Lai apšmauktu pat krietni daudz gudru cilvēku, nav vajadzīgi nekādi supertalanti. Var iztikt vispār bez īpaša talanta. Pietiek vienkārši ar elementāru nekaunību, kura, kā izteicās viens man pazīstams cilvēciņš, ir kā otra alga. Un, kā redzams tālāk, reizēm pat vairāk..
Leģendārie afēristi18
1109
1
Hitlera dienasgrāmatas.
1983 gadā Vācijas žurnāls "Stern" nopublicēja sensacionālu jaunumu- redakcijas rīcībā ir nokļuvušas 62 Hitlera dienasgrāmatas. Burtnīcas ādas iesējumā, kuros izlasāmi paši apslēptākie fīrera noslēpumi, aptver visu viņa valdīšanas periodu, un beidzas tikai divas nedēļas pirms pašnāvības! Tikko Stern vadītāji izdzirda par šīm dienasgrāmatām, viņi nevilcinājās izvilkt no kabatām 4 miljonus dolāru, pat nepārbaudot dienasgrāmatu autentiskumu un necenšoties kaulēties.Pār viņiem kā lietus nobira piedāvājumi no visas pasules masu medijiem, kuri gribēja iegūt publicēšanas tiesības. Pat Ruperts Mērdoks iekrita. Neviens nepievērsa uzmanību dažām dīvainībām Piemēram, iniciāļi uz vāka bija «F.H.», bet ne « A.H.», kā loģiski vajadzētu būt.. Tikai mēnesi pēc publikācijas kādam ienāca prātā atdot dienasgrāmatas uz ekspertīzi. Tad arī noskaidrojās, ka dienasgrāmatas ir ne tikai viltojums, bet pamatskolas līmenī veikts viltojums.. Gan papīrs, gan tinte bija pēckara ražojums. Blēdis bija vienkārši pamērcējis burtnīcas tējā, lai tās izskatītos vecākas..Autors bija mākslinieks Korāds Kujau, kurš par šo blēdību saņēma 4 gadus cietumā. Atsēdējis piespriesto sodu, viņš ar izbrīnu konstatēja, ka ir slavenība. un savus ražojumus tādā cenā, ka ar savu vārdu tos pārdot bija daudz izdevīgāk. 2004. gadā viena no viltotajām Hitlera dienasgrāmatām izsolē tika piedāvāta par 7000 eiro. Kujau atvēra Štutgartē darbnīcu, kur rada fake mākslas šedevrus un vilto vēsturiskus dokumentus.
Džona Kili brīnumainā mašīna.
1872 gadā Filadelfijā izgudrotājs Džons Kili paziņoja, ka ir uzbūvējis mašīnu, kura var ražot milzīgus daudzumus enerģijas no niecīga ūdens daudzuma. Kili lielījās, ka viņam būs vajadzīgs tikai galons (apmēram 4,5l ) ūdens, lai ar kuģi veiktu ceļu no Ņujorkas līdz Liverpūlei un solīja tuvākajā laikā sākt ražot šādas brīnumainas mašīnas. Ja būs investīcijas, protams. Protams, tādu, kas gribēja piedalītiews šajā pasākumā, netrūka. Pēc tam 24 gadus Kili visiem interesentiem rādīja savu laborotoriju un demonstrēja mehānismu, kurā iepildot nelielu ūdens daudzumu, tas tiešām sāka rūkt, griezties, un locīt visādus metāliskus priekšmetus.
Savus demonstrējumus Kili pavadīja ar komentāriem putnu valodā, kur pašas saprotamākās frāzes bija "simpātiskais līdzsvars", "ētera sašķelšanās" un "harmoniskās svārstības" Un visus 24 gadus investīcijas plūda un plūda...Līdz Kili nomira, tā arī nepabeidzot savu darbu. Pēc viņa nāves zinātnieki metās pētīt viņa aparātu, cerībā beidzot tikt skaidrībā par tās darbību. Mehānismu iedarbināja ģenerators, kuru Kili slēpa savā pagrabā un sviru un bloku sistēma aiz sienas.
Burvju nūjiņa armijai.
No 2001 līdz 2010 gadam britu kompānija ATSC pārdeva daudzām ārvalstu valdībām aparatūru «sprāgstvielu, pulvera, ieroču metāla, narkotiku, ziloņkaula un naudaszīmju noteikšanai» par desmitiem miljonu dolāru. Un tikai pēc virknes publikāciju, kas pierādīja viņu aparāta ADE 651 pilnīgu nederīgumu, par kompānijas darbību ieinteresējās policija., Neskatoties uz to, ka blēdības tika pierādītas, ne aresti, ne konfiskācijas nesekoja.un nekam nederīgo detektoru izgudrotājs un kompānijas izpilddirektors Džims Makomriks palika savā postenī. Kaut arī bija aizliegums eksportēt brīnummašinu, tās ražošana priekš bagātām un lētticīhgām valdībām turpinājās. Īstenībā kaut ko pārmest ir grūti- kad iet runa par kaut ko augsti tehnoloģisku, armijai nākas ticēt ražotājiem uz vārda.Šoreiz ražotāji noslēpa galveno: ADE 651 vienkārši ir kaut kas līdzīgs klūdziņai, ko lieto ūdens meklēšanai. kad Makkomriku beigās tomēr nolēma ņemt pie dziesmas, viņš publiski paziņoja: "Problēma ir tā, ka mūsu ierīce izskatās pārāk primitīvi. Mēs strādājam pie jauna modeļa ar mirgojošu gaismas signālu."
