Kad satiekas ģenialitāte ar neprātu. Bobijs Fišers.6

Ģimene

Roberts Džeimss Fišers jeb Bobijs Fišers piedzima 1943. gada 9. martā Čikāgā, ASV. Aizdomas par viņa ģenialitāti un garīgajiem traucējumiem varēja rasties jau bērnībā, jo viņš bija pēcnācējs diviem ļoti inteleģentiem cilvēkiem. Viņa māte Regīna Fišere runāja sešās valodās un bija ieguvusi doktora grādu medicīnā. Lai arī dzimšanas apliecībā kā Bobija tēvs minēts Hanss Gerhards Fišers, tiek uzskatīts, ka īstais viņa tēvs ir ungāru zinātnieks Pauls Nemenji, kurš pat strādāja kopā ar Alberta Einšteina dēlu Hansu viņa hidroloģijas laboratorijā Aiovas universitātē. Lai arī Nemenji bija gudrs, viņam bija garīgas problēmas.

Šahista karjeras sākums

Ar šahu Bobijs sāka nodarboties 6 gadu vecumā Bruklinā. Viņam piemita nesatricināma spēja koncentrēties. Turnīros viņš sāka piedalīties 9 gadu vecumā, bet kopš 11 gadu vecuma viņš regulāri apmeklēja Ņujorkas šaha klubus. Viņš bija apņēmības pilns kļūt par pasaules čempionu. Viņa bērnības draugs Alens Kaufmans viņu raksturo kā šaha sūkli, kurš sevī iesūca vienu šaha grāmatu pēc otras, turklāt visu atcerējās.

Pirmie panākumi

Bobijs ātri sāka dominēt ASV šahā. 13 gadu vecumā viņš kļuva par ASV junioru čempionu un sacentās ar labākajiem ASV spēlētājiem tā gada U.S. Open turnīrā. Viņa satriecošā uzvara, upurējot dāmu pret starptautisko meistaru Donaldu Birnu, lika runāt par viņu kā par vienu no labākajiem. 14 gadu vecumā Bobijs kļuva par visu laiku jaunāko ASV čempionu, bet 15 gados - par visu laiku jaunāko šaha lielmeistaru. Fišers bija labākais, ko ASV varēja piedāvāt šaha pasaulei. Tas nozīmēja, ka viņam būs jāstājas pretī citu valstu spēcīgākajiem spēlētājiem, īpaši PSRS.

Vizīte Maskavā

1958. gadā Bobija māte, kura vienmēr atbalstīja dēlu, nosūtīja vēstuli Ņikitam Hruščovam, kurš ielūdza Bobiju uz sacensībām, taču ielūgums atnāca par vēlu un māte nevarēja atļauties biļetes. Pēc gada gan Bobijs devās uz Maskavu, kad spēļu šova ''I've Got A Secret'' producenti viņam piešķīra biļetes. Maskavā Fišers pieprasīja doties uz centrālo šaha klubu, kur tikās ar 2 jaunajiem meistariem, kurus pieveica visās spēlēs. Bobijs gan nebija apmierināts ar uzvarām pret sava vecuma pretiniekiem un vēlējās sacensties ar pasaules čempionu Mihailu Botviņņiku. Kad viņa prasība tika noraidīta, Bobijs paziņoja, ka viņam ir apnikušas šīs krievu ''cūkas''. Tāpat tika pārtverta viņa vēstule, kurā viņš rakstīja, ka viņam nepatīk uzņemšana un krievu cilvēki. Protams, viņam tika atteikta vīzas pagarināšana.

Garīgās problēmas un izteikumi presē

16 gadu vecumā Fišers izstājās no Erasmus vidusskolas, lai koncentrētos tikai šaham. Viņš uzskatīja, ka jebkas cits traucēja šaham. Kad māte pārvācās uz Vašingtonu, Bobijs atzina, ka jūtas laimīgāks bez viņas. Fišers arvien vairāk izolējās no sabiedrības. Lai arī šahā viņš kļuva arvien prasmīgāks, viņa garīgā veselība pamazām slīdēja prom. Pat šajā laikā viņš presē izteica antisemītiskus komentārus. Intervijā ar ''Harper's Magazine'' viņš paziņoja, ka šahā esot pārāk daudz ebreju, kuri pazeminot šaha klasi. ''Viņi neģērbjas tik labi, zini. Tas ir tas, kas man nepatīk.'' Tāpat viņš izteicās, ka sievietēm nevajadzētu atļaut doties uz šaha klubiem, jo viņas esot vājas un zaudējot katru spēli pret vīriešiem.

Lielais ego un sarunāto spēļu skandāls

Posmā no 1957. līdz 1967. gadam Fišers uzvarēja 8 ASV čempionātus. 1963. - 1964. gada turnīrā viņš finišēja ar vienīgo perfekto rezultātu vēsturē (11 uzvaras). Līdz ar panākumiem auga arī Bobija ego un riebums pret krieviem un ebrejiem. Iespējams, notikušais ir saprotams, jo viņš bija tīnis, kurš saņēma slavas vārdus no citiem šaha meistariem. Piemēram, krievu lielmeistars Aleksandrs Kotovs izteicās, ka Fišera nekļūdīgā galotņu tehnika 19 gadu vecumā ir kas ļoti rets. 1962. gadā Fišers publicēja rakstu žurnālā ''Sports Illustrated'', kurā apvainoja 3 PSRS lielmeistarus spēļu sarunāšanā pirms turnīra, savstarpējās spēlēs piekrītot neizšķirtam. Lai arī tolaik tas izraisīja plašas diskusijas, mūsdienās tā tiek uzskatīta par taisnību.

