Ņau. ņau... Skan pie tā cilvēka, kam pieder kaķis. Kaķi atklāj, ka viņi jūtas kā saimnieki utt. Bet ir lietas, ko viņi neatklās un tās ir apkopotas šajā rakstā! Baudiet!
Lietas, ko kaķi par sevi tev neatklās3
22
0
1. „Mana mīlestība nav lēta”
Amerikāņi mīl kaķus vairāk par jebkuriem citiem mājdzīvniekiem – 2012.gadā, saskaņā ar Amerikas veterinārmedicīnas asociācijas (AVMA) datiem, 36,1 miljonam ģimeņu piederēja 74 miljoni kaķi. Salīdzinājumam - apmēram 43,3 miljoniem ģimeņu kopā pieder 69,9 miljoni suņu. Eksperti apgalvo, ka kaķi ir tik populāri daļēji tāpēc, ka tos uzskata par neatkarīgākiem: viņus nevajag vest pastaigāties vai vannot, tos var atstāt vienus uz visu garo darbadienu. „Kaķi tiek uzskatīti par ideāliem mājdzīvniekiem,” apgalvo dr. Kevins T. Fitcdžeralds, veterinārārsts, VCA Alamedas austrumu veterinārā slimnīcas Denverā īpašnieks. Kaķis ir ērts mājdzīvnieks, un mēs esam sabiedrība, kas augstu vērtē ērtības.”
Taču ērts nav tas pats, kas lēts. Saskaņā ar datiem, Amerikas dzīvnieku aizsardzības biedrības datiem, kaķis izmaksā vidēji 670 dolārus gadā – par 90 dolāriem vairāk nekā mazs suns un tikai par 25 dolāriem mazāk nekā vidējs suns. Lai gan suņu īpašnieki mēdz izdot daudz naudas par rotaļlietām, kārumiem un ārsta apmeklējumu rēķiniem, kaķu īpašnieki to ar uzviju kompensē ar pakaišu izmaksām, kas ir 165 dolāri gadā, un ar pārtikas iegādi, kas ir 115 dolāri gadā, - divtik vairāk nekā par līdzīga lieluma suni. Pēc tam saskaitiet to visu kopā. Saskaņā ar AVMA datiem ģimenēm, kurām ir kaķi, visticamāk ir vairāk nekā viens mājdzīvnieks, vidēji - 2,1, savukārt ģimenēs, kurās ir suņi, šis skaitlis ir 1,6. Saskaitiet šos skaitļus kopā, un kaķa īpašnieka maciņš, visticamāk, būs plānāks par suņa saimnieka maciņu.
2. „Es izliekos, ka ar mani viss ir kārtībā, pat ja tā nav”
Ja sunim kaut kas sāp, jūs, visticamāk, to pamanīsiet: par to norādīs vokalizācija un izmaiņas uzvedībā. Taču kaķi parasti ir stoiskāki. „Kaķi neuzvedas kā dzīvnieki - nastu nesēji, tāpēc sāpju vai vājības pazīmju izrādīšana nozīmē savas teritorijas zaudēšanu,” saka dr. Džūlzs Bensons, “Petplan” mājdzīvnieku apdrošināšanas veterināro pakalpojumu viceprezidents. Tādēļ ir grūti noteikt kaķa pašsajūtu un to, kad ir nepieciešams veterināra apmeklējums. Dr. Bernadīne Krusa, vetārste Laguna Hills dzīvnieku slimnīcā Laguna Vudā, Kalifornijā, teica: „Ko kaķis dara, kad jūtas labi? Guļ. Ko kaķis dara, kad jūtas slikti? Guļ.”
Kaķu īpašniekiem ir uzmanīgi jāvēro smalkākas pazīmes savu mājdzīvnieku uzvedībā, piemēram, sliktāka apetīte un samazināta aktivitāte vai biežāka došanās uz kastīti, teica dr. Bensons. Ja kaķi slēpjas zem gultas vai skapī, tas var norādīt uz problēmu. Faktiski tie var būt vienīgie redzamie simptomi tik atšķirīgām problēmām kā nieru mazspēja, diabēts un urīnceļu traucējumi, kas ir smagāk un dārgāk ārstējamas, ja laikus nav pamanītas. Piemēram, urīnceļu traucējumi dažu stundu laikā var progresēt no apgrūtinātas urinēšanas līdz pūšļa pārsprāgšanai. Un vesela kaķa, kurš neēd, stāvoklis var kļūt kritisks nieka 24 stundu laikā, saka dr. Krusa. Ja rodas šaubas, dodieties pie veterinārārsta.
