local-stats-pixel fb-conv-api

Lietuvas latvieši (3)5

205 1

Iepriekšējās daļas var izlasīt
Lietuvas latvieši
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-1/690782">Lietuvas latvieši (1)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-2/691399

Daunorava. Šo vietu ieraudzīju vecajās baznīcu grāmatās. Bija ļoti daudz ierakstu ar šo dzīves vietu. Nevarēju nevienu atrast, kurš par to būtu ko dzirdējis. Daudzi ieraksti bija ar Krūmiņu uzvārdu , tāpēc interese bija vēl lielāka. Google divus gadus atpakaļ bija arī vēl trūcīgāka kā šodien. Ierakstīju tad šo vārdu Googlē - man piedāvāja šo http://www.youtube.com/watch?v=nXplgS6SziA - man patika, bet uz Daunoravu neaizveda. Tagad arī šis klips tur skatāms, jauniešiem varētu patikt.

Šodien kaut cik konkrētas informācijas maz. Vel atradu, ka tā minēta 1557. gadā kādā Livonijas ceļa aprakstā - netālu no ceļa, kas no Šauļiem caur Jonišķiem ved uz Livoniju. Tagad jau atrašanās vieta noskaidrota. Tur bijusi muiža, apm 3 km no robežas, 10 km no Jonišķiem. Tagad tas ir ciems un saucas Daunoriške. Muiža sen sabrukusi.
Lietuviešu valodā atradu vienu rakstu
http://www.7ravioli.com/daunoravos-dvaras/html#ixzz2uju3Uv44.
Muižu cēlis1854-1855 g. grāfs Keizerlings. Keizerlingu dzimta cēlusies no Vestfālenes. Viens dzimtas atzars no Livonijas Ordeņa laikiem- no 15. gs. mītot Latvijā. Muižas kompleksā esot bijušas 17 ēkas, galvenokārt koka. Dzīvojamā māja ļoti liela. Vietējie iedzīvotāji atceroties muižas saimniekus ar uzvārdu Franks. Tas esot bijis ļoti laipns cilvēks.1939. g. aizbraucis ar ģimeni uz Vāciju. Muižai sākotnēji bijuši 250 ha zemes. Muižnieki pulcinājuši uz dzīvi latviešus, bijusi pat sava latviešu skola. Esot arī šodien saglabājusies veca latviešu kapsēta ar latviskiem uzrakstiem uz kapu pieminekļiem. 20.gs.sākumā tas esot bijis tāds kā kultūras centrs, jo saimnieki pulcējuši mākslas cienītājus, spēlēta pat Bēthovena mūzika. Tuvējās aizrobežas latvieši saukuši šo vietu par Dundurmuižu. Kur palikuši latvieši kas še mita?
Ieskatoties baznīcu grāmatu konfirmācijas sarakstos 1859 - 1890 gados to no Daunoravas ir ļoti daudz , tad strauji kļūst mazāk, pēc 1905. gads vairs nevaru atrast nevienu. 1911-1914 sarakstos pamanāmi jaunieši no Sniķeres, Bēnes, pat no Rīgas. Jāsecina, ka bijusi tautas pārvietošanās gan pierobežā, gan uz attālākām vietām.
Kādam radīsies jutājums kāpēc tik daudz par baznīcām rakstu. Neņemos spriest par ticības lietām, cik viens vai otrs bijis ticīgs, bet ar baznīcu saistīts gan noteikti.
Par Kurzemes skolotāju izglītības pamatlicēju uzskatāms Cīravas luterāņu draudzes mācītājs Johans Kristaps Volters, kas ar Cīravas muižas īpašnieka Manteifeļa palīdzību 1832. gadā nodibināja skolu, kurā sagatavoja skolotājus Kurzemes tautskolām. 1840. iekārtoja Valdheimas skolotāju semināru netālu no Irlavas muižas, ko pazīstam ar Irlavas skolotāju semināra nosaukumu.
Seminārs sastāvēja no divgadīgas draudzes skolas apkārtējo pagastu bērniem, ko gadā ieguva apmēram 100 bērni, bet semināra augstākajā nodaļā sagatavoja skolotājus, un tajā mācījās līdz 30 studentu. Arī mans pirmais skolotājs Eltišķu skolā ir beidzis Irlavas skolotāju semināru.
Vidzemes draudžu skolotāju seminārs Valmierā un Valkā (1839—1890). Semināra audzēkņi apguva šādus mācību priekšmetus: • Bībele un baznīcas vēsture; • Bībeles izskaidrošana; • Kristīgā ticība (ticības un tikumības mācība); • Audzināšanas un mācības pasniegšanas mācība; • Tehniski mācības mēģinājumi; • Latviešu, vācu un krievu valoda; • Vēsture; • Elementārā matemātika; • Dabas mācība un dabas vēsture; • Rakstīšana un zīmēšana; • Dziedāšana, vijoļu un ērģeļu spēlēšana, ģenerālbāze (harmonijas mācība).

205 1 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Ernests nerātns bijis :)

3 0 atbildēt

Labdien, rakstu gramatu par Dundrumuižu un tās iedzivotājiem. Man ir dati par Krūmiņu ģimeni sākot ar 1789. g. Ja ientresēja - rakstiet uz mana FB profilu

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt