FAKTI:
Skrienot kaķis var veikt paātrinājumus sasniedzot gandrīz 50 km/h.
Kaķiem svīst tikai ķepu spilventiņi.
aķi spēj radīt apmēram 100 dažādas skaņas. Salīdzinājumam – suņi tikai 10.
Visi kaķi krītot rīkojas vienādi – no sākuma tiek nolīdzsvarota galva, tad mugura, tad kājas un visbeidzot mugura tiek izliekta, lai padarītu piezemēšanos mīkstāku.
Ja jums blakus esošajam kaķim dreb aste, tā ir vislielākā kaķa mīlestības zīme. Kad aste sāk nolaisties, tad mierīgi var doties prom, viņš neapvainosies.
Kaķa auss jūtīgums ir trīs reizes lielāks nekā cilvēkam. Tāpēc, ja mēs kaut ko klausāmies skaļi un istabā ir kaķis, būtu vēlams tam dot iespēju aiziet uz klusāku vietu.
Kaķi spēj sadzirdēt skaņas 50 – 60 kHz frekvenču diapazonā. Suņiem šis diapazons svārstās ap 40 kHz, cilvēkiem – ap 20kHz.
Kaķim dreb apakšžoklis un klab zobi (izdodot tikai viņiem raksturīgu skaņu) tikai tad, ja viņuprāt medījums nav aizsniedzams.
Kaķi ir kautrīgi un tīrīgi – tualetei ir jāatrodas pēc iespējas norobežotākā vietā, lai tā nekautrētos, kā arī pēc iespējas tālāk no ēdiena, jo tiem nepatīk taisīt šmuci tuvu ēšanai paredzētajai vietai.
Ja kaķa ūsas ir virzītas uz priekšu, tas ir ar kaut ko dikti saintriģēts. Vai arī vēlas nobaidīt pretinieku kautiņa gadījumā. Ja ūsas ir pieglaustas, tad kaķis ir izbijies un izvairās no pieskārieniem.
Kaķa nervozitāti nodod ausis – tās minimāli raustās, neskatoties uz to, ka kaķis pats mierīgi sēž un vēro. Ja šādās stāvoklī kaķi kacina, tad tas sāks šņākt un sist ar ķepu.
Uzbrukuma laikā kaķi pieglauž ausis. Tas ir tāpēc, lai tās pasargātu no pretinieka zobiem un nagiem. Ja kaķis uzbrūk pats, tad ausis tiek nolaistas horizontālā stāvoklī uz sāniem, izveidojot trijstūrus.
Kaķu kautiņi ir īsi, bet nikni. Galvenais to ierocis ir zobi.
Kad mēs glāstām kaķi, mums samazinās sirdspukstu biežums. Kaķu īpašniekiem, kuriem piemīt kāda no sirds kaitēm, daļā gadījumu ir iespēja nodzīvot ilgāk nekā bez šiem kustoņiem. Tieši tas pats attiecas uz suņiem, lai arī mazākā mērā.
Kaķa medību iemesls ir nogalināt, nevis paēst vai pabarot kādu.
Vienīgais dzīvnieks, kurš nav pieminēts Bībelē, ir kaķis.
Uz pasaules ir vairāk kā 500 miljonu mājas kaķu, no 33 dažādām sugām.
1996. gadā Amerikā kaķu skaits sasniedza gandrīz 68 miljonus.
Kaķa sirds sitas divreiz ātrāk par cilvēka sirdi. No 110 līdz 140 sitieniem minūtē.
25% kaķu īpašnieku savus kaķus pēc vannošanas žāvē ar fēnu.
Neņemiet kaķēnus aiz skausta, to drošā veidā var izdarīt tikai kaķēnu mātes saviem kaķēniem.
Kaķi mīca savas ķepas, kad ir laimīgi.
Kaķi spēj sajust saimnieka garastāvokli, piemēram, kad jums ir
stress, tad varat novērot izmaiņas kaķa uzvedībā.
Tikai mājas kaķi spēj staigāt ar vertikāli paceltu asti, savvaļas kaķi staigā ar horizontāli paceltu vai starp kājām nolaistu asti.
Vidēji kaķene vienā metienā dzemdē 1-8 kaķēnus, un viņai ir 2-3 metieni gadā.
Savas dzīves laikā kaķenei var piedzimt vairāk kā 100 kaķēni.
Kaķa ķermenī ir 290 kaulu un 517 muskuļu.
