local-stats-pixel

Formula 12

 14  2

Formula 1 pamati meklējami Eiropas "Grand Prix Motor Racing" čempionātā. Otrajā pasaules karā notika maz sacīkšu. Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā Starptautiskā Automobiļu federācija), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.

Sacīkšu atgriešanās (1950-1958)

Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika 1950. gadā, tajā uzvarēja itālis Džuzepe "Nino" Farina ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, argentīnieti Huanu Manuelu Fanhio. Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis Alberto Askari. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits Stīrlings Moss. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — Alfa Romeo, Maserati, Mercedes-Benz un Ferrari. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. 1952. un 1953. gada sezonās bija ļauts piedalīties Formula 2 spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību. Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus 1954. un 1955. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar 1955. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs.

Garažistes (1959-1980)

Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "Cooper" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem Formula 3 spēkratu dizainiem. Austrālietis Džeks Brebems drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus 1959., 1960. un 1966. gadā. 1961. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū. Ferguson P99, pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē 1961. gada Lielbritānijas Grand Prix izcīņā. Pirmais britu čempions bija Maiks Hotorns. Viņš titulu izcīnīja 1958. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā autoavārijā. Kopš 1959. gada katru gadu labākais Apvienotās Karalistes vai Britu Sadraudzības pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija 1979. gadā, kad vicečempions, kanādietis Žils Vilnēvs nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis Alans Džonss. No 1959. līdz 1969. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. 1962. gadā "Lotus" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem. Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "Imperial Tobacco". 1970. gadu beigās Lotus ieviesa virsmas efekta (angļu: ground effect) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots Džima Hola Chaparral 2J 1970. gadā).

Lielais bizness (1980-2000)

Bērnijs Eklstons 1971. gadā pārņēma vadību pār Brabham vienību, līdz ar to iegūstot vietu FOCA (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). 1978. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad. Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA. Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās. FISA (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana 1979. gadā aizsāka FISA-FOCA karu, kura laikā FISA prezidents Žans Marī Balestrs vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi. FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti (1982. gada Sanmarīno Grand Prix) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu. Rezultātā tika parakstīts 1981. gada Konkordes Līgums, kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. 1983. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku. Tomēr, tolaik turbopūtes dzinēji jau sasniedza 700 ZS (520 kW) jaudu. Tos ieviesa Renault 1977. gada sezonā. 1986. gadā BMW turbodzinējam bija 5,5 bāru spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem. 1980. gados sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt aktīvo balstiekārtu, kas sacīkstēs parādījās 1982. gadā ar Lotus 91 starpniecību. Tā palīdzēja Airtonam Sennam 1987. gadā izcīnīt savu pirmo Monako Grand Prix uzvaru. 1990. gados komandas sāka lietot pusautomātiskās ātrumkārbas un vilkmes kontroli. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, 1994. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu 1992. gadā un trešo 1997. gadā. Tas nav spēkā sākot ar 2008. gada 1. janvāri. Komandas joprojām negrib parakstīt jauno Konkordijas līgumu, jo tas viņas piesaistītu čempionātam uz vairākiem gadiem. McLaren un Williams vienības dominēja 1980. un 1990. gados. 1980. gadu sākumā arī Brabham bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar Nelsona Pikē palīdzību. Ar Porsche, Honda un Mercedes-Benz dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, Ford un Renault motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro Airtona Sennas un Alēna Prosta cīņa bija sacīkšu centrālais notikums 1988. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. 1994. gada Sanmarīno Grand Prix Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Savas karjeras laikā Senna izcīnīja 3 čempiontitulus un uzskatāms par vienu no leģendārākajiem pilotiem. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais Rolands Racenbergers. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens 2000. gada Itālijas Grand Prix un otrs 2001. gada Austrālijas Grand Prix. Kopš 1984. gada tikai McLaren, Williams, Renault (līdz 2002. gadam ar nosaukumu Benetton) un Ferrari komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību 1990. gados, piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš 1990. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais Jordan komandas īpašnieks Edijs Džordans savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.

Ražotāju atgriešanās (2000-pašlaik)

Mihaels Šumahers ar Scuderia Ferrari izcīnīja piecus čempiona titulus (2000 — 2004) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas (1999 — 2004). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šumahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šumahers kļuva par eksčempionu 2005. gada 25. septembrī, kad Fernando Alonso sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu. Alonso 2006. gadā aizstāvēja savu titulu sīvā cīņā ar Mihaelu Šumaheru. Tikai priekšpēdējā sacīkstē viss atrisinājās, kad Šumaheram nodega motors, bet Alonso izcīnīja uzvaru. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šumahers pēc šīs sezonas beidza karjeru. Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas. Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma 1950. gadā, tika aizliegtas 2002. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju viedokļa. Visslavenākais šāds incidents notika 2002. gada Austrijas Grand Prix, kad Rubensam Barikello vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi Mihaelu Šumaheru pēdējā aplī. Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp Bridgestone un Michelin uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist 2005. gada ASV Grand Prix, jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar 2007. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. 2000. gadā Ford izveidoja Jaguar Racing — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. 2006. gadā piecu autoražotāju (Renault, Toyota, Honda, BMW un Fiat) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija McLaren komanda, tomēr arī tā daļēji pieder Mercedes-Benz. 2007. gadā titulu izcīnīja Kimi Raikonens, kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Viņam izdevās pēdējā sacīkstē "izzagt" titulu no debitanta Luisa Hamiltona rokām, kurš pieļāva vairākas kļūdas. Tas bija arī viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Raikonens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants Luiss Hamiltons izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram Fernando Alonso, kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. 2008. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti Roberts Kubica, Felipe Masa, Luiss Hamiltons un Kimi Raikonens. Raikonens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām, bet Kubica – priekšpēdējā posmā. Pēdējā sacīkstē, pēdējā līkumā Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu. Šo var uzskatīt par vienu no dramatiskākajiem finišiem un otro sezonu pēc kārtas tituls izšķīrās pēdējā sacīkstē. Lai gan 2008. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca Super Aguri F1 finansiālu problēmu dēļ. Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo Prodrive F1. Pēc 2008. gada sezonas par aiziešanu no čempionāta paziņoja arī viens no autoražotājiem "Honda" kompānija. Tas bija signāls, ka steidzīgi ir jāsamazina drausmīgi lielās izmaksas šajā krīzes laikā. Šis iemesls un arī tas, lai uzlabotu skatāmību un apdzīšanas iespējas, ir ļoti pārvērtis 2009. gada formulas gan izskata, gan tehniskā ziņā. Izskata ziņā F1 ir atgriezies 90. gados.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Atradi gan kur piesieties...

 0  1 atbildēt

ajasjdasf saofjsaoif osifhoisdf sdfdsfh dshf ewerh ersh dsfhgu ddkjgh!

 0  1 atbildēt