Sveiki, sāku savu pirmo rakstu sēriju, kurā ietveršu dažādas pazīstamas un ne tik pazīstamas celtnes un vietas.
Šajā rakstā ietveršu informāciju par seno Rīgu.
Rakstiet komentāros par kuru pilsētu jūs gribētu redzēt nākamajā rakstā :)
Latvija senatnē6
60
2
Brīvības piemineklis būvēts laikā no 1931.gada līdz 1935.gadam, tas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, kā arī viens no nozīmīgākajiem Latvijas neatkarības un latviešu identitātes simboliem. Piemineklis uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Piemineklis atklāts 1935.gada 18.novembrī. Šajā episkajā kompozīcijā simbolos izteikta latviešu tautas varonība, kā arī kultūras estētisko un ētisko avotu spēks. Pieminekļa autori ir tēlnieks K.Zāle un arhitekts E.Štālbergs. Monumenta augstums ir 42 metri. Virs 19 metru augstā obeliska slejas 9 metrus augsta varā veidota brīvības statuja, kas ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs. Izstieptajās rokās tā tur trīs piecstūrainas zeltītas zvaigznes, kas simbolizē Latvijas novadus – Vidzemi, Kurzemi un Latgali. Piemineklis veidots no pelēkā granīta, sarkanā granīta un travertīna. Tajā ietilpst 13 skulpturālas grupas un ciļņi. Tā pakājē ir pret ārpilsētu pavērsta apaļa terase ar uzejas kāpnēm abās pusēs.
Pulvertornis savulaik bija nozīmīgākais Rīgas nocietinājums, jo sargāja ieeju pilsētā - galveno Rīgas ceļu ar Austrumiem. Senāk Rīgas nocietinājuma sistēmā ik pēc 100-200 metriem bija izbūvēti torņi: gan apaļi, gan pusaploces forma, gan četrstūra. Lielākajiem torņiem, kas sargā vārtus, ierīkoti pat cvingeri. Šāds cvingera tornis bija arī Smilšu tornis, kas tagad pazīstams kā Pulvertornis. Pirmo reizi tornis minēts 1330.gadā, nosaukums cēlies no smilšu kalniem pretī tornim. 15.gadsimtā tas ticis pārbūvēts un piemērots šaujamieročiem, Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17.gadsimta, kad te glabāts pulveris. Torņa diametrs - 14,3 metri; augstums - 25,5 metri; sienu biezums - ap 3 metri. Te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883.gadam. Torņa sienās var redzēt lodes, kuras iebūvēja par godu Ziemeļu karam. Pulvertornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ir viens no Latvijas Kara muzeja korpusiem.
Sv.Pētera baznīca tika sagrauta Otrā Pasaules kara laikā - nodega tornis un jumts, aizgāja bojā visa baznīcas iekārta. Sistemātiskus atjaunošanas darbus uzsāka 1954.gadā. Rolanda statuja kara laikā tikpat kā necieta, to noņēma pirmajos pēckara gados un novietoja Sv.Pētera baznīcā, kur tā atrodas vēl šodien. 2000.gadā tika izgatavota Rolanda statujas kopija un novietota Rātslaukumā.
Rīgas pils ansamblis ar bastiona fragmentiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Daugavas krastā pilsētas Svētā gara hospitāļa vietā 1330.-1353.gadā uzbūvētā pēc skaita otrā ordeņa mestra regulāra plānojuma pils ar vienu galveno torni un trijiem maziem kāpņu tornīšiem stūros ir lielākā šāda tipa būve Austrumbaltijā. Pils stipri postīta 1484.gada karā starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni. Tās atjaunošana sākta 15.gadsimta 90.gados un pabeigta 1515.gadā būvmeistara Niklasa (Nikelja) no Tallinas vadībā. Šajā laikā pils papildināta ar apaļajiem lielgabalu torņiem - Svētā gara un Svina. 1562.gada 5.martā Rīgas pils kapitula zālē Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers nodeva ordeņa krustu un privilēģijas Polijas karaļa pilnvarotajam, saņemot Kurzemes-Zemgales hercoga tiesības. 17.gadsimtā - zviedru valdīšanas laikā lielākie remonti notika laikā no 1646.gada līdz 1649.gadam, priekšpils korpusa stūrī izbūvēja erkeru. 1682.gadā fasādei pret pašreizējo pils laukumu piebūvēja vienstāvīgu arsenālu, kuram turpmāko divu gadu laikā pēc arhitekta P.Bokka projekta uzbūvēja vēl divus stāvus Rīgas vietniecības tiesu iestāžu vajadzībām. 1842.-1844.gadā šim korpusam uzbūvēja ceturto stāvu, iegūstot pašreizējo apjomu. Pie pils pēc 1814.gada tika uzbūvēts stallis un vēlāk izveidots dārzs. 19.gadsimta otrajā pusē gubernatora rezidencē pārbūvēja kāpņu telpu un izbūvēja jaunas zāles. Nākamā lielākā pārbūve notika 20.gadsimta 20.-30.gados, kad priekšpils teritorijā iekārtoja Latvijas Republikas prezidenta apartamentus pēc arhitekta E.Laubes projekta. Pēc A.Cīruļa zīmējumiem Sūtņu zālē izgatavoja interjera priekšmetus: mēbeles, lustras un citus, kā arī veica sienu un griestu dekoratīvu krāsojumu. No 1995.gada 12.jūnija pēc 55 gadu pārtraukuma priekšpilī tika atjaunota Latvijas Valsts prezidenta rezidence.