Galu galā, kad kaķu īpašnieki aiziet pie mājdzīvnieku ārsta, viņi, visticamāk, iztērēs mazāk naudas nekā suņu īpašnieki. Saskaņā ar AVMA datiem kaķu īpašnieki 2012.gadā iztērēja vidēji 90 dolārus par dzīvnieku vetārsta izmaksām (191 dolārs uz ģimeni). Suņu īpašnieki iztērē vidēji 227 dolārus.
3. „Mana sliktā rīcība ir atbilde tavai sliktajai rīcībai”
Ja jūsu kaķis ignorē ideāli tīro kastīti, priekšroku dodot dīvānam, vai pavada nakti, gaudojot pie guļamistabas durvīm, viņš, iespējams, vēlas kaut ko paziņot. Parasti tas ir kaut kas, uz ko jūs dzīvnieku esat paskubinājis, saka kaķu uzvedības pētnieks Džeksons Galaksijs, grāmatas „Cat Daddy” autors un televīzijas šova „Mans kaķis no elles” vadītājs. „Jums joprojām mājās ir dzīvnieks ar ļoti mežonīgu dabu”, viņš saka. „Ja liksiet kaķa dzīvei griezties apkārt savējai, savai gaumei un estētiskajām vēlmēm, jūs par to samaksāsiet. Es par to galvoju.” Piemēram, kaķu īpašnieki var novietot kastīti veļas istabā vai nepirkt nagu asināšanas ietaisi vai rāpšanās koku, jo šādi priekšmeti neiederas viņu viesistabas interjerā. Tas var pamudināt kaķi nokārtoties ārpus kastītes teritorijas pieprasīšanas nolūkos, vai arī skrāpēt mēbeles, kas panāk to pašu mērķi. „Jūs to varat novērst, ļaujot kaķiem pašiem būt noteicējiem savā pasaulē ar stratēģiski novietotu kastīti, nagu asināšanas ietaisēm un citām kaķu mēbelēm”.
Vēl viena izplatīta kļūda ir, ja netiek ņemts vērā kaķa mednieka instinkts. Kaķiem, kuri nesaņem pietiekoši daudz stimulācijas, kļūst garlaicīgi, kas noved pie uzvedības problēmām, tai skaitā pusnakts gaudošanas uzmanības pievēršanai un skarbas spēlēšanās ar nagiem un zobiem. Viņam ir nepieciešams medīt, ķert, nogalināt, ēst, gulēt – rotaļu laiks vakarā un beidzamā maltīte pirms jūs (un viņi) iet gulēt. „Ja mēs “spēlējam” medības, viņi jūtas apmierināti”, Galaksijs saka. Un arī jūs varēsiet gulēt visu nakti.
4. „Tu vari būt kaķu cilvēks, taču tas nenozīmē, ka es esmu tavs tips”
Parastais mājas kaķis, kam patīk ieritināties klēpī, dzenāt rotaļlietas un izturēties nedraudzīgi pret svešiniekiem, patiesībā var būt trīs dažādi dzīvnieki. „Kaķi ir ļoti individuāli un viņu personības atšķiras”, saka Barbara Kinga, antropoloģijas profesore Viljama&Marijas koledžā Viljamsburgā, Virdžīnijas štatā, un grāmatas „Kā dzīvnieki skumst” autore. Par viņiem nevar domāt vispārīgi. Jo tādējādi var rasties pārpratumi adopcijas laikā, rezultātā abas puses būs nelaimīgas – vai arī kaķi nāksies atdot atpakaļ patversmē. „Kaķus mums atdod atpakaļ tāpēc, ka viņi ir pārlieku sabiedriski, vai arī tāpēc, ka ir pārāk nervozi un daudz slēpjas”, saka Keitija Votsa, vecākā kaķu dzimtas dzīvnieku uzvedības konsultante. Galu galā tas, vai kaķis dos priekšroku sēdēšanai klēpī (vai nē) vai izrādīs pieķeršanos, nav kaut kas tāds, ko var atrisināt ar pieradināšanu, lai gan daudzi īpašnieki tā uzskata, teica Galaksijs.
Lai noteiktu vislabāko saderību starp topošo mājdzīvnieku īpašnieku un izvēlēto dzīvnieku, papildus pavadītajam laikam rotaļu istabā ar nākamo mājdzīvnieku, ir jāpievērš uzmanība patversmes darbinieku norādēm un novērojumiem. Votsa saka: „Mūsu patversmē, piemēram, izmanto deviņas dažādas kaķu dzimtai raksturīgas īpašības, kuru pamatā ir novērojumi par kaķu spējām adaptēties jaunā vidē un viņu neatkarību. Adoptētājus neattur no konkrēta dzīvnieka, ja vien nav skaidri redzama problēma, piemēram, kad ģimene ar bērniem izvēlas kaķi, kuram nepatīk vētraina apiešanās. Mēs cenšamies cilvēkus izglītot par to, ko sagaidīt. Svarīgi ir to atcerēties, izvēloties mājdzīvnieku, ar kuru kopā dzīvot nākamos 10-15 gadus.”
