioksīda (95,32%), slāpekļa un argona. Marsa virsmas vidējā temperatūra ir −63 °C. Marsa diennakts garums ir aptuveni 24,6 stundas.

Marsa astronomiskais simbols ir , aplis ar no tā ziemeļaustrumu virzienā izejošu bultu. Šis simbols attēlo dieva Marsa vairogu un šķēpu (bioloģijā tas apzīmē vīrišķo dzimumu).

Satura rādītājs [paslēpt] 1 Atmosfēra un klimats 1.1 Klimats senatnē 2 Attēlu galerija 3 Skatīt arī 4 Atsauces Atmosfēra un klimats [izmainīt šo sadaļu]

Temperatūra uz ekvatora svārstās no +30 °C pusdienlaikā līdz −80 °C pusnaktī. Polu tuvumā temperatūra var kristies līdz −143 °C.

Marsa atmosfēra, kura sastāv galvenokārt no ogļskābās gāzes, ir ļoti retināta. Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir 160 reizes mazāks nekā uz Zemes virsmas — 6,1 milibārs vidējā Marsa virsmas līmenī (uz Zemes 1013,25 milibāri). Lielo virsmas augstuma atšķirību dēļ spiediens ļoti atšķiras. Lielākais līdz šim zināmais spiediens uz Marsa virsmas ir 8,4 milibāri Ellādas baseinā (4 km zem vidējā virsmas līmeņa). bet Olimpa kalna virsotnē (27 km virs vidējā līmeņa) tas ir 0,5 milibāri.

Marsam ir gadalaiki, tāpat kā Zemei. Atšķirībā no Zemes, Marsa atmosfēras masa mainās gada laikā sakarā ar polāro "cepuru" ikgadējo iztvaikošanu un izveidošanos, kuras satur daudz ogļskābās gāzes.

Klimats senatnē [izmainīt šo sadaļu]

Tagad Marss ir sauss un auksts, bet par to, kāds klimats bijis senatnē, eksistē vairākas hipotēzes.

Viena no tām apgalvo, ka sauss un auksts Marss ir bijis arī agrāk. Ūdens izveidoto ieleju un citu geoloģisko veidojumu rašanās tiek saistīta ar karstuma uzliesmojumiem, kas bijuši ierobežoti laikā un telpā. Tie nav radījuši ievērojamus okeānus.

Karsta un mitra Marsa teorija apgalvo, ka uz planētas bijuši ievērojami ezeri un jūras, un lietus bijis ilgu periodu.

Jaunākie pētījumi rāda, ka senatnē klimats varētu būt bijis auksts, bet mitrs. Par to liecina aisbergu sanestie akmeņi ziemeļu līdzenumos, tātad jūras klājis ledus.emotion



10 7 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

psc, paņem copy/paste no wikijas ,pat ne-formatē , kur tādi diņķi dzimst ?!

3 0 atbildēt

Nūū.. Vismaz varēji kcik apslēpt to, ka no Wikipēdijas...

1 0 atbildēt

haha, vnk lēti copy paste no latviskotās wiki :d

angļu valodā teksts 3X garāks un interesantāks, - nelieku, jo tema aizrauj, bet + ar nav pelnīts

0 0 atbildēt

Kapēc tad nav avots? Bail ka rakstu neakceptēs...

mīnuss, un ieliktu otru ja varētu, riebjas kopirlas!

http://lv.wikipedia.org/wiki/Marss_(planēta)

0 0 atbildēt

Kruts raksts!!!emotion

0 0 atbildēt