Verdzība ir daļa no sociālās dzīves jau kopš senatnes un turpinās arī mūsdienās. Fakti par verdzību, kurus tu, iespējams, nebūsi dzirdējis. Neliels ieskats tajā, kāda ir bijusi verdzības loma dažādos laikos. Patīkamu Tev lasīšanu!
Fakti par verdzību14
Ieviesta Virdžīnijā.
Verdzība oficiāli tika ieviesta tieši Virdžīnijā 1654. gadā, kad Entonijs Džonsons, afroamerikānis, pārliecināja tiesu par to, ka Džons Kasors ( arī melnādainais) piederot viņam un esot oficiāls viņa vergs. Džonsons pats Amerikā bija ieceļojis nesen un viņam bija jāstrādā, lai izpirktu savus parādus. Vēlāk Džonsons iekrāja tik daudz naudas, lai izpirktos no parādiem. Tiesa lēma par labu Džonsonam un tas bija pirmais gadījums, kad kāds oficiāli kļuvis par vergu. Džonsons ar laiku kļuva bagāts un aizvien vairāk sāka importēt melnādainos cilvēkus no visas Āfrikas. Lai arī kā nebūtu, vēlāk Džonsonam atņēma viņa iegūtos īpašumus, jo redz, viņš pats bija melnādainais, tāpēc ārzemnieks, kuram uz īpašumiem nav tiesību.
Katastrofālais izgudrojums.
18. gs. vidū verdzība pamazām dabiski sāka izzust, jo saimniecības pārgāja uz kultūras stādīšanu, kas prasīja mazāku cilvēku līdzdalību. Daudzi īpašnieki sāka atbrīvot savus vergus un šķita, ka verdzība izzudīs vispār. Viss mainījās 1793. gadā, Elī Vitnijs izgudroja kokvilnas attīrīšanas mašīnu. Tas bija būtisks pavērsiens, jo tagad varēja apstrādāt līdz 50 reizēm vairāk kokvilnas vienas dienas laikā. Sākas „kokvilnas bums”, tādējādi vergi atkal kļuva par svarīgu posmu peļņas iegūšanai.
Nosaukums.
Vārds „vergs” ( slave) nāk no Bizantijas grieķu vārda „sklabos”, kas bija nosaukums tā laika slāvu tautām. Iemesls tam ir varjagu ( vikingu) mērķis slāvus Romai pārdot kā vergus. 580. gadā latīņu vārds „servus” bieži tika izmantots prāvās par verdzību un tā arī aizsākās šī vārda lietošana plašākām tautu masām.
Bībele un verdzība.
Bībelē nav skaidri attaisnota vai tieši pretēji, noliegta verdzība. Jaunajā Derībā, Jēzus dziedina vergu un pateicas tā saimniekam par viņa ticību. Nekur nav minētas kādas negācijas attiecībā uz verdzību. Svētais Pāvils teicis vergu īpašniekiem, ka īpašums ( vergi) būšot tā kunga pasargāti, jo /Tas Kungs ir pret jums labvēlīgs/. Vecajā Derībā atkal pieminēts, ka savus vergus vajag ārstēt. Tas liek domāt, ka tajā laikā pat ticīgo sabiedrībai verdzība bijusi kā ikdiena un nekas nosodāms tas nav bijis. Agrāk pret vergiem izturējās labi( senie laiki), jo pēc labas kalpošanas vergiem pienācās bezmaksas aprūpe no saviem saimniekiem.
Brīvā zeme.
Libērija ir maza valsts Āfrikas Rietumu krastā, ko ieskauj Sjerraleone, Kotdivuāra, Gvineja un Atlantijas okeāns. 1822. gadā Libēriju nodibināja kā koloniju atbrīvotajiem vergiem. Pateicībā prezidentam Džeimsam Monro, viņi Libērijas galvaspilsētai deva nosaukumu Monrovija. To apdzīvoja arī dažas etniskās grupas, bet amerikāņu vergi uz viņiem skatījās kā uz ko zemāku. 1847. atbrīvotie vergi pasludināja neatkarību un nodibināja valsti. Ironiski, bet šie atbrīvotie vergi un viņu bērni bija vienīgie, kas varēja piedalīties vēlēšanās. Libērija šobrīt ir vienīgā un pirmā valsts Āfrikā, kuru vada sieviete ( Elēna Džonsona- Sirlīfa). Libērijā oficiālā valsts valoda ir angļu, kaut arī tā ir diezgan izkropļota.