5. „Tagad, kad es tev esmu, lai tev veicas ar dzīvokļa iegādi”
Kamēr namsaimnieki un kooperatīvās valdes rūpīgi seko līdzi suņiem (īpaši lielākajām sugām), mazāk redzamie kaķi bieži izslīd no uzmanības loka. Taču ne vienmēr, apgalvo Derils Vernons, juridiskās firmas Vernons&Ginsburgs partneris, kurš specializējas saimnieku-īrnieku likumos. ASV ļoti daudzās ēkās kaķu turēšana ir pilnībā aizliegta, un tajās, kurās tas ir atļauts, drīkst turēt tikai vienu – pat, ja jūs esat dzīvojamās platības īpašnieks nevis īrnieks. Cilvēkiem, kuri vēlas mājokli pirkt vai īrēt, šādi noteikumi var radīt problēmas. Tiem, kuri kaķi iegādājas pēc ievākšanās vai iemitina to slepus, var nākties maksāt sodu, vai viņiem var draudēt izlikšana no apdzīvojamās platības. „Jūs būsiet šokēti par to, cik daudz namsaimnieku iesūdz tiesā “kaķmīļus” par īres noteikumu pārkāpšanu”, saka Vernons, kurš ir pārstāvējis īrniekus šādās lietās.
Taču kaķu mīļotāji nav atstāti bezpalīdzīgi. Daži namsaimnieki un namu pārvaldes izdarīs izņēmumus, ja cilvēki godīgi izstāsta par savu mājdzīvnieku, kā arī ārsts var uzrakstīt izziņu, ka kaķis ir nepieciešams medicīniskos nolūkos, piešķirot tam terapijas līdzekļa aizsardzības vai emocionālā atbalsta statusu. Ņujorkā 1983.gadā ir pieņemts likums, kas ļauj ēku, kurā mājdzīvnieki netiek atļauti, iedzīvotājiem turēt savu mīluli, ja pret to pirmo 90 dienu laikā pēc ievākšanās nav ierosināta tiesas prāva. Dana Polonska izmantoja šo likumu pēc šķiršanās, jo viņas dzīvoklī, kā sākotnēji paziņoja brokeris, nedrīkstēja turēt mājdzīvniekus. „Tas būtu visļaunāk, ja viņi liktu mums aiziet, bet mēs to būtu izdarījuši”, viņa saka. Taču neviens pat nepieminēja viņas divus gadus veco oranžo kaķenīti Kiljanu, kura tagad laimīgi un likumīgi var sēdēt uz palodzes.
6. „Kaķu barība ir tikai daļa no man nepieciešamās pārtikas”
Makdžī, īsāk „Miks”, ir diezgan būdīgs: papildus kaķu barībai deviņus gadus vecajam runcim līdz ar citām delikatesēm garšo grauzdiņi ar marmelādi, nevārīti spageti un skābs krējums. „Viņam garšo daudz kas tāds, ko jūs nebūtu domājuši, ka kaķis to varētu ēst,” saka viņa saimniece Sjūzanna Krouva no Albukerkas. Šī apetīte ir sagādājusi Mikam nedienas, jo 2011.gadā pēc netīši nomesta aspirīna tabletes nočiepšanas vajadzēja izsaukt ātrās palīdzības vetārstu, lai novērstu nejaušu saindēšanos, un tāpat bija arī 2012.gadā, kad pie saites pieradinātais kaķis, būdams ārā, apēda liliju.
Šādu mājdzīvnieku saindēšanās gadījumu kļūst arvien vairāk. Šī gada sākumā ASPCA ziņoja, ka Dzīvnieku saindēšanās kontroles centrs, kas atrodas Urbanā, Ilinoisā, pieņēmis vairāk nekā 180 000 zvanus par saindēšanos ar indīgām vielām. „Kopumā ņemot, kaķi ir apķērīgāki ēdēji nekā suņi”, teica dr. Bensons. Taču kaķi joprojām ir vaininieki apmēram 10 000 zvaniem gadā par toksisku mājas augu, medikamentu vai citu neēdamu lietu apēšanu. Uz kārā zoba tiek likts arī vilnas apģērbs, plastmasa, monētas un adatas – tas viss var traumēt dzīvnieka zarnas.
