Garija spīdzināšanas pagrabs22

Augšstāvā viņi atklāja vēl lielākas šausmas. Garija ledusskapī atradās kārtīgi sagriezts cilvēka apakšdelms, kamēr uz pannas, kura atradās cepeškrānī, varēja redzēt pagatavotas cilvēka ribiņas. Džozefīnes murgi izrādījās realitāte - viņai nācās ēst cilvēku gaļu. Garijs bija pārvērtis viņu par kanibālu pret pašas gribu. Līdz tam laikam Garijs jau tika arestēts. Pāri visai valstij pārvēlās ziņu virsraksti - "Filadelfijas Spīdzināšanas Pagrabs", "Heidnika Šausmu Nams". Šokēti no dzirdētā, cilvēkiem prātā nāca tikai viens jautājums - Kāda veida radījums bija spējīgs uz kaut ko tādu?

Izrādījās, ka šim radījumam bija liels potenciāls kļut par kaut ko daudz labāku. Viņa IQ bija virs 130 un par viņu interesējās Wall Street darbinieki. Taču darbs Wall Street neinteresēja Gariju. Par to parūpējās viņa vecāki. Viņa tēvs bija disciplīnas pārņemts. Viņš bija viens no tiem tēviem, kurš dēla gultā slapināšanu atrisināja ar vienu veidu - izkāra apčurāto palagu savā sētā, lai visa pasaule redzētu, kāds memmītis ir viņa dēls. Viņa māte bija alkoholiķe, kura aizgāja no ģimenes, kad Garijam bija divi gadi. Vēlāk viņa beidza dzīvi pašnāvībā.

Līdz tam laikam Garijs jau iestājās armijā, kas bija 1962. gadā. Armijā viņš sāka izrādīt savas nestabilās psihes parādības. Par to viņu izslēdza no tās. Līdz pat savam aresta brīdim gandrīz pēc ceturtdaļas gadsimta Garijs paspēja pabūt dažādās psihenēs 21 reizi. Viņš centās sev padarīt galvu vismaz duci reižu gan pakaroties, gan pārdozējot zāles, gan neuzmanīgi braucot ar auto. Vienu reizi viņš pat saplēsa spuldzīti un centās norīt sabirušās stikla lauskas.

(Attēlā Džozefīne Rivjera)

Tomēr bija arī veiksmīgi brīži Garija dzīvē. Viņš mācījās par aprūpes māsu. Sakrājot savu armijas pensiju, viņš spēja nopirkt trīsstāvīgu namu ar zemi blakus. Viņš pat atrada Jēzu. Garijs iestājās United Church of the Ministers of God, kur kļuva par kaut ko līdzīgu mācītājam. Viņš piesaistīja daudz sekotājus, kuri reiz ziedoja viņam 1500 dolārus. Naudu Garijs investēja biržā un pēc desmit gadiem jau bija izaudzējis pusmiljonu vērtu portfolio.

Tomēr Garijam svarīgākas bija savas pretīgās vēlmes. Viena no viņa vājībām bija tumšādainas garīgi atpalikušas sievietes. Viena no tādām pat dzemdēja viņam meitu 1978. gadā. Tā paša gada maijā Garijs ar savu draudzeni iestājās vienā no Pensilvānijas psihiatriskajām slimnīcām. Tur atradās arī Garija draudzenes māsa - Alberta, kuras IQ varēja pielīdzināt zīdainim. Garijs pierunāja slimnīcas vadību, lai tā ļauj viņam ar draudzeni paņemt Albertu nelielā izbraucienā. Kad ilgu laiku Alberta netika atgriezta, tad slimnīcas vadība par to paziņoja policijai. Viņi Garija mājas pagrabā atklāja sazāļoto Albertu, kura bija vairākas reizes izvarota un spīdzināta. Viņas mutes dobumā bija jau iemetusies gonorejas infekcija.

Gariju arestēja un nosūtīja uz labošanas iestādi. Nākamos četrus gadus viņš pavadīja vairākās psihenēs. Kādu dienu viņš nodeva apsargam zīmīti, kurā bija teikts, ka viņš vairs nespēj parunāt, jo velns ir iegrūdis cepumu viņa kaklā. Nākamos 2,5 gadus Garijs neizteica ne vārda. Pēc atbrīvošanas Garijs apprecējās ar kādu filipīniešu izcelsmes pastnieci, kura dāvāja viņam dēlu. Sieva gan pameta Gariju, kad viņš lika viņai skatīties kā viņš nodarbojas ar seksu ar tumšādainām prostitūtēm. Drīz pēc sievas aiziešanas Garijs kļuva apsēsts ar kādu ideju - viņš savā pagrabā gribēja izveidot bērnu fabriku. Plāns bija tāds - nolaupīt, ieslēgt un padarīt grūtas desmit sievietes. 

Par pirmo upuri kļuva Džozefīne Rivjera - 26 gadus veca nepilna laika prostitūte. Garijs paķēra viņu savā auto tajā pašā nelaimīgajā Pateicības dienā. Aizvedis viņu uz savu namu, viņi nodarbojās ar seksu. Tad Garijs ar sitienu pa galvu atslēdza Džozefīni, nonesa uz pagrabu un pieķēdēja pie caurules. Pēc divām dienām viņš pievienoja vēl vienu sievieti savam šausmu harēmam - afroamerikānieti Sandru Lindseju. Katru dienu viņas tika izvarotas, sistas un spīdzinātas. Viņas ēst dabūja tikai maizi, auzu putru un suņu cepumus. Kopumā Garijs paspēja sakrāt piecas sievietes savā kolekcijā.

Ar laiku Garija soda mēri kļuva šaušelīgāki. Viņš pakļāva sievietes elktrošokam un bāza skrūvgriežus to ausīs. Pirmā nomira Sandra Lindseja. Garijs uznesa viņas līķi uz virtuvi un sadalīja to - galvu kastrolī, ribas cepeškrāsnī, bet pārējo pārstrādāja ēdiena sadalītājā. Tad viņš samaisīja samalto Lindsiju ar suņu barību un deva to ēst savām ķīlniecēm. Pēc laika sāka niķoties viena no ķīlniecēm - Debora Dadlija. Garijs nolēma pārmācīt viņu. Viņš iemeta sievieti izraktā bedrē ar ūdeni un ievietoja tur elektrības vadus. Mirušās Deboras līķis glabājās Garija saldētavā vairākas dienas, kad viņš nolēma to izmest mežā.

Pēc divām dienām Džozefīnei izdevās izbēgt no šausmu pagraba un atrast sava drauga māju. 1988. gada 1. jūlijā Garijam piesprieda sodu. Kad viņa tēvam paziņoja, ka dēlam ir piespriests nāves sods, tad šis atbildēja - "Man vienalga." Garijam ievadīja letālu injekciju 1999. gada 6. jūlijā.

Citi maniakāli raksti, protams, ka atrodami manā profilā.