Zviedru vārti ir vienīgie no astoņiem vārtiem, kas saglabājušies pilsētas aizsargmūrī līdz mūsdienām. Zviedru vārtus būvēja 1698.gadā, lai savienotu iekšpilsētu ar mūra ārpusei piebūvētajiem namiem un kazarmām. Tāpat kā citus Rīgas vārtus, tos atvēra, saulei lecot, un slēdza saulrietā.
Vietā, kur Kaļķu iela izved no Vecrīgas, atrodas liels ielu krustojums. To veido četras ielas - Aspazijas bulvāris un Basteja bulvāris (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris), kā arī perpendikulāri tiem esošā Kaļķu iela un Brīvības bulvāris (agrāk Aleksandra bulvāris). Aleksandra bulvāris veidojies pilsētas nocietinājumu norakšanas laikā, pagarinot Aleksandra (tagad Brīvības) ielu no Elizabetes ielas līdz Kaļķu ielas galam. Aleksandra bulvārī bija dzīva satiksme. Pa to diendienā kursēja 2. un 3. līnijas tramvaji. Zirgu tramvaji Rīgas ielās parādījās jau 1882. gadā, bet 1901. gadā tos nomainīja eletriskie tramvaji..
Ķīšezers atrodas Latvijas Piejūras zemienē, Rīgas teritorijā. Krasti zemi, mežaini. Ezerā ir trīs salas, vairāki sekli līči. Pa Juglu ieplūst Juglas ezers, pa Gaujas-Daugavas kanālu sistēmu - Lielais Baltezers un Mazais Baltezers. Ķīšezera ziemeļu galā ietek Langas upe (Garupe). Noteka pa Mīlgrāvi uz Daugavu. Ūdens līmeņa svārstības ietekmē vējuzplūdi un vējatplūdi Rīgas līcī un Daugavas notece.
Biržas nams, celts no 1852. līdz 1855. gadam arhitekta Geses vadībā, pēc akadēmiķa G. fon Bosses plāna. Ēka celta izteiksmīgā renesanses stilā. Apakšstāvā izvietota lielā biržas zāle un biržas komitejas kabinets, augšstāvā biržas komitejas konferenču telpa, liela baļļu zāle, balkonistaba, ēdnīca. Ēka izcila, gan arhitektūras, gan plānojuma ziņā. skats no tagadējā Doma laukuma. Pa kreisi un pa labi ir 30 gados nojauktas ēkas. Labajā pusē šobrīd ir radionams.
Ēka celta (no 1901. līdz 1905. gadam) pēc vēlā eklektisma stila paraugiem ar Florences renesanses motīviem fasāžu apdarē. Skulpturālos ciļņus greznajā, klasiskos motīvos veidotajā iekštelpu apdarē darinājis A. Folcs. Ēka restaurēta 1995 .gadā (arhitekts A. Purviņš).
Vecrīga. Dzīvojamo namu komplekss "Trīs brāļi" Anotācija: Trīs brāļi ir vecākais Rīgas dzīvojamo namu komplekss, kas atrodas Mazajā Pils ielā. Nosaukums Trīs brāļi radies uz līdzības pamata ar Tallinas Trīs māsām- noliktavu grupu vecpilsētā. Vecākā saglabājusies dzīvojamā ēka atrodas Mazajā Pils ielā 17, kas ir būvēta 15.gadsimta beigās, kad Rīga nodibināja kontaktus ar Nīderlandes tirgotājiem un pilsētas arhitektūrā sāka parādīties Nīderlandes arhitektūrai raksturīgas renesanses iezīmes. Nami Mazajā Pils ielā 19 un 21 ir jaunāki. Trīs brāļi tika restaurēti 1955.-1957.gadā pēc arhitekta P. Saulīša projekta. Pēc darbu pabeigšanas visu ēku pagalmi ir apvienoti. Sienā ir iemūrēti portāli no ēkām, kuru vairs nav, Rīgas ģerbonis no nodegušās Zilās gvardes ieroču noliktavas, viena Trīs brāļu īpašnieka ģerbonis, kas norāda, ka saimnieks ir bijis maiznieks, jo ģerbonī redzams vārpas. 1687.gadā šajā ēkā sāka darboties pirmā konditoreja Rīgā.
Tev patiks šie raksti