7. "Starp citu, man patiesībā nav deviņas dzīvības”
Kaķu īpašnieki savus mājdzīvniekus pie vetārsta ved retāk nekā suņu īpašnieki. Janvārī publicētais Amerikas veterinārmedicīniskās asociācijas pētījums atklāja, ka kaķu īpašnieku vetārsta apmeklējumi kopš 2006. gada ir samazinājušies par 13,5%. Saskaņā ar 2011.gada Baieras veterinārās aprūpes izmantošanas pētījumu 39% kaķu īpašnieku apgalvo, ka tie ved savu mājdzīvnieku pie ārsta tikai tad, ja tas ir slims, pretēji 24% suņu īpašnieku. „Vetārsta apmeklējums gan kaķim, gan tā saimniekiem var sagādāt pamatīgas raizes”, saka dr. Elizabete Kolerana, Amerikas kaķu dzimtas dzīvnieku ārstu asociācijas izveidotās Kaķiem draudzīgas programmas, kas līdzfinansēja pētījumu, pārstāve. „Vispirms ir jāsameklē krātiņš, tad kaķis ir jāizdabū no pagultes, jāmēģina iedabūt krātiņā, un pēc tam jānoklausās gaudošana mašīnā, pirms vēl esat nokļuvuši vetārsta kabinetā.” Sākotnējie dati 2013.gada pētījumā atklāja, ka pat vetārstiem nepatīk izmeklēt kaķus: 20% ārstu pagājušajā gadā vispār nav veikuši kaķu profilaktisko pārbaudi.
Saskaņā ar vetārstu teikto kaķiem tās ir sliktas ziņas. „Ja problēmu var atklāt ātri, to ir vieglāk ārstēt, tas izmaksā lētāk un visticamāk, ka rezultāts būs labāks,” saka dr. Krusa. Kā jau minēts, kaķa veselības stāvokli ir grūti izprast, tāpēc vispārējās veselības pārbaudes var atklāt mazāk pamanāmas problēmas. Kaķiem, kas ir jaunāki par septiņiem gadiem, vajadzētu apmeklēt ārstu katru gadu, un vecākiem - divas reizes gadā.
Tāpat nevajag izlaist vakcinēšanos, saka dr. Bensons. Vairums vetārstu iesaka retāk vakcinēt mājas kaķus, taču potes joprojām ir nepieciešamas gadījumā, ja kaķis izkļūst ārā vai ja cita savvaļas radība ienāk iekšā. „Sikspārņi ir labas pīkstošās rotaļlietas”, viņš brīdina.
Ir arī veidi, kā samazināt vetārsta apmeklējuma radīto stresu. Kaķus var apmācīt labāk pārciest braukšanu būrītī, saka dr. Krusa. 2013.gada Beieras un AAFP pētījumā tika atklāts, ka 35% vetārstu praksēs ir izmeklēšanas kabineti, kas domāti tikai kaķiem, un 18% ir tikai kaķiem domātās uzgaidāmas zonas, lai samazinātu stresu, kas rodas no uzturēšanās kopā ar suņiem.
8. „Ēst no bundžas vai maisiņa man ir tik pat neveselīgi kā tev”
Vetārsti apgalvo, ka tas, ar ko jūs barojat savu kaķi, var būtiski ietekmēt dzīvnieka veselību. Ne konservētā, ne sausā pārtika nav ideāla, salīdzinājumā ar pelēm vai putniem, ko tiem paredzējusi daba, saka Dr. Krusa. „Tas, ko jūsu mājdzīvnieks iegūst no konservētās vai sausās barības, ir vērtīgs”, viņa saka. Taču par to ir vērts aprunāties ar vetārstu – sausā barība, kurā ir vairāk ogļhidrātu, var ietekmēt urīnceļu un nieru problēmas. Pārtiekot tikai no konservētās barības, var izraisīties zobu problēmas, saka dr. Ficdžeralds. „Kaķiem ir nepieciešams kaut kas, ko drusku pagrauzt”, viņš saka. Jebkurā gadījumā izlasiet uzturvielu etiķeti un sastāvdaļu sarakstu, lai atrastu pārtiku ar lielu gaļas gabaliņu saturu un atpazīstamām sastāvdaļām, un izvairieties no pārtikas ar pārāk daudz pievienotajām vielām, piemēram, dzīvnieku blakusproduktiem, graudiem un ķīmiskajiem savienojumiem, iesaka dr.Krusa.
