Vai tiešām Tas tā bija ?
Lasi un uzzini, ko iespējams nezināji :)
Kad un Kāpēc?1
Kad sāka būvēt debesskrāpjus?
Lielākā daļa cilvēku vārdu "debesskrāpis" saista ar Amerikas lielpilsētām, taču itālieši sāka būvēt augstus namus jau 12. gadsimtā. Tolaik Itālijas ziemeļu daļa un vidusdaļa bija sadalītas daudzās patstāvīgās pilsētvalstīs, kurās valdīja dižciltīgas dzimtas. To cīņa par varu bija smaga un asiņaina, tāpēc aizsardzībai pret kaimiņu uzbrukumiem apkārt mājām būvēja nocietinājumu mūrus un virs tām cēla augstus torņus, lai pārraudzītu apkārtni un demonstrētu ģimenes varu un ietekmi
Sandžiminjāno pilsētā savulaik esot bijuši 72 torņi, no kuriem mūsdienās saglabājušies četrapadsmit. Uzskata, ka Boloņā viduslaikos slējušies 80-100 torņi. Daži ir sabrukuši, citi nojaukti, bet 21 tornis ir izdzīvojis, to skaitā Boloņas pazīšanās zīme - kaimiņu torņi. "TORRE DEGLI ASINELLI" un "TORRE GARISENDA", kas plecu pilsētās centrā. PIrmo moderno debesskrāpi uzcēla Čikāgā ASV 1884. - 1885. gadā. "THE HOME INSURANCE BULDING" ar desmit stāviem nebija pati augstākāceltne pilsētā, taču arhitekts Viljams Lebarons Dženijs bija uzkonstruējis ēku ar balstošu tērauda un dzelzs karkasu, tāpēc to uzskata par pirmo debesskrāpi. Šo tehniku vēlāk izmantoja visos debesskrāpjos ASV.
Kāpēc tīrumu dažkārt mērīja mucās?
Senāk tirdzniecībā, mucās mērīja dažādu produktu un izejvielu tilpumu, turklāt šī vēsturiskā naftas daudzuma mērvienība eksistē arī mūsdienās. Vienas mērmucas augsutms bija 76,6cm, diametrs 48,8cm, tomēr katrā zemē, kā arī lielai daļai produktu bija konkrētas mērmucas. Piemēram, sāls muca bija 1/16 mērmucas, sēklu muca - 75,7 cm auugstumā. Dažkārt zemnieki arī piederošās zemes lielumu apzīmēja ar mucām - tīrums bija tik liels, cik sēklu mucu bija nepieciešams tās apsēšanai. Zināms, ka 14. gadsimtā tirgotāji mucās mēriju arī alu un degvīnu, rou taukus, dažādas eļļas, medu un ābolus, arī kaļķus un ogles.
Viena Rīgas muca sākotnēji bija 92 stopi, bet vēlāk stopu skaits atšķīrās atkarībā no mucā beramā vai lejamā produkta. PIemēram 17. gadsimtā sāka izmantot Rīgas labības mucu, kurā bija 108. stopi. Sākot no 1766. gada, tirdzniecībā ar āboliem un citiem augļiem ieviesa 92 stopu mucu, kaļķiem - 96 stopu mucu, bet akmeņoglēm - 416 stopu mucu. Turklāt gadu gaitā mainījās arī viena stopa tilpums. PIemēram 1761. gadā stopa lielums bija 1.305 litri, bet kopš 1833. gada - 1275 litri.a