Jūs zinājāt ,ka ...? (5)21
582
9
Vai krītošs šāviņš spēj nogalināt?
Tieši šādi muļķīgi nelaimes gadījumi reizēm prasījuši cilvēku upurus. Tā ir gadījies ,piemēram ,Amerikā ,kur daudzviet valda tradīcija raidīt gaisā šāvienus Jaungada vai ASV neatkarības dienas svinībās. Gaisa izšauta lode krīt lejup ar ātrumu 50 – 100 m/s. Lai šāviņš izietu cauri cilvēka ādai ,pietiek ar 60 -70 m/s/ No medību bises raidīta lode uzlido 3-5 km augstumā ,iekams sāk brīvo kritienu lejup. Pēc kāda laika šāviņa krišanas ātrums stabilizējas ,jo tā smaguma spēku līdzsvaro gaisa pretestība. Tāpēc šāviņš ietriecas zemē gandrīz ar vienādu ātrumu neatkarīgi no tā ,cik augstu gaisā tas ticis uzšauts. Šaušana gaisā ir bīstams izklaides veids ,jo pat tad ,ja mērķē pilnīgi vertikāli ,neliela vēja plūsma var ietekmēt tā nokrišanas vietu.
Nauda kabatlakatiņā
(Netādā kā bildē)
Laikā ,kad lielajos veikalos vēl nebija ieviesti kases aparāti ,par pirkumu varēja samaksāt tikai pie veikala kasiera. Lielākajos veikalos kasieri ar samaksāto naudu un atlikumu rokās skraidelēja turpu šurpu no nodaļām izdobtā ,atveramā koka lādē. To iekarināja pie griestiem pastiprinātā sliežu sistēmā. Nauda aizslidēja līdz kasei ,tur pirkumu reģistrēja un atlikumu nosūtīja atpakaļ pa citām sliedēm. Drīz vien gandrīz visos lielajos veikalos bija šāda samaksas kārtība.uz kasi. Kādā veikalā Loelas pilsētā (ASV) šo problēmu mēģināja atrisināt ,iesienot naudu mutautiņā un sviežot to cauri visam veikalam. 1979 gadā veikala īpašniekam Vilijamam Lemsonam radās ideja – naudu ievietot izdobotā ,atveramā koka lādē. To iekarināja pie griestiem pastiprinātā sliežu sistēmā. Nauda aizslidēja līdz kasei ,tur pirkumu reģistrēja un atlikumu nosūtīja atpakaļ pa citām sliedēm. Drīz vien gandrīz visos lielajos veikalos bija šāda samaksas sistēma.
Kamols kaklā
Organisms gan bailes ,gan bēdas uztver kā stresu ,un ķermenis parasti uz to reaģē divos veidos – vai nu uzbrūkot ,vai bēgot. Šo reakciju vada veģetatīvā nervu sistēma ,kas atrodas ārpus cilvēka gribas kontroles un ko smadzenes izmanto ,lai piemēram ,regulētu sirdsdarbību . Kad cilvēks raud vai cenšas aizturēt asaras ,organisms ir stresā un cenšas sagādāt papildu skābekli muskuļu darbībai – balsenes muskuļi paplašina balss spraugu ,rīkle kļūst platāka un pa elpvadu līdz plaušām var pieplūst daudz vairāk skābekļa. Taču ,cenšoties norīt siekalas balss sprauga sakļaujas ,lai noslēgtu elpvadu un nepieļautu aizrīšanos. Tātad ,ja raudot cenšamies norīt siekalas ,norisinās cīņa par to ,vai balss sprauga tiks atvērta vai aizvērta. Tajā brīdī rodas sajūta ,ka kaklā iestrēdzis kamols.
Žilbinošs smaids
Platam smaidam cilvēk sejas mīmikā ir liela nozīme. Mūsu senči pirms 6-7 miljoniem gadu zobus rādīja ,nevis lai pretimnācēju iepriecinātu ,bet gan lai atbaidītu. Taču tad kad mūsu priekštečiem evolūcijas ceļā samazinājās prāvie acu zobi ,tie vairs nebija nekāds biedinājums. Tāpēc cilvēki pārstāja atziest zobus nolūkā radīt draudīgu iespaidu ,bet evolūcijai bieži raksturīga agrāk iegūtu spēju izmantošana citiem mērķiem ,tāpēc nu mēs izmantojam smaidu miermīlīgai saziņai. ASV zinātnieki izpētījuši ,ka starp glītu smaidu un darba algu ir kāda saikne – sievietes ,kuras dzīvojušas apvidos ar augstu fluora saturu dzeramajā ūdenī un kurām ir veseli zobi , saņem par 4 % lielāku atalgojumu nekā citas darbinieces. Vīriešu algu zobu stāvoklis diemžēl neietekmē.
Par tuksnešiem
Sausākā vieta uz Zemes ir Atakamas tuksnesis Čīles ziemeļos. Dažos tā rajonos lietus nav lijis simtiem gadu. Tas ir nemīlīgs apvidus ,un tur dzīvo pavisam maz cilvēku.
Tropu joslās karstie tuksneši ,lielākos ģeogrāfiskajos platumos atrodas aukstie tuksneši.
Pati augstākā reģistrētā temperatūra ir + 58 C . Tā novērota Sahāras tuksnesī Lībijā. Ziemā šeit visai pierasta parādība ir pērkona negaiss.
Sahāras vēji no smiltīm izveido kāpas ,kas var sasniegt 430 m augstumu.
Sausums ,pārmērīgā noganīšana un veģetācijas iznīcināšanā ,lai iegūtu malku un lopbarību ,izraisa Sahāras izplešanos ziemeļu virzienā. Pārtuksnešošanās ir liels drauds daudziem piekrastes rajoniem.
Āfrikā aug pats sausumizturīgākais koks - Āfrikas baobabs ,kas svā resnajā stumbrā var uzkrāt pat 136 000 litru ūdens.
Tev patiks šie raksti
Kaut kad sen atpakaļ bija viena CSI sērija,kur krītoša lode džeku nogalināja.