Pats svarīgākais ir pārtikas daudzums. Saskaņā ar Asociācijas par dzīvnieku aptaukošanās novēršanu datiem, 58,3% ASV kaķu ir ar lieko svaru vai aptaukojušies, salīdzinājumā ar 52,5% suņu. Kaķus ir jābaro divreiz dienā, viss, kas nav apsēsts, pēc 30 minūtēm jāaizvāc, saka dr. Fitcdžeralds. Savādāk kaķi nāks atpakaļ un mielosies atkal. „Tas ir tāpat kā zināt, ka skapītī ir maisiņš ar cepumiem. Tu paņem pa vienam vai diviem, bet vēlāk tik un tā izēdīsi visu maisiņu.” Mājdzīvnieku ar lieko svaru potenciālais veselības risks ir sirds un elpošanas problēmas, nieru slimības, vēzis, diabēts un artrīts.
9. „Es esmu drauds (putnu, peļu) sabiedrībai”
Katram, kurš ir pavadījis laiku ar kaķi, ir iemesls ticēt, ka viņa mednieka veiklība ir īsta. „Skatoties, kā kaķis spēlējas, jūs īstenībā skatāties viņa mednieka baleta repertuāru”, saka dr. Ficdžeralds. 2012.gada Džordžijas universitātes un nacionālās ģeogrāfijas pētījums atklāja, ka 30% mājas-āra kaķi veiksmīgi noķēra un nogalināja laupījumu, būdami ārpus telpām, vidēji 2,1 medījumu nedēļā. Savvaļas kaķiem ir bijusi lielāka pieredze.
2010.gada Nebraskas universitātes pētījums lēsa, ka savvaļas kaķi ir noveduši 33 putnu sugas līdz izmiršanai, un šī gada sākumā Havajas universitāte apstiprināja, ka šajā štatā kaķi ietekmē apdraudēto putnu sugu populācijas samazināšanos. Brīvi klejojoši mājas kaķi, saskaņā ar veikto pētījumu datiem, kas ir publicēta žurnālā Nature Communications janvāra numurā, nomedī aptuveni 1,4 miljardus līdz 3,7 miljardiem putnu gadā, un 6,9 miljardus līdz 20,7 miljardiem mazu zīdītāju. Kritiķu viedokļi par šo pētījumu nozīmi ir atšķirīgi. „Mēs neiebilstam par secinājumu, ka ietekme ir liela, taču skaitļi ir pasniegti kā minējums,” oficiālajā ziņojumā šī gada sākumā rakstīja Veins Pacels, Amerikas Savienoto Valstu Humānās sabiedrības prezidents. Neskatoties uz to, vai skaitļi ir pareizi vai nē, Kings uzskata, ka kaķus nevajag demonizēt par paklausīšanu saviem instinktiem. Noķeršanas un neitrālas atbrīvošanas programmas var palīdzēt samazināt savvaļas kaķu populāciju, nenodarot kaķiem kaitējumu. Daži vetārsti drošības nolūkos iesaka kaķus turēt telpās, taču tas ierobežotu kaķu ietekmi uz vietējo putnu populāciju.
10. „Es nemaz neesmu tik smieklīgs”
Atvainojiet, mincīši. 2006.gada St. Bonaventūras universitātes pilotpētījums, analizējot dalībnieku smieklu reģistrācijas žurnālus, atklāja, ka suņu īpašnieki smejas biežāk nekā kaķu īpašnieki, tāpat arī cilvēki, kuriem bija gan kaķi, gan suņi, un tie, kuriem vispār nebija mājdzīvnieki. Tiešsaistē šis stāsts ir drusku savādāks. Daži no visskatītākajiem YouTube video sižetiem ir par suņiem, un smieklīgo kaķu un suņu klipu skaits ir diezgan līdzīgs, apgalvo Džeks Šeperds, ar dzīvniekiem saistīto notikumu direktors sabiedriskā satura vietnē BuzzFeed.com. Taču „kaķu klipiem ir lielākas vispārējās iespējas tikt apskatītiem nekā suņu klipiem,” Šeperds saka. Viņa teorija: „Suņi pārāk cenšas. Kaķi necenšas būt smieklīgi, tāpēc viņi tādi ir.”
Taču kaķu īpašnieki nevar rēķināties ar to, ka viņu mīlulis kļūs nākamais interneta varonis. Tādas zvaigznes kā Īdzīgais kaķis, Maru un Široneko ir izņēmumi. „Tā nav tikai kaķu darīšana” Šeperds saka. „Visi [skatītākajos hitos] ir izcili aktieri.” Tās ir skumjas ziņas ikvienam, kas augu dienu mājās filmē savu kaķi, cerot, ka viņš nokritīs no dīvāna vai notiks kaut kas cits jocīgs.”
Tev patiks šie raksti
