Beidzot atzīstas
Geisijs ilgi nerunā, bet tad saprot, ka nekur nespruks. Viņš jautā vai viņi bijuši pagrabā, izmeklētājs pamāj ar galvu. Geisijam tiek jautāts vai starp visiem līķiem ir puisis no aptiekas. Viņš noliedz un atklāj visas kārtis. Viss sākās 1974. gadā. Kopš tā laika viņš ir nožņaudzis vairāk kā 30 jaunus vīriešus, pārsvarā prostitūtas. Roberts Pīsts bija izņēmums. Geisijs atkāpās no savas taktikas un krita kārdinājumā. Kad jauneklis ieradās, aprunāties par darbu, Geisijs aizvedis viņu mājās. Viņš novilka Robertam bikses, centās piespiest uz seksuālām darbībām, bet zēns sācis raudāt, tāpēc puisi nožņaudza. Pēc tam līķi ielika gultā un visu nakti ar to gulēja. Dienā, kad Kozenčaks viņu apciemojis, zēns tur pat gulējis. Kad Geisijs bija pārliecināts, ka policists aizbraucis, līķi ietina un iekrāva vienā no mašīnām. Tad brauca uz tiltu pār Despleinsas upi. Upē nokļuva Roberta līķis. Braucot atpakaļ, Geisijs ieskrējis grāvī, tāpēc nokavējis ierašanos iecirknī.
Turpinās pratināšana, pārsvarā runā tikai Geisijs. Vīrietis ir nogalinājis aptuveni 35-45 cilvēkus. Pēdējo piecu gadā laikā viņam bijis ap 1500 homoseksuālu sakaru.
Geisija pagrabā policija atrada 27 līķus, 2 zem piebraucamā ceļa un garāžas grīdas.Roberta Pīsta līķi atrada tikai 1979. gadā upē.
1980. gada 12. martā Džonam Veinam Greisijam piespriež nāvessodu, saņemot nāvējošu injekciju.
Gaidot nāvessodu, Geisijs kļuva par mākslinieku. Lūk viņa zīmētais pašportrets.