Interesanti stāsti pa pagašajiem gadsimtiem.
Intresanti stāsti.3
EVP (electronic voice phenomena) ir dīvains efekts, kad uz kādas skaņu ierakstošas ierīces parādās noslēpumainas cilvēku balsis vai skaņas, kuras ieraksta brīdī nav skanējušas. Visbiežāk tās parādās uz audiokasetēm. Daudzi spoku mednieki izmanto šo pieeju, lai sazinātos ar spokiem un bieži vien ar panākumiem.
Maikls Persingers ir neirologs, kurš izgudroja kādu ierīci, kuru nosauca par Dieva Ķiveri. Parastā ķiverē viņš ievietoja magnētus, kuru poli tiek fokusēti uz noteiktu smadzeņu reģionu. Stimulējot kādu noteiktu reģionu, viņš apgalvo, ka var atkārtot tas sajūtas, kuras ir cilvēkam pirms nāves - dažādu gaismu parādīšanās, Dieva klātesamības sajušana, mirušu cilvēku redzēšana. Tomēr veicot eksperimentus ar cilvēku, kuram bija šādi pēcnāves pieredzējumi īstenībā, netika atklāta nekāda līdzība. Lai kā arī nebūtu, 80% no eksperimentā iesaistītajiem tiešām bija sajūta, ka istabā ir vēl kāds augstāks spēks
1907. gadā Dr. Dankans Makdugals no Haverhilas veica kādu slavenu, taču oficiāli neatzītu eksperimentu. Viņš izvēlējās 6 uz nāves gultas esošus pacientus un novietoja viņus uz speciāliem svariem. Izmērot pacientu svaru pirms un pēc nāves viņš noskaidroja, ka pēc nāves cilvēks kļūst par 21,3 gramiem vieglāks. Viņš tāpat izmērija 15 suņus pirms un pec nāves, taču nekādas svara izmaiņas neatklāja. Makdugals pieņēma, ka cilvēka dvēsele sver 21 gramu, bet suņiem dvēseles vispār nav. Viņa eksperimenta rezultāti tika publicēti New York Times un citos žurnālos..
1970. gadā Toronto Psihiskās Izpētes centra darbinieki veica kādu unikālu eksperimentu. Viņi nolēma izveidot spoku paši. Viņi deva tam vārdu Filips, izdomāja tā autobiogrāfiju un pat uzzīmēja viņa portretu. Viss, ko viņi darīja ir koncentrējās uz šo pašizdomāto tēlu. Vairākus mēnešus nekāda efekta no tā nebija, taču tad parādījās Filips. Viņi spēja ar to komunicēt ar klauvējienu palīdzību - 1 sitiens "jā", 2 sitieni "nē". Reiz viens no eksperimenta dalībniekiem pateica Filipam, ka viņš ir izdomāts tēls. Pēc tam viņi vairāk nespēja ar viņu sazināties.
Klaphamas meži, kas atrodas Saseksā (Anglija) ir ieguvuši diezgan nelāgu slavu. Gandrīz visi, kas tajos pabijuši stāsta kaut ko neparastu - dažādas gaismas, NLO, cilvēkiem palicis slikti ap dūšu, cilvēkus ir grūdis kāds neredzams spēks, kaut kādu ēnu un miglu parādišanās, sajūta, ka tev seko un pat nāves gadījumi. Tā pat šeit mēdz pazust daudz mājdzīvnieku, kurus vairāk neatrod. Pētījumi ar geigera skaitītāju ir paradījuši paaugstinātu fona radiāciju, kas ir dīvaini, jo apgabals atrodas uz kaļķakmens pamatnes, kas izstaro ļoti minimālu radiācijas devu. Apmaldīties šajā mežā ir ļoti viegli, jo tas it kā mainās un nevar saprast, kur tu atradies pirms brīža.
Nagas ugunsbumbas, kuras var novērot pie Mekongas upes krastiem, nerada šaubas par savu eksistenci, bet gan rada jaunu jautājumu - Kas pie velna ...? Tā ir vislabāk dokumentētā neizskaidrojamā parādība uz mūsu planētas. Katru gadu oktobrī Wan Awk Pansa dienā tūkstošiem skatītāju salasās pie Mekongas upes krastiem Taizemē un Laosā, lai novērotu ugunsbumbas, kas paceļas debesīs šķiet no pašas upes. Ugunsbumbas pašas par sevi ir oranža krāsā un vistas olas lielumā. Tās lēnām paceļas no upes un tad uzšaujas gaisā, kur arī pazūd. Atrast šo ugunsbumbu avotu ir tas pats, kas meklēt varavīksnes sākumu. Lai nu kā, bet šis fenomens vēl nav nekādi izskaidrots.
Engeļu mati - tā sauc kādu retu fenomenu, kuru mēdz novērot visā pasaulē, taču īpasi bieži Ziemeļamerikā, Jaunzēlandē, Austrālijā un Rietumeiropā. No debesīm krīt tievi, matiem līdzīgi nokrišņi, kuri izgaist tiklīdz tiem pieskaras. Nav pat nekādu pieņēmumu, kādēļ tādi rodas un no kā tie ir veidoti. Tādēļ NLO pētnieki un dažādu sazvērestību teoriju pārstāvji piedāvā savus ierastos izskaidrojumus
18. gadsimtā Gruzijā tika notverta kāda sieviete, kuru nosauca par Zanu. Viņa bija druknas miesasbūves ar resnām rokām, kājām un pirkstiem. Kopumā viņai varēja saskatīt daudzas pērtiķim līdzīgas iezīmes, turklāt viņa bija ļoti mežonīga. Tik mežonīga, ka viņu ilgus gadus turēja krātiņā. viņu izdevās nedaudz pieradināt. Atklajās, ka viņa ir ļoti izturiga pret aukstumu. Neskatoties uz šīm dīvainībām, vietējie vīrieši tomēr mēdza stāties seksuālos kontaktos ar viņu (o_0). Lielākā daļu viņas bērnu mira, kad viņa tos meģināja mazgāt aukstā upē, tādēļ ciema sievietes viņai mēdza atņemt bērnus un audzināt viņus pašas. Zana nomira 1890. gadā, bet pēdējais no viņas bērniem nomira 1954. gadā. Šo gadījumu pētīja profesors Porčnevs, kurs aptaujāja daudzus iedzīvotajus, kas atcerējās Zanu vai viņas bērnus. Berniem bija tumša ādas krasa un to žokļi bija neparasti spēcīgi.
Marija Rīsera piedzima 1881. gadā. 1951. gadā viņu atrada mirušu. Viņas ķermenis bija pilnībā parogļojies, tikai viņas kreisā pēda bija palikusi pilnīgi neskarta. Vel dīvainak bija tas, ka istaba, kurā viņā sadega, netika atrasts neviens priekšmets uz kura būtu uguns pēdas. Kopš tā laika ir aprakstīti vēl vairāki šadi gadījumi, taču līdz pat šim brīdim tos nav izdevies izskaidrot
1983. gadā austrāliešu psihologs Peters Ramsters uzņēma dokumentālo filmu “The Reincarnation Experiments”, kuru laikā atklāja daudz neparasta par pēcnāves dzīvi. Viņš ar hipnozes palīdzību lika daudzām sievietēm atgriezties bērnībā un tad arī iepriekšējās dzīvēs. Kāda sieviete, kura hipnozē runāja franciski, apgalvoja ka dzīvoja Franču Revolūcijas laikā. Viņa zināja nosaukt pat daudzu ielu nosaukumus, kuri jau sen ir nomainījušies, taču šie ielu nosaukumi tika apstiprināti pētot vecās kartes.