KAS TAS IR?
20. gs portugāļu smadzeņu pētnieks Egašs Munišs izdomā jaunu veidu kā cīnīties pret garīgi slimo agresiju. Viņš to publicē laikrakstā, kuru izlasa Amerikāņu ārsts Volters Frīmens.
ĪSĀKS SITUĀCIJAS APRAKSTS
Jau iepriekš pieminētais V. Frīmens pieaicina savu draugu neiroķirurgu Džeimsu Votu. Kopā viņi iegādājas tādus pašus instrumentus, kādus izmantojis E. Munišs. No sākuma viņi vēl patrenējas pilsētas morgā, bet pēc tam jau sāk veikt īstas operācijas uz dzīviem cilvēkiem. No sākuma lobotomijas veica izurbjot caurumu deniņos, pēc tam iebāžot caurumā metāla caurulīti, un atdalot kreiso smadzeņu daivu no labās. Dž. Vots un V. Frīmens tādā veidā šo operāciju izplatīja visā pasaulē. Tādās valstīs, kā Vācijā, Japānā vai PSRS šo operāciju aizliedza. Vēlāk abi ārsti atklāja, ka ja neurbj caurumu deniņos, bet ielaiž tādu kā ''medicīnisku īlenu'' tieši virs acs ābola operāciju var veikt vien nieka 6 minūtēs. Tad abi kompanjoni sastrīdējās, un ārstu ceļi šķiras. Dž. Vots atsakās no operēšanas. 1948. gadā V. Frīmens nopērk mašīnu ''Lincoln'' un to speciāli aprīko.
SEKAS
Viena no pirmajām Eiropas valstīm,kurā veic lobotomiju ir Norvēģija. Pirmo operāciju tur veic 1941. gadā. 1947. gadā lobotomija strauji sāk izplatīties visā Skandināvijā. Šeit jāatzīmē svarīgs fakts-pēc lobotomijas veikšanas mira vidēji 6 no 100 cilvēkiem. Norvēģijā VEICA 2500, Dānijā-4500, bet Zviedrijā-4400. Lobotomijas veiktas arī Somijā. Ļoti liels lobotomijas izraisītu nāves gadījumu bija tieši Norvēģijā. Tur mira katrs trešais lobotomiski apstrādātais cilvēks.
Tiek lēsts, ka visā pasaulē izdarīja ap 70 000 lobotomijas. Lielākajai cilvēku daļai pēc lobotomijas tomēr nekļūst labāk. Ap 1954. gadu parādās pirmie medikamenti, lai ar zālēm varētu ārstēt psihiski slimos, tāpēc sākās straujš lobotomiju noriets. V. Frīmens savu pēdējo operāciju izdara 1967. gadā kad viņš kādai pacientei veicot operāciju pārgriež asinsvadu un viņa mirst. V. Frīmenam atņem tiesības operēt. 70. gados lobotomijas veic reti, taču ir ziņas, ka dažviet tās veica pat vēl 80. gados. Jāpiebilst, ka šis Egašs Munišs 1949. gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā, kā lobotomijas ''tēvs''.
CERU KA PATIKA. PALDIES PAR UZMANĪBU