Sāncensība ar PSRS

1970. gadā Fišers uzveica PSRS spēlētājus mačā, kurā sacentās PSRS pret pārējo pasauli. Pēc pāris nedēļām viņš to izdarīja atkal neoficiālajā pasaules čempionātā šaha ātrspēlē. Turpmākajos gados Fišers turpināja graut savus pretiniekus. Krievu lielmeistars Marks Taimanovs bija pārliecināts, ka spēs uzveikt Fišeru pēc tam, kad krievi bija izpētījuši viņa stratēģiju, taču zaudēja ar 0-6. Vienīgais nozīmīgais Fišera zaudējums šajā laikā bija pret pasaules čempionu Borisu Spaski 19. šaha olimpiādē Vācijā. Kad lielmeistars Tigrans Petrosjans divreiz neveiksmīgi mēģināja uzveikt Fišeru, PSRS baidījās, ka viņu reputācija šahā varētu būt pakļauta riskam, taču bija pārliecināti, ka Spaskim izdosies uzveikt amerikāņu talantu. Mačs savā ziņā reprezentēja Auksto karu starp valstīm.

Mačs par pasaules čempiona titulu

Mačs starp Spaski un Fišeru notika 1972. gadā Reikjavikā. Lai arī Fišers vēlējās pazemot PSRS, vairāk viņš bija noraizējies par to, lai tiktu izpildītas viņa prasības. Tas notika, kad balvu fonds sasniedza 250000$ (1,4 miljonus dolāru mūsdienās) un Fišers saņēma zvanu no Henrija Kisindžera, ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos. Tāpat Fišers pieprasīja, lai tiktu noņemtas pirmās krēslu rindas, tiktu piešķirts jauns šaha galdiņš un tiktu nomainīts apgaismojums. Organizatori prasības izpildīja.

Pirmā spēle notika 11. jūlijā. Fišers veica sliktu gājienu, atstāja lamatās savu laidni un zaudēja. Pēc partijas Fišers vainoja kameras, teica, ka spēja tās dzirdēt, kas traucēja koncentrēties. Organizatori atteicās noņemt kameras, tādēļ Fišers neieradās uz 2. partiju, kas Spaskim deva 2-0 pārsvaru. Fišers turējās pie sava. Viņš atteicās spēlēt pie kamerām un vēlējās, lai spēlēs notiktu mazākā telpā, kas paredzēta galda tenisam. Organizatori beidzot padevās viņa prasībām. Sākot ar trešo partiju, Fišers sāka dominēt, iegūstot 6,5 no nākamajiem 8 punktiem. Tas bija neticams pagrieziens, PSRS sāka domāt par to, ka Spaskis tiek indēts. Viņi pārbaudīja apelsīnu sulu, krēslus, gaismas. Lai arī Spaskis uzvarēja 11. partiju, Fišers kļuva par pirmo 24 gadu laikā, kurš spējis atņemt titulu PSRS.

Pēc mača

Tituls iznīcināja PSRS intelektuālā pārākuma tēlu. ASV cilvēki pulcējās pie TV ekrāniem veikalu skatlogos. Mačs pat tika pārraidīts Taimskvērā. Taču Fišera slava bija īsa. Viņš nerunāja ar medijiem un nesniedza autogrāfus. Viņš noraidīja miljoniem vērtus sponsoru piedāvājumus un noslēpās no publikas acīm, dzīvojot kā vientuļnieks. Kad 1975. gadā viņš tika aicināts aizstāvēt titulu, viņš nosūtīja vēstuli ar 179 prasībām, kas netika izpildītas. Viņš zaudēja savu titulu.

Atgriešanās un pēdējie dzīves gadi

1992. gadā Fišers pēc 20 gadu pārtraukuma atgriezās šahā, uzvarot Spaski neoficiālā revanša mačā Dienvidslāvijā. Šī iemesla dēļ Fišers tika apsūdzēts par sankciju pārkāpšanu pret Dienvidslāviju. Viņam bija jādzīvo ārzemēs, lai izvairītos no aresta. 2004. gadā viņš tika aizturēts par ceļošanu uz Japānu ar nederīgu ASV pasi. 2005. gadā viņš saņēma Islandes pilsonību. Pēdējos dzīves gadus viņš aizvadīja, tuvojoties pilnīgam neprātam. 2008. gadā viņš nomira no nieru mazspējas 64 gadu vecumā. Vieni uzskata, ka viņam bija Aspergera sindroms (viens no autisma paveidiem), bet citi, ka personības traucējumi. Tāpat, iespējams, viņš mantoja neprātu no bioloģiskā tēva gēniem.