Par to kas notika ar Paulusu pēc padošanās pie Staļingradas 1943.gadā.
Varbūt kādu interesē..
1942. gada vasaras sākumā Ādolfs Hitlers sadalīja savus karaspēkus divās daļās:
vienai bija jādodās triecienā Staļingradai (mūsdienu Volgogradai), otrai - uz dienvidiem jeb Kaukāza naftas atradnēm. 23. jūlijā ģenerālfeldmaršala Frīdriha Pausa komandētā 6. armija saņēma pavēli doties ieņemt Staļingradu bez papildspēkiem. Tas bija pretēji sākotnēji plānotajam, tāpēc Pauluss brīdināja Hitleru, ka armija ir par vāju, lai viena pati ieņemtu pilsētu.
Uzbrukuma sākums vāciešiem tomēr bija ļoti veiksmīgs, līdz Staļingradas svarīgums Sarkanajai armijai lika mobilizēties ļoti lielos apmēros. Operācijā "Uran'', kas sākās 19.novembra rītā, tā ielenca Paulusa ap 330 000 vīru - sliktās apgādes dēļ izbadējušos, laikapstākļiem nepiemēroti ģērbtos un dažādu slimību nomocītus. Mēnesi vēlāk 6. armija bija zaudējusi jau desmitiem tūkstošu karavīru. 31. janvārī Pauluss izšķīrās par kapitulāciju un kopā ar aptuveni 240 000 ''badā pamirušu, apsaldējušos''padevās gūstā.
Šajā laikā gūstā bija kritis arī Padomju Savienības diktatora Josifa Staļina dēls Jakovs, kuru vācu puse piedāvāja apmainīt pret kādu citu karagūstekni. Kandidāts bija Pauluss. Staļins priekšlikumu noraidīja. Padomju savienības līderis esot atbildējis ''Viņi visi(sarkanie karavīri) ir mani dēli''.
Pauluss nonāca karagūstekņu nometnē, vēlāk iesaistījās gūstā saņemto vācu virsnieku antifašistiskajā organizācijā. 1946. gadā viņš piedalījās Nirnbergas procesā. tad tika nogādāts atpakaļ Padomju Savienībā un izmitināts kādā vasarnīcā netālu no Maskavas.
1953.gadā viņam beidzot atļāva pārcelties uz dzīvi Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Pauluss nomira Drēzdenē 1957.gada 1. februārī.
