Šo ordeni piemin ļoti daudz kur un saista ar to daudzas, jo daudzas lietas.
1776. gadā Bavārijas pilsētas Ingolštates universitātes 28 gadus vecais profesors Ādams Veishaupts un divi viņa studenti nodibināja savienību, ko nosauca par ''Bund der Perfektibilisten. Tās būtību izteica latīņu vārds perfectibilis - ''tāds, kas tiecās uz pilnību , sevis pilnveidošanu''.
Par savienības simbolu Veishaupts izvēlējās romiešu dievietes Minervas pūci - gudrības simbolu. Viņš bija teju vienīgais starp universitātes mācībspēkiem, kuru saistīja apgaismības idejas un nomāca universitātē valdošās jezuītu intrigas, kas, viņaprāt, kavēja studentu intelektuālo attīstību.
Divu gadu laikā savienīdas biedru skaits ievērojami pieauga, un kāds no universitātes bijušajiem studentiem ierosināja reorganizēt un strukturēt tās darbu. Veishaupts nāca klajā ar ideju pārdēvēt organizāciju par Bišu ordeni, jo tā biedri kā bites tad vāktu gudrību pilienu pa pilienam. Tomēr šo domu noraidīja un pēc garām diskusijām izveidoja slepenu organizāciju ar nosaukumu Iluminātu ordenis, jo latīniskais illuminati atbilda tās idejai - ''apgaismotie''.
18. gatsimta 80. gadu pirmajā puse bija īss ordeņa uzplaukuma laiks, kad slepenā brālība jau vienoja daudzus simtus biedru, to skaitā, piemēram Johanu Volfgangu Gēti ( dzejnieks un rakstnieks) un Johanu Gotfrīdu Herderu (rakstnieks, literāts).
Tomēr tam sekoja tikpat straujš noriets šīs pašas desmitgades otrajā pusē, jo organizāciju plosija iekšējās nesaskaņas un intrigas.
Ordenis smagi cieta kad Bavārijas kūrfirsts Karls Teodors aizliedza biedrības, kas nebija dibinātas ar kūrfirsta atļauju. Visbeidzot ap gatsimtu miju ordenis izjuka.
Mūsdienās Ingolštātē pie nama, kur notika slepenās sanākšanas, ir piemiņas plākene, bet ordenis turpina dzīvot rakstnieku darbos un dažādās sazvērestību teorijās