Neīstais Kubriks.
90-to gadu sākums izrādījās tūrisma aģentam Alanam Konvejam sevišķi veiksmīgs. Dažus gadus viņam Londonā izdevās dzīvot leģendārā režisora Stenlija Kubrika dzīvi. Visu šo laiku viņš muļķoja gan slavenības, gan vienkāršos cilvēkus, rakstīja autogrāfus, ēda par brīvu un piedalījās dažādos sabiedriskos pasākumos. Un viss tikai tāpēc, ka viņš pa labi un pa kreisi dalīja lomas savās nākamajās filmās. Par krāpšanas upuriem kļuva daudzi slaveni žurnālisti, politiķi un aktieri. Tas liekas vienkārši neticami, jo Konvejs bija visai minimāli līdzīgs Kubrikam. Tiesa, viņš gan teica, ka tas tāpēc, ka viņš ir nodzinis bārdu. Konvejam bija izteikts britu akcents. Bet Kubriks bija amerikānis no Bruklinas. Bija vēl viena problēma- Konvejs absolūti neorientējās Kubrika filmās. Pat ja viņš kādu no tām bija redzējis, viņš neko no tām nesaprata. Beigu beigās Konvejam vnk piegriezās tēlot Kubriku, un viņš pazuda no apvāršņa. Interesanti, ka Konvejs un Kubriks nomira gandrīz reizē- abi ar sirdslēkmi.
Roberts Fortūns- ķīniešu tējas zaglis.
Līdz 1800 gadam vairums tējas Lielbritānijā tika ievests no Ķīnas, kaut gan lētāk to bija ražot Indijā.. Problēma bija kvalitātē- Ķīnas tēja bija garšīgāka., pateicoties tehnoloģijai, kura tika turēta noslēpumā.
1848 gadā tika nolemts sūtīt uz Ķīnu spiegu, un izvēle krita uz botāniķi Fortūnu. Ārzemnieki nedrīkstēja rādīties noteiktos Ķīnas reģionos. Tāpēc Fortūnam vajadzēja izlikties par vietējo. Cilvēku, kurš vairāk kā Fortūns izskatītos pēc eiropieša, bija grūti pat iedomāties. Pie tam viņam bija šausmīgs skotu akcents. Fortūns visu izskaidroja ar izcelsmi no ļoooooooti tālas provinces
Brīnumainā kārtā plāns nostrādāja. Fortūns ne tikai noskaidroja, kāda ir tējas izgatavošanas tehnoloģija, bet arī to, ka ķīnieši pievieno tējai toksiskas krāsvielas, lai iegūtu piesātinātāku krāsu.Rezultātā ķīnieši pazaudēja tējas tirgu, bet eiropieši sāka raudzīties uz ķīniešiem ar lielāku neuzticību.
General Electric atgriež nodokļus.
2011 gada aprīlī kompānija General Electric izrādījās milzīga skandāla centrā. Tas notika pēc tam, kad presē noplūda informācija par to, ka GE tika atgriezti nodokļi par 3,2 miljardiem $
Pēc neilga laika gaismā tika publicēta kompānijas preses relīze, kas izsauca īstu vētru. Paziņojumā bija teikts, ka kompānija atgriež visu šo summu valsts kasei , lai «lai nostiprinātu savas pozīcijas kā korporatīvās sociālās atbildības līderis».
Jaunumu aģentūras, tai skaitā Associated Press izplatīja šo ziņu pa visu valsti, kā rezultātā GE akciju kurss nokrita par 0, 6 procentiem. Kas kompānijai ar vairāk kā 42 miljardu kapitālu nozīmēja 250 miljonu dolāru zaudējumus.
Preses relīzi bija izplatījusi organizācija US Uncut. Šīs kustības aktīvisti cīnījās ar kompānijām, kuras izvairās maksāt nodokļus un rīkoja protesta akcijas pret izdevumu samazināšanu sociālajām vajadzībām.
Beigu beigās Associated Press vadībai nācās publiski atvainoties par to, ka viņi ir " pārkāpuši personiskos likumus par publicējamās informācijas patiesuma pārbaudi"
Fejas no Kotinglijas.
1917 divas mazas meitenes- Elsija Raita un Frensisa Grifitsa paņēma vecāku fotokameru, devās pie tuvākā strauta un safotografēja veselu fotosesiju, kur nofotografēja pašas sevi feju kompānijā. Kaut arī meiteņu vecāki bija saprātīgi cilvēki, fotogrāfijas drīz vien nonāca cilvēku rokās, kuri tiešām ticēja fejām, rūķiem un citiem pasaku tēliem. Lai cik tas dīvaini nebūtu, pie viņiem piederēja arī "Šerloka Holmsa" autors sers Konans Doils, kurš publiski atzina fotogrāfijas par īstām. Doils bija arī visiem pazīstams spiritists un viņa viedokli ņēma nopietni.
Daudzskaitlīgās ekspertīzes viltojuma pēdas nekonstatēja, un neviens tā arī nespēja aizdomāties, no kurienes fotogrāfijās tās sasodītās fejas..
Tev patiks šie raksti