Goda jautājums.
Āfrikā, pirms eiropiešu vergu tirgoņu ierašanās vergturība bija ierasta lieta, bet dažas nianses atšķīrās. Jo labāk tu izturējies pret vergiem, jo labāk tos baroji, kopi, jo godājamāks cilvēks tu biji. Tika uzskatīts, ka neapģērbts vai antisanitāros apstākļos dzīvojošs vergs var kaitēt jūsu reputācijai.
Čārlzs Linčs.
Čārlzs Linčs bija amerikāņu fermeris un revolucionārists no Virdžīnijas. Amerikas Revolūcijas laikā, viņš vadīja neregulārās tiesas, kurās sodīja Britu Monarhijas piekritējus. Sodi bija visdažādākie- pēršana, īpašuma atņemšana, iesaukšana armijā. Pēc revolūcijas Linčs kļuva par Virdžīnijas senāta locekli. Tagad pazīstams ar vārdiem „Linčš” vai „Linča tiesa”. Pret vergiem Linča tiesāšana sākās kā pēršana, bet īsā laika sprīdī pārtapa par publiskām pakāršanām. Par godu Čarlzam dots nosaukums kādai pilsētai- Linčburgai.
Senā prakse.
Verdzība ir sena prakse un tā ir pieminēta pašos senākajos rakstos, piemēram, uz Hammurabi plāksnes, kas veidota 1760. gadā pirms mūsu ēras. Minēts arī Bībelē un seno filozofu darbos, ieskaitot Aristoteļa. Tika uzskatīts, ka dažiem vīriešiem verdzība ir vajadzīga un tie nav iedomājami dzīvojot savādāk. Verdzība visbiežāk šajos laikos bija sods par parādu neatdošanu un ja parāds tika atdots, pavērās iespējas uz brīvību. Protams, arī karagūstekņi kļuva par vergiem.
Pāvesta atļaujas un aizliegumi.
Kamēr katoļu baznīca vairākkārt ir nosodījusi verdzību, bija neilgs brīdis 15.-16. gs, kad tas bija atļauts ar īpašu Pāvesta atļauju. Pāvests Nikolajs V 1452. gadā izdeva bullu, kurā Portugāles karalim Afonso V atļāva paverdzināt noķertos pagānus. Šeit teksts: „ Mēs piešķiram jums ( Spānijas un Portugāles karaļi) brīvu mūsu apustuliskās iestādes atļauju ķert, sagūstīt un pakļaut pagānus un Kristus ienaidniekus. Atļaujam to darīt visām jūsu kņazistēm, karalistēm, novadiem, apriņķiem, ar iespēju uz mūžu pakļaut šos vergus!”.
1537. gadā par Pāvestu kļuva Pāvils III, kas atgriezās pie tradicionālās nostājas pret verdzību un to aizliedza.
Verdzība mūsdienās.
Saskaņā ar pētījumiem, ko veikušas pret verdzību noskaņotās organizācijas, šobrīd vergu skaits visā pasaulē ir vislielākais, kāds jebkad bijis. Lielākais vergu īpatsvars ir bērniem, vairāk kā puse vergu ir bērni, tad seko sievietes un tad visi pārējie. Tiek lēsts, ka pašlaik verdzībā ir ap 27 miljoniem cilvēku. Protams, netiek ietverti parādu atstrādātāji u.c. Vidēji, viens vergs maksā ap 50 Ls, bet pagātnē cenas bija pat līdz 20 000 ( mūsdienu naudā). Pētījumi vēsta, ka 1/27 daļa no visiem vergiem pašlaik atrodas tieši ASV. Diezgan pazīstama un šokējoša ir „Nesquik lieta”, kuras rezultātā paverdzināti simtiem bērnu. Tendences liecina, ka verdzība savus apjomus tikai palielina un šāds process notiks vēl vismaz dažas desmitgades.