Īzaks Ņūtons atklāja ne tikai gravitātes principus, bet arī izgudroja mazās kaķu durtiņas.
Kaķis gandrīz nekad neņaud citam kaķim. Ņaudēšana ir vairāk domāta cilvēku uzmanības pievēršanai.
Istabas kaķiem vidējais mūža ilgums ir 15 gadi, bet āra kaķi dzīvo tikai 3-5 gadus.
Vecākais kaķis nodzīvoja 36 gadus Anglijā un mira 1939. gadā, dienu pēc savas pēdējās dzimšanas dienas.
Dīvainākais kaķa rekords pieder kādai kaķenei, kura Argentīnā uzrāpās kokā un nekāpa lejā sešus gadus līdz savai nāvei. Kamēr viņa atradās kokā, viņa trīs reizes dzemdēja kaķēnus.
Kaķa vidējā ķermeņa temperatūra ir 101,5 grādi pēc fārenheita, mazliet lielāka nekā cilvēkam.
Cilvēki, kuriem ir kaķi, dzīvo ilgāk, viņiem ir mazāk stresa un mazāka iespēja dabūt sirdstrieku.
Kaķiem patīk grauzt dažādus augus, puķes un zāli.
Mājas kaķiem ir līdzīga uzvedība, kā savvaļas plēsīgajiem kaķiem.
Pirmā kaķu izstāde notika 1895. gadā Ņujorkā.
Draudzīgs un sabiedrisks kaķis jums sekos no istabas uz istabu visu dienu, lai novērotu jūsu aktivitātes visas dienas garumā.
Kaķa noskaņojumu var pateikt pēc tā ūsām, acīm un ausīm. Vajag tikai iemācīties noteikt, kādas emocijas kaķis jums vēlas parādīt.
Lai jūsu kaķis neskrāpētu mēbeles, vajag iegādāties kādu skrāpējamo mantiņu. Ja tas nelīdz, tad uz mēbelēm vajag radīt citronu vai apelsīnu smaržu, jo kaķiem šī smaka nepatīk, un viņi tam netuvosies.
Kaķi sajūt jūsu noskaņojumu pēc jūsu balss. Piemēram, ja kliedzat, tad kaķis saprot, ka esat dusmīgs vai neapmierināts.
Kaķis, žirafe un kamielis ir vienīgie dzīvnieki, kuri iet vienlaicīgi kustinot abas savas labās kājas un pēc tam abas kreisās. Šāda iešana padara iešanu ātrāku, veiklāku un klusāku.
Kaķi spēj redzēt krāsas.
Kaķi jauc sarkano un zaļo krāsu. Piemēram, sarkanu kreklu viņi redz zaļu, bet zaļu kreklu redz sarkanu.
Kaķa redze nav diez ko detalizēta, piemēram, savu saimnieku viņš redz miglainu un izplūdušu, kad tas stāv viņa priekšā.
Kaķiem nepieciešama tikai 1/6 gaismas, ko redz cilvēki. Tādēļ kaķi lieliski redz tumsā.
Kaķi var redzēt līdz 120 pēdu attālumam, tas ir gandrīz 36,6 metri.
Kaķa acu krāsa mainās, kad kaķis paliek vecāks.
Kad kaķēns piedzimst, tas neredz un nedzird. Pēc piecām dienām kaķēns atver acis, un apmēram pēc 2 nedēļām attīsta redzi un dzirdi. Kaķēns sāk staigāt pēc 20 dienām.
Kaķēni sāk redzēt sapņus apmēram nedēļu pēc dzimšanas.
Katrā kaķa ausī ir 30 muskuļu, kaķis ausis var pagriezt pa 180 grādiem.
Kaķi glaužas pie cilvēkiem un citiem kaķiem, lai tos "iezīmētu" ar savu smaržu.
Kaķi parasti ēd ēdienu, kurš ir istabas temperatūrā un atsakās ēst kaut ko aukstu vai karstu.
Eksperti saka, ka kaķi murrā, kad jūt kādas spēcīgas emocijas, piemēram, sāpes vai apmierinātību.
Kaķi nedrīkst mēģināt padarīt par veģetārieti, jo tam nepieciešami proteīni, lai izdzīvotu.
Nebarojiet kaķi ar suņu barību, jo kaķiem vajag piecas reizes vairāk proteīnus nekā sunim.
Kaķis ir guļošākais zīdītājs, jo tas guļ apmēram 16 stundas katru dienu.
