Izveidota 1926. gadā kā Zemūdeņu laivu divizions.
,,Spidola''
Ūdensizspaids 395 t (virs ūdens) un 525 t (zem ūdens), garums 55 m, platums 4,6 m, iegrime 3,9 m. Maksimālais ātrums 17,5 mezgli (virs ūdens) un 10 mezgli (zem ūdens), darbības radiuss 1660 jūras jūdzes (ar ātrumu 14 mezgli) vai 2000 jūras jūdzes (ar ātrumu 10 mezgli), zemūdens režīmā 85 jūras jūdzes (ar ātrumu 9 mezgli). Maksimālā iegrime 70 m, niršanas ātrums 10m/37s. Divi Sulzer dīzeļmotori (1300 ZS), divi Simonet elektromotori (700 ZS).
..Ronis,,
Ūdensizspaids 395,5 t (virs ūdens) un 525 t (zem ūdens), garums 55 m, platums 4,6 m, iegrime 3,9 m. Maksimālais ātrums 17,5 mezgli (virs ūdens) un 10 mezgli (zem ūdens), darbības radiuss 1660 jūras jūdzes (ar ātrumu 14 mezgli) vai 2000 jūras jūdzes (ar ātrumu 10 mezgli), zemūdens režīmā 85 jūras jūdzes (ar ātrumu 9 mezgli). Maksimālā iegrime 70 m, niršanas ātrums 10m/37s. Divi Sulzerdīzeļmotori (1300 ZS), divi Simonet elektromotori (700 ZS), degvielas krājums 19 t, divas dzenskrūves.
Tehniskais sastāvs:
"Ronis" "Spīdola" bāzes kuģis "Varonis" palīgkuteris "Brīnums" .Latvijas pirmo zemūdens laivu ,,Ronis" ielaida ūdenī 1926.gada 1. jūlija FrancijaAteliers et Chantier de la Loire kuģu būvētavā. 1926. gada 6. oktobrī Francija ūdenī tika nolaista otrā z/ū ,,Spīdola" Chantiers et Ateliers Augustin Normand kuģa būvētava.
Spidola Zemūdens laivas pēc nolaišanas ūdenī tūlīt nepārveda uz Latviju. Bija jānobeidz darbi, jāizdara vairākas pārbaudes un niršanas mēģinājumi. Komandām bija jāvingrinās un jāpierod pie saviem uzdevumiem. 1926. gadā 29. augustā apmācībās uz franču zemūdenēm izbrauca zemūdens laivu ,,Ronis" un ,,Spīdola" instruktori speciālisti, kuri apmācības kursu beidz 15. septembrī.
Latvijas jauno zemūdens laivu niršanas un pacelšanās izmēģinājumi notika Biskajas līcī franču zemūdeņu speciālistu vadībā. Interesants ir fakts, ka 1927. gada 12. februārī, izdarot niršanas un pacelšanās izmēģinājumu. z/ū ,,Spīdola", kad tā bija iegremdējusies, periskopa dziļumā, uzbrauca virsu kuteris un salieca periskopu. Tā kā atbildībā vēl bija kuģu būvētavai, tā periskopu atjaunoja.
Ronis 1927. gadā maijā z/ū ,,Ronis" un z/ū ,,Spīdola" k/k ,,Virsaitis pavadībā izbrauca uz Latviju. 1927. gada. 20. maijā zemūdens laivas iebrauca Liepājas Kara ostā. 1928. gadā 3. maijā ar kara ministra pavēli Nr, 13 Zemūdens laivu divizionu pārdēvēja par Zemūdeņu divizionu un zemūdens laivas par zemūdenēm. Latvijas floti bija plānots papildināt vēl ar zemūdenēm. Vācija Latvijai bija parādā lielas naudas summas par lauksaimniecības produktiem. Latvijas valdība vērsās pie Vācijas valdības ar lūgumu, lai tā parādu dzēšanai pārdotu 2 ,,Krupp" zemūdenes, 4 ,,Dornier" tipa hidroplānus un torpēdas. Šādai prasībai Vācija piekrita, bet sakarā ar mainīgo politisko situāciju 1939. gadā Vācijas un PSRS attiecībās, Vācija atsauca savu piekrišanu. Ar to tā laika apstākļos bija izsmelta pēdējā iespēja paplašināt Latvijas Kara floti. 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja PSRS karaspēks. Tanī momenta zemūdenes ,,Ronis" un ,,Spīdola " atradās pie steķiem Kara ostā Liepājā un jūrā vairs nekad neizgāja. 1940. gadā 25 jūlija pēcpusdienā bez ceremonijas, vienkārši pēc komandas visi mūsu karakuģi pēdējo reizi nolaida Latvijas karakuģu karogus un uzvilka no PSRS saņemtos Sarkankarogotās Baltijas kara flotes karogus. Tas bija sāpīgs trieciens un ļoti skumjš brīdis mūsu Kara flotes vīriem. 1940. gadā 19. augusta Latvijas Kara floti oficiāli ieskaitīja PSRS Sarkankarogotās Baltijas kara flotes sastāvā, bet Flotes un divizionu štābus likvidēja. Daudzus virsniekus apcietināja un izsūtīja uz PSRS vergu nometnēm "“ laģeriem. Daļai no izsūtījuma izdevās atgriezties Latvijā, bet daudzi mira un palika tur.
Spīdola un Ronis saspridzinātas Liepājā.
Sākoties karam ar Vāciju 1941. gada 22. jūnijā, abas zemūdenes, pamatojoties uz Liepājas flotes bāzes komandiera 1. ranga kapteiņa Kļavinska pavēli, 1941. gada naktī no 24. uz 25. jūniju tika nogremdētas Liepājas Kara ostas akvatorijā vienlaicīgi kopā ar 4 padomju zemūdenēm: M-30, M-71, M- 83 UN S-1. Par šo ,,varoņdarbu" kpt. Kļavinskis vēlāk tika nošauts.
1942. gadā Vācieši zemūdens izcēla, vēlāk bija nodoms tās remontēt, ieskaitot Vācijas flote, taču galu galā zemūdenes sagrieza lūžņos. Skumjš stāsts, vai ne?
