Ķermeņa tetovēšanas mākslu zinātnieki atklājuši , praktiski, jebkurā laikmetā un jebkurā izpētāmajā gadsimtā. Zināms, ka paraža tetovēties bijusi izplatīta visā pasaulē. Pēc vēsturnieku un antropologu datiem jau senatnē ļaudis esot tetovējušies Indonēzijā, Japānā, Ēģiptē, tāpat to darījušas arī senās eiropiešu tautas – grieķi, galli un citi. Populāra šī nodarbe bijusi arī starp Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas indiāņiem. Tomēr, īsta tetovējumu atdzimšanas ēra sākās tikai 20. gadsimta 50 – 60 gados ar jauniešu kultūras attīstību.
Fakti par zīmējumiem uz ādas.67
1763
13
Vārds „tetovējums” Eiropā esot parādījies pēc kapteiņa Džeimsa Kuka (James Cook) ceļojuma uz Taiti. Šī vārda izcelsme esot no taitiešu „tatau” un markeziešu dialekta „ta - tu”, kas nozīmējot – brūce, zīme. 1769. gadā Kuks no ceļojuma sev līdzi atvedis polinēzieti, kurš bijis viscaur noklāts tetovējumiem.
Vēl pastāvot versija, ka tetovēšanas māksla Eiropā „ienākusi” no Samoa salām un kļuvusi populāra starp Eiropas dižciltīgajiem. Samoa salās vēl līdz mūsdienām tetovējums esot pazīme, kas norāda uz samoieša ieņemamo stāvokli sabiedrībā un tiekot taisīts ar tām pašām metodēm kā pirms daudziem gadsimtiem.
Tetovējumu vēsture esot vismaz 6000 gadu veca. Paši senākie tetovējumi tikuši atrasti arheoloģiskajos izrakumos Ēģiptē, Gīzas piramīdās. Uz 4000 gadu vecu mūmiju izkaltušās ādas labi redzami zīmējumi. Senie ēģiptieši „turējuši godā” tetovēšanas mākslu un pateicoties tirdzniecības sakariem, iemācījuši savus ķermeņus izrotāt arī Persijas, Grieķijas un Krētas salas iedzīvotājus.
Japāņu geišām tetovējums skaitījies viens no pieciem mīlestības pierādījumiem. Pārējie četri esot bijuši – matu apgriešana, mīlestības zvēresta rakstīšana, nagu apgriešana, un visbeidzot, mazā pirkstiņa nogriešana.
Arī katoliskā baznīca neesot pret tetovējumiem. Kad tā pievērsusi savai ticībai iezemiešus, katoļi taisījuši kristītajiem pamatiedzīvotājiem tetovējumus vienkārša krusta veidā vai ar krustā sista Jēzus attēlu, lai tie nevarētu vēlāk pāriet citā ticībā. Mūsdienās eksistējot vairāk nekā 100 oficiāli reģistrētas kristiešu tetovētāju asociācijas, kuras piedāvā veikt tetovējumus ar Bībeles sižetiem un kanoniskiem tekstiem. Ja esot vēlme, tetovējumu varot arī iesvētīt.
Seno slāvu tautām tetovējumi bijuši, pārsvarā, sievietēm. Kā rituāli aizsargājoši esot bijuši šie zīmējumi uz ādas un sargājuši pašas mājas pavarda glabātājas.
Daudzviet` pasaulē, arī bijušajā padomijā tetovēšanās izsenis ir cietumnieku tradīcija.
Mēdz būt arī tetovējumi kā protesta forma. Tie bija iecienīti Staļina lēģeros, piemēram, - bērns aiz dzeloņstieplēm, virs kurām rakstīts “Paldies komunistiem par saulaino bērnību”, arī Ļeņins un Staļins cūku izskatā. Šādi tetovējās kriminālisti, pret kuriem varasvīri izturējušies iecietīgāk.
Uzrakstam ādā var būt arī gluži praktiska nozīme. Rallistiem mēdzot ietetovēt asinsgrupu. 2. pasaules kara laikā nacisti koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem mēdza uztetovēt identifikācijas numurus. Tetovējums taisīts arī esesiešiem un mūsdienās to dara franču ārzemnieku leģionā.
Tradicionālais jūrnieku tetovējums pret noslīkšanu esot gailis uz vienas kājas, cūka uz otras. Bruņurupuča attēls nozīmējot, ka jūrnieks šķērsojis ekvatoru.1900. gadā ticis noskaidrots, ka 90 % ASV armijas flotes jūrniekiem ir tetovējumi. Džonam Kenedijam (John F. Kennedy) uz pleca esot bijis bruņurupuča attēls, kuru viņš likvidējis, jo to lūgusi viņa sieva. Vinstonam Čērčilam (Winston Churchill) bijis tetovējums ar enkura attēlu.