Kaķi parasti aktīvi paliek vakaros.
95% kaķu saimnieku atzīst, ka tie sarunājas ar saviem kaķiem.
Smagākais kaķis dzīvoja Austrālija un svēra apmēram 21 kilogramu.
Vieglākais kaķis svēra 0,45 kilogramus un dzīvoja Ilinoisā.
Nekastrētie kaķi ir agresīvāki.
Ja kaķis jums kož, kad pakasāt viņam vēderu, tad viņš kož no prieka, nevis no dusmām (jocīga loģika).
Pieaugušam kaķim ir 32 zobi.
Ticējums vēsta, ka ja kaķis guļ ar ķepām uz leju, tad gaidāms auksts laiks.
Katru gadu Amerikā cilvēki tērē 4 miljardus dolāru kaķu ēdienam, tas ir par miljardu vairāk nekā mazuļu ēdieniem.
Uzmanīgi jāizvēlas rotaļlietas savam kaķim. Tām jābūt vieglām, lai varētu pamētāt, mīkstām, lai tās varētu pakošļāt un pietiekoši lielām, lai tās nevarētu norīt.
Lāzerīts vai lukturītis ir ideāla rotaļlieta kaķim. Ieslēdziet to tumšā istabā un skatieties, kā viņš mēģina noķert lāzera vai luktura gaismas staru. Tikai nespīdiniet viņam to acīs.
Kaķiem ļoti patīk slēpties, tādēļ tie dažreiz slēpjas pagultēs, skapjos un citās vietās, kur to grūti atrast.
Ēģiptieši noskuva savas uzacis, lai izrādītu sēras par mirušu sev mīļu kaķi (būtu interesanti, ja mēs tagad arī tā darītu).
Līdz revolūcijai Sanktpēterburgas pilī dzīvoja ap 600 kaķiem.
Tiek uzskatīts, ka balts kaķis uz lieveņa pirms kāzām nes laimi.
Siāmas kaķi bija izpelnījušies tādu cieņu, ka viņu saimnieka (karaļa)kronēšanas ceremonijā tos veda karietē, procesijas sākumā.
Kaķiem patīk, ka mājās visas durvis ir vaļā ,jo kaķi nevar ciest atrasties slēgtā telpā.
Kaķi veic no 20 līdz 40 ieelpām un izelpām minūtē.
Pieradināja kaķus ēģiptieši, tas notika apmēram pirms 5000 gadiem.
Staigājot kaķi atbalstās uz ķepu pirkstiem.
Kaķa nervozitāti nodod tā ausis, tās mazliet raustās.
Zilacaini, balti kaķi bieži mēdz būt kurli.
Uz priekšķepām kaķim ir pieci pirksti, bet uz pakaļkājām četri.
Kaķiem ļoti patīk svaigs gaiss, tāpēc mājās vienmēr jābūt vaļā vēdlodziņam.
Eiropā kaķi parādījās apmēram 900.g.p.m.ē. Tos Eiropā ieveda feniķieši.
Kaķiem patīk gulēt uz papīra, jo šis materiāls ir mīksts un silts.
Kažoka laizīšanai tiek iztērēts tikpat daudz šķidruma, cik kārtojot dabīgās vajadzības.
Kaķi murrā ne tikai no labsajūtas, bet arī izrādot sāpes vai bailes.
Kaķi var redzēt līdz pat 60 metru attālumam.
Kaķiem un cilvēkiem par emocijām atbild vienas un tās pašas smadzeņu daļas.
Apmēram 10% no kaķa kauliem ir astē
Ja kaķa acu zīlītes ir palielinātas pat spilgtā gaismā, tas nozīmē, ka kaķi kaut kas ir ļoti ieinteresējis vai tam ir rotaļīgs noskaņojums.
Kopš 1930.gada kaķu mūža ilgums ir palielinājies divas reizes.
Labsajūtā kaķi izpleš ķepas un izlaiž nagus.
Asumi uz mēles palīdz kaķim labāk izlaizīt, iztīrīt kažoku.
Kaķa deguna zīmējums ir unikāls, tas ir līdzinās cilvēka pirkstu nospiedumam
Ūsas palīdz kaķim noteikt vai viņš ielīdīs caurumā.
ASV kaķus 17.gs. ieveda svētceļnieki.
Kaķiem ir 14 reizes labāka oža nekā cilvēkiem.
Lielāka daļa kaķu tāpat kā uzvedās mājās ,tāpat arī uzvedās ārā